Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes tiesa 2020. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-16-01 “Par Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam”. Spriedumu LV portālam skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Satversmes tiesā ar pieteikumu vērsās divdesmit 13. Saeimas deputāti un lūdza izvērtēt Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam. Viņi uzskatīja, ka Rīgas domes atlaišana ir politiski motivēta, proti, Rīgas dome ir pienācīgi pildījusi savu autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – un pārmetumi par tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepamatoti.
Kā skaidro Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmā daļa nosaka četrus gadījumus, kādos Saeima var atlaist pašvaldības domi. Savukārt šā likuma 92. pants nosaka kārtību, kādā tas darāms.
“2020. gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu. Šā likuma 1. pantā norādīti divi iemesli, kuru dēļ tas tika darīts: pirmkārt, tāpēc, ka Rīgas dome nebija spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nebija piedalījusies vairāk kā puse no domes deputātu kopskaita; otrkārt, tāpēc, ka Rīgas dome pieļāva nelikumīgu rīcību un nepildīja Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par pašvaldībām” un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju – organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.”
Satversmes tiesa izvērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 101. pantu, vērtējot šīs normas atbilstību pašvaldības un tiesiskuma principiem.
Lai to izdarītu, Satversmes tiesa noskaidroja:
1) vai ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība;
2) kas uzskatāms par normatīvo aktu pārkāpumu likuma “Par pašvaldībām” 91. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē un vai Rīgas dome tādus pārkāpumus bija pieļāvusi;
3) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.
S. Osipova skaidro: vispirms Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldības domes atlaišana ir galējais pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis, kuram ir vissmagākās tiesiskās sekas.
“Vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties domes darbā. Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem.”
“Līdz ar to likums par pašvaldības domes atlaišanu var tikt pieņemts vienīgi “Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos, tiesiskā procesuālā kārtībā, balstoties uz konkrētiem faktiem un juridiskiem argumentiem,” uzsver S. Osipova.
Pēc tam Satversmes tiesa vērtēja, vai apstrīdētā norma pieņemta tiesību normās noteiktajā procesuālajā kārtībā.
“Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas domes atlaišanas likuma izstrādes un pieņemšanas procesā bija pienācīgi uzklausīts Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis. Arī Saeimā, tostarp atbildīgās komisijas sēdēs, tika vērtēti Rīgas domes pieļautie atkārtotie tiesību normu pārkāpumi, kā arī uzklausīts ieinteresēto personu viedoklis.”
“Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto normu, bija ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes atlaišanas procesuālā kārtība,” norāda S. Osipova.
Tāpat Satversmes tiesa vērtēja, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem pašvaldības domi var atlaist, un secināja, ka Saeima ir tiesīga to darīt, ja pašvaldības dome kopš darba uzsākšanas ir pieļāvusi atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus.
S. Osipova skaidro: Rīgas dome, uz kuru attiecās Rīgas domes atlaišanas likums, darbu uzsāka 2017. gada 22. jūnijā. Atbildīgās institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Konkurences padome – vairākkārt bija vērsušas Rīgas domes uzmanību uz tiesību normu pārkāpumiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.
“Citstarp Rīgas domei tika pārmests, ka tā nav izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2012-01-01, kas tika pieņemts 2012. gada 6. decembrī. No šā sprieduma izrietēja, ka 2013. gada 1. jūlijā spēku zaudē tādi pašvaldību līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri neatbilst normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu. Savukārt Rīgas pilsētā šādi līgumi darbojās līdz 2019. gada 15. septembrim.”
“Tāpat Rīgas dome nebija pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu dalītās šķirošanas sistēmas izveidi. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām tas bija jāizdara jau iepriekšējā domes sasaukuma darbības laikā līdz 2014. gada 31. decembrim,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas domes rīcībā, organizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir konstatējami atkārtoti būtiski tiesību normu pārkāpumi. Gadiem ilgi, arī atlaistās Rīgas domes darbības laikā, sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgā tika organizēta, pārkāpjot tiesību normās noteiktās prasības, tādā veidā patvaļīgi aizskarot iedzīvotāju, kā arī visas sabiedrības likumiskās intereses un apdraudot tiesiskumu.
Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas domes pieļautie tiesību normu pārkāpumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, vērtējot tos kopsakarā, ir atkārtoti būtiski pārkāpumi.
Visbeidzot Satversmes tiesai bija jāizvērtē arī tas, vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.
“Ministrijas un Rīgas domes gadiem ilgā sarakste liecināja, ka Rīgas dome nebija uzskatījusi par vajadzīgu novērst pieļautos pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā un novilcināja tiesisku situācijas risinājumu, aizbildinoties ar to, ka tiek veidota jauna sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēma un šis darbs vēl nav pabeigts. Arī pēc tam, kad šī jaunā sistēma nesāka darboties un Ministru kabinetam bija jāizsludina ārkārtējā situācija, Rīgas domes rīcība nebija savlaicīga un pietiekama, lai izveidotu tiesību normām atbilstošu pastāvīgu risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.”
“Satversmes tiesa secināja, ka Rīgas domes atlaišanas likuma mērķis visupirms bija novērst tādu situāciju, kad dome ne tikai pieļauj atkārtotus būtiskus tiesību normu pārkāpumus, bet arī ignorē atbildīgo institūciju vairākkārt izteiktus brīdinājumus. Rīgas domes attieksme un prettiesiskā rīcība, īstenojot savu autonomo funkciju, liecināja par to, ka pārkāpumu novēršana netiktu panākta arī ar citiem Ministrijas rīcībā esošajiem pašvaldības darbības tiesiskuma uzraudzības līdzekļiem,” skaidro S. Osipova.
Pieņemot apstrīdēto normu, vērā tika ņemts arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kā pašvaldības autonomās funkcijas nozīmīgums un nepieciešamība to pildīt pienācīgi un efektīvi, kas izriet no šīs jomas ievērojamās ietekmes uz personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, uz sabiedrības veselību un labklājību, kā arī uz valsts ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo lielāka šī ietekme uz sabiedrības likumiskajām interesēm un vides aizsardzības, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir tik lielā pilsētā kā Rīga.
Tādējādi konkrētajos apstākļos Rīgas domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī.
Satversmes tiesa arī atzina, ka demokrātiskā tiesiskā valstī valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu. Pašvaldības domei, kas iekļauta valsts pārvaldes sistēmā, šie principi ir jāievēro.
Kā skaidro S. Osipova, ja atbildīgā institūcija ir norādījusi pašvaldības domei uz iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, tad domei šie pārkāpumi ir jānovērš vai jāvēršas pie atbildīgās institūcijas, lai konkrētajā situācijā nonāktu pie tiesiska risinājuma. Visu valsts institūciju rīcībai jābūt vērstai uz kopēju mērķu sasniegšanu – sabiedrības likumisko interešu un tiesiskuma nodrošināšanu.
“Satversmes tiesa vērsa Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzmanību uz to, ka novērst prettiesisku pašvaldības rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai to tiesības, bet arī pienākums. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kad pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu un atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus, tādējādi apdraudot sabiedrības likumiskās intereses un tiesiskumu, kā arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valstij un tiesībām. Ja ar citiem pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzekļiem nevar panākt pārkāpumu novēršanu, tad Ministru kabinetam bez nepamatoti ilgas kavēšanās jāapsver iespēja iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Rīgas domes atlaišanas likuma 1. panta 2. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.
“Satversmes tiesa šajā spriedumā atklāj jēdzienus – kas ir būtisks pārkāpums, kas ir atkārtots pārkāpums – un nosaka tiesiskās vadlīnijas, kuras Ministru kabinetam un Saeimai jāievēro, ja nākamo reizi nāksies iniciēt kādas pašvaldības domes atlaišanu, lai tas notiktu tiesiskā veidā,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
