TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
02. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
4
4

Paplašināta tiesas spriedumu pieejamība. Atskats uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē

Ar svinīgu sēdi 28. septembrī tika atzīmēta Tieslietu padomes desmitā gadadiena. Sēdē piedalījās Valsts prezidents, tagadējā Tieslietu padome, tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji, kā arī tiesneši, kas iepriekš bijuši padomes locekļi.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Ar svinīgu sēdi 28. septembrī tika atzīmēta Tieslietu padomes desmitā gadadiena. Pieņemts lēmums desmit vakances rajona tiesās pārcelt uz specializēto Ekonomisko lietu tiesu. Stājas spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz atklātā tiesas sēdē pieņemtu tiesas spriedumu pēc tā spēkā stāšanās publicēt kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.

īsumā
  • Pieņemts lēmums pašreizējās desmit vakances rajona tiesās pārcelt uz specializēto Ekonomisko lietu tiesu, kura sāks darbību 2021. gada janvārī.
  • Grozījumi likumā “Par tiesu varu” paredz, ka turpmāk tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz galīgajam spriedumam lietā.
  • Tieslietu padomes svinīgajā sēdē Valsts prezidents izteica domu par Tiesnešu un prokuroru akadēmijas izveidi, lai paaugstinātu tiesu sistēmas kvalitāti, nodrošinot augsta līmeņa izglītības un kvalifikācijas celšanas iespējas.
  • Par Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci atkārtoti ievēlēta senatore Dzintra Balta.
  • Tieslietu padome uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo demokrātiju un atvērtību tiesu sistēmā, kā arī tiesnešu aktīvu līdzdalību pašpārvaldē un tiesu sistēmai būtiskos procesos.

28. septembrī Tieslietu padome pieņēma lēmumu pašreizējās desmit vakances rajona tiesās pārcelt uz specializēto Ekonomisko lietu tiesu, kura sāks darbību 2021. gada janvārī.

Savukārt ceturtdien, 1. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma grozījumus, nosakot specializētās Ekonomisko lietu tiesas kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā.

Specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atgādina, ka līdz šim būtisks šķērslis lielu investīciju ienākšanai Latvijā ir bijusi gausā un bieži nesaprotamā komersantu strīdu risināšanas kārtība. Ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi mēs Latviju padarām ārvalstu investoriem par krietni pievilcīgāku valsti.

Foto: Paula Čurkste, LETA

Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Saeimai vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Kriminālprocesa likuma grozījumi, nosakot Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās lietas par noziedzīgiem nodarījumiem.

Tieslietu ministrija informē, ka konkursā uz desmit Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata vietām pieteikušies 94 pretendenti. Saskaņā ar jauno Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību ir veikti visi nepieciešamie darbi, lai pēc komisijas izveides varētu uzsākt atlases procedūru, nodrošinot mācības pretendentiem. Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas sastāvā būs trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesneši.

Paplašināta tiesas spriedumu pieejamība

29. septembrī stājas spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas cita starpā paredz, ka atklātā tiesas sēdē pieņemts tiesas spriedums pēc tā spēkā stāšanās publicējams kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā.

Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka vietnē manas.tiesas.lv publicējams tikai atklātā procesā taisīts galīgais spriedums pēc tā spēkā stāšanās. Atbilstoši grozījumiem likumā papildus tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi konkrētajā lietā, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz pat galīgajam spriedumam lietā.

Informācijai no attiecīgajā lietā zemākas instances tiesas pieņemtajiem spriedumiem un tajā ietvertajiem motīviem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka vispusīgi tiek izprasts spriedums, kurš ir galīgs un nav pārsūdzams.

Mūsdienās, domājot par demokrātiskas valsts principiem, spriedumu publicēšana ir veids, kā nodrošināt tiesu darba atklātumu. Tieslietu ministrijas ieskatā grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās sabiedrībai plašākas tiesības iepazīties ar tiesu spriedumiem un sekot līdzi dažādu tiesību jautājumu atspoguļojumam tiesu spriedumos, kā arī radīs pilnīgāku priekšstatu par tiesas argumentiem, izskatot lietu un pieņemot tajā galīgo spriedumu.

Grozījumi attieksies uz spriedumiem, kuri stāsies spēkā pēc 2020. gada 29. septembra.

Pirmo reizi klātienē tiesu dialogā tiekas Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesneši

25. septembrī Satversmes tiesas tiesneši tikās ar Augstākās tiesas tiesnešiem. Latvijas tiesību sistēma satur formālos tiesu dialoga mehānismus, kuri arī aktīvi tiek izmantoti, piemēram, tiesām vēršoties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Taču klātienes darba tikšanās abu valsts augstāko tiesu tiesnešu vidū notika pirmo reizi. Tikšanās laikā puses pārrunāja aktualitātes tiesību jomā, diskutēja par vairākiem tiesību problēmjautājumiem un apsprieda jaunākās Satversmes tiesas spriedumu atziņas.

“Dialogs ir labākais veids, kā izvērst un attīstīt tiesnešu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem. Vēlos izcelt nesenos spriedumus, kuros Satversmes tiesa devusi ievērojamu ieguldījumu kasācijas instances civilprocesā stiprināšanā. Vērtīgi ar tiesnešiem klātienē pārrunāt arī šo spriedumu atziņas,” teica Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka tiesu varai Latvijā jābūt spēcīgai, ar savu pamatu un stāju: “Abām tiesām ir nepieciešams veidot ciešu komunikāciju. Mūsdienās tiesību jautājumi kļūst arvien sarežģītāki, tāpēc konceptuāli tiesām jāvirzās vienā virzienā. Dialoga ietvaros Satversmes tiesai ir svarīgi gan dalīties savā pieredzē, gan uzklausīt Augstākās tiesas tiesnešu viedokļus no konkrētām tiesību specializācijas jomām.”

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Tikšanās laikā notika aktīvas diskusijas, abu tiesu tiesneši bija sagatavojuši plašu apspriežamo tēmu loku. Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš dalījās ar Satversmes tiesas jaunākajām atziņām no spriedumiem civilprocesa jautājumos (lieta Nr. 2019-11-01Nr. 2019-13-01 un Nr. 2019-23-01). Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova runāja par tiesas jaunāko praksi sociālo tiesību jautājumos (lietas Nr. 2019-24-03Nr. 2019-25-03Nr. 2019-27-03 un Nr. 2019-36-01). Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele konceptuāli ieskicēja, kā attīstās Satversmes tiesas jaunākā judikatūra krimināltiesību un kriminālprocesa jomā (lieta Nr. 2019-15-01).

Tieslietu padomes desmitgadē

Ar svinīgu sēdi 28. septembrī tika atzīmēta Tieslietu padomes desmitā gadadiena.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Tieslietu padomes desmitgades svinīgajā sēdē piedalījās Valsts prezidents, tagadējā Tieslietu padome, tiesnešu pašpārvaldes institūciju vadītāji, kā arī tiesneši, kas iepriekš bijuši padomes locekļi. Atzinīgi novērtējot Latvijā nebijušas institūcijas izveidošanu un attīstību, tika uzsvērts, ka nākotnē Tieslietu padomei vēl vairāk jānostiprina sava loma valstī kopumā un tieslietu sistēmā.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka Tieslietu padomei jāizvērš potenciāls, kas ir ielikts tās pamatā.

Valsts prezidents Egils Levits: “Tieslietu padome varētu vēl vairāk nostiprināt savu nozīmi mūsu valstī kopumā un tieslietu sistēmā, kā arī vēl vairāk izvērst to potenciālu, kas ir ielikts Tieslietu padomes pamatā. Manuprāt, Tieslietu padomei vajadzētu būt lielākai lomai, fokusējoties uz problēmām, ko nevar atrisināt neviens cits kā pati tiesu vara. Tādējādi kļūstot arī par uzticības instrumentu, uzticības forumu sabiedrībai attiecībā uz tiesu varu un tiesas spriešanu, kā arī pildot starpniekinstitūcijas dunkciju starp sabiedrību un tiesu varu.”

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents norādīja, ka svarīgākais Tieslietu padomes uzdevums ir novērtēt tiesu un tieslietu sistēmas veiktspēju, lai varētu izdarīt secinājumus un dot savu ieguldījumu tiesu darba kvalitātes un tiesu sistēmas attīstībā.

Tāpat Valsts prezidents izvirzīja domu par tiesnešu un prokuroru akadēmijas izveidi, lai paaugstinātu tiesu sistēmas kvalitāti, nodrošinot augsta līmeņa izglītības un kvalifikācijas celšanas iespējas tiesnešiem un prokuroriem.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs iezīmēja padomes turpmākās darbības galvenos virzienus.

Pirmkārt, jāstiprina tiesu varas neatkarība ar Tieslietu padomes institucionālo prestižu un svaru valsts varas atzaru sadarbībā, ar finansiālo neatkarību un lielāku padomes iesaisti likumdošanas procesos. Tieslietu padomes priekšsēdētājs rosināja arī pārdomāt Tieslietu padomes sastāva optimālāko risinājumu, piemēram, nosakot padomes locekļiem dažādas balsstiesības lēmumu pieņemšanā un Tieslietu padomes sastāva stiprināšanu ar vēl vienu tiesnesi, kas strādā ārpus Latvijas pārnacionālā tiesā.

Otrkārt, jāuzlabo tiesu sistēmas darba kvalitāte. Kā nozīmīgu faktoru Tieslietu padomes priekšsēdētājs minēja tiesnešu izglītību, aicinot apsvērt Valsts prezidenta priekšlikumu par tiesnešu akadēmijas veidošanu.

Treškārt, jāpaaugstina sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, paplašinot šo jēdzienu uz savstarpējās izpratnes un dialoga ar sabiedrību veidošanu.

Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Demokrātija efektīvi darbojas izglītotā un informētā sabiedrībā. Taču jāsaprot, ka sabiedrība nav profesionāli juridiski izglītota, tādēļ Temīdai jāsper pirmais solis – iniciatīvai informēt, komunicēt un ieklausīties jānāk no tiesu sistēmas. Nozīmīga loma šajos procesos ir Tieslietu padomei.”

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Savu redzējumu par Tieslietu padomes līdzšinējo un turpmāko darbu izteica arī ģenerālprokurors Juris Stukāns, bijušais Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.

Tieslietu padomes 28. septembra sēdē skatītie jautājumi un pieņemtie lēmumi

Par priekšsēdētāja vietnieci atkārtoti ievēlēta senatore Dzintra Balta. Iepriekš Dzintra Balta Tieslietu padomē tika ievēlēta no apgabaltiesu tiesnešu vidus, un viņa bija arī Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece. Pēc pārcelšanas Augstākās tiesas senatores amatā Augstākās tiesas plēnums Dzintru Baltu ievēlēja par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. Tieslietu padome lēma, ka Dzintra Balta arī turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus.

  • Tiesnešu amata kandidātu atlase

Tieslietu padome šajā sēdē vēl neizveidoja Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju, bet izsludināja jaunu tiesnešu pieteikšanos darbam šajā komisijā.

Tieslietu padomē saņemta informācija, ka no Rīgas apgabaltiesas padomei nav nosūtīti visu kandidātu pieteikumi. Pieņemot, ka arī citās tiesās varētu būt šādi pārprasts aicinājums tiesu priekšsēdētājiem organizēt kandidātu pieteikšanos un izvirzīšanu, Tieslietu padome atlika šī jautājuma izskatīšanu.

Tieslietu padome uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo demokrātiju un atvērtību tiesu sistēmā un tiesnešu aktīvu līdzdalību pašpārvaldē un tiesu sistēmai būtiskos procesos.

Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā noteikts, ka amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši.

Lai nodrošinātu veiksmīgu Tieslietu padomes izstrādātā jaunā tiesneša amata kandidātu atlases procesa ieviešanu, padome noteica, ka šīs komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.

Plašas diskusijas Tieslietu padomes sēdē izvērsās par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu apmācību. Tika runāts par to, vai apmācība ietverama tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā kā daļa no atlases procesa, kurā atlases posmā un kāda satura apmācība kandidātiem nodrošināma, kā arī par to, vai šī būs maksas apmācība. Pie šo jautājumu izlemšanas Tieslietu padome atgriezīsies pēc viedokļu apkopošanas un konkrētu priekšlikumu sagatavošanas. 

Tieslietu padome apsprieda arī to, vai apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlase organizējama atklātā konkursā vai vispirms rīkojams iekšējais konkurss starp pirmās instances tiesnešiem. Tieslietu padome vienojās, ka rīkojams atklāts konkurss, jo tas dotu iespēju tiesu sistēmā ienākt juristiem ar citu profesionālo pieredzi, kas vērtējams pozitīvi. Tas nenozīmē sašaurināt pirmās instances tiesnešu izaugsmes iespēju, veidojot karjeru tiesu sistēmā, jo augsti profesionālam pirmās instances tiesnesim nebūtu jābaidās konkurēt vienā konkursā ar juristiem, kas nāk no citām profesijām. Taču, kā norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, nepieciešams izstrādāt metodiku, kā salīdzināt tiesnešu un citu juristu kvalifikāciju un atbilstību apelācijas instances tiesneša līmenim.

  • Iespēja nodot lietu citai tiesai saglabājama, bet izmantojama kā izņēmuma norma

Kā risinājums slodžu izlīdzināšanai starp tiesām un lietu ātrākai izskatīšanai civilprocesā tiek izmantots Civilprocesa likuma 32.1 panta regulējums, kas ļauj pārsūtīt lietas no vienas tiesas uz citu. Tieslietu padome diskutēja, vai šī norma, kas likumā ieviesta uz noteiktu laiku, nosakāma kā pastāvīga likuma norma. Prakse liecina, ka lietas pārsūtīšanas pamatojums ne vienmēr ir pietiekams un ne vienmēr sasniedz šī izņēmuma mērķi – paātrināt lietas izskatīšanu –, kā arī ne vienmēr pietiekami tiek izvērtēta tiesas pieejamība procesa dalībniekiem. 

Tieslietu padome vienojās, ka šī Civilprocesa likuma norma būtu saglabājama, taču izmantojama saprātīgi un vienīgi izņēmuma gadījumos. Līdz ar to jāpārbauda, vai nav aktualizējamas arī Tieslietu padomes apstiprinātās vadlīnijas, organizējot tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākai izskatīšanai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU