FOTO: Santa Koha
Apstiprināti grozījumi, kas paplašina Noziedzības novēršanas padomes kompetenci, par vienu no darbības mērķiem nosakot tiesiskuma stiprināšanu. Tāpat grozījumos identificēta būtiskākā darbības joma un paredzēts nodrošināt sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu. Notikušas Tieslietu padomes sastāva vēlēšanas. Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija skata izstrādāto likumprojektu, kurš paredz pilnveidot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.
15. septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 42 “Noziedzības novēršanas padomes nolikums”. Grozījumi sagatavoti ar mērķi sekmēt vienotu un efektīvu iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka padomes mērķu, funkciju un sastāva paplašināšana nav pašmērķis. Mērķis ir efektīva rīcība. Izmaiņas veiktas, lai tām sekotu rezultāti.
Grozījumi paplašina Noziedzības novēršanas padomes kompetenci, par vienu no darbības mērķiem nosakot tiesiskuma stiprināšanu. Tāpat grozījumos identificēta būtiskākā darbības joma: korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana. Izmaiņas paredz jaunu padomes funkciju – nodrošināt sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu.
Tieslietu ministrija uzsver, ka iepriekš noziedzības novēršanas un apkarošanas kontekstā padomes mērķos korupcija bija pieminēta tikai starp citu, savukārt tagad padomes nolikumā tiek uzsvērts – turpmāk tieši korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas un novēršanas jautājumi būs padomē risināmo jautājumu prioritāte.
“Noziedzības novēršanas padome Latvijā darbojas jau kopš 2004. gada, taču līdz šim tās loma tiesiskuma un korupcijas jautājumu risināšanā ir bijusi nenozīmīga. Padomei ir jāpanāk, ka atbildīgās iestādes sāk strādāt efektīvi,” norāda J. Bordāns.
Tāpat grozījumi paplašina padomes sastāvu, iekļaujot tajā Valsts prezidenta deleģētu pārstāvi, ārlietu un aizsardzības ministrus, Valsts drošības dienesta priekšnieku, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru, Valsts policijas priekšnieku un Satversmes aizsardzības biroja direktoru.
Par otru Tieslietu padomes locekli no apgabaltiesu tiesnešu vidus Tiesnešu neklātienes konferences otrajā vēlēšanu kārtā 16. septembrī ievēlēta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa.
Tieslietu padomes sastāvā ir septiņi vēlēti locekļi: Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši – viens no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs no rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divi no apgabaltiesu tiesnešu vidus.
Savukārt par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus plēnums ievēlēja Civillietu departamenta senatori Dzintru Baltu.
Civillietu departaments, izvirzot Dzintru Baltu Tieslietu padomes locekles amatam, atzīmē viņas pieredzi tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, tostarp Tieslietu padomē, kur Dzintra Balta bijusi apgabaltiesu tiesnešu pārstāve. Viņa piedalījusies tiesu komunikācijas stratēģijas izstrādāšanā un ieviešanā, darbojas komisijā, kura izvirza rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētāja amata kandidātus, kā arī piedalījusies darba grupā, kas izstrādāja jauno tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību. Tiesnese ir motivēta, apveltīta ar lielām darbaspējām un produktivitāti, un viņai ir savs skatījums uz tiesu sistēmas attīstību kopumā.
Dzintras Baltas skatījumā šobrīd svarīgākie Tieslietu padomes uzdevumi ir savas stratēģijas izstrāde un jaunās Tiesnešu atlases kārtības iedzīvināšana. Senatore uzskata, ka svarīgi ir attīstīt Tieslietu padomes darba procesu un nodrošinājumu. Kandidējot uz Tieslietu padomes amatu, viņa uzsvērusi arī tiesvedības un tiesu sistēmas kvalitātes un organizācijas jautājumus.
Foto: Agnese Gulbe, LETA
Tapis likumprojekts kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
15. septembrī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija skatīja Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, kurš paredz kopīpašuma dalīšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un jaunus mehānismus, ar kuriem risināt strīdus starp kopīpašniekiem, tostarp arī strīdus par kopīpašuma dalīšanu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns skaidro, ka likumprojekts paredz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma izbeigšanas veidus, lai novērstu negodprātīgu juridisko personu rīcību kopīpašuma dalīšanā, kā arī aizsargātu godprātīgu kopīpašnieku intereses un īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu. Projekts izstrādāts, sabalansējot visu kopīpašnieku intereses.
Tieslietu ministrs aicina Saeimas apakškomisiju operatīvi un kvalitatīvi virzīt projekta skatīšanu Saeimas sēdē, jo tā ir akūta tiesiskā regulējuma problēma, kuru operatīvi nepieciešams risināt. Vienlaikus Tieslietu ministrija turpinās strādāt pie papildu grozījumiem Civilprocesa likumā, lai minētos tiesiskos mehānismus varētu efektīvi īstenot, un meklēs arī papildu risinājumus, kā sekmīgāk nodrošināt kopīpašnieku interešu un tiesību aizsardzību.
Likumprojekts paredz trīs būtiskas lietas:
Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.
Likumprojekts paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus, kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.
Ar likumprojektu tiesai tiek radītas plašākas iespējas risināt kopīpašnieku strīdus. Šobrīd praksē primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē. Plānots, ka ar grozījumiem tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likumprojekts arī paredz papildināt Civillikumu ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz dzīvojamām mājām, kas ir kopīpašumā.
Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.
Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus civilprocesā
Saeimas Juridiskā komisija 16. septembrī galīgajam lasījumam Saeimā lēma virzīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas cita starpā paredz noteikt, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas varēs iesniegt tiesai arī pēc pieteicēja atrašanās vietas, ja tas pieteicējam būs ērtāk.
Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniedz tiesai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas. Tiesību norma vēsturiski ieviesta ar mērķi, lai pieteikums tiktu iesniegts iestādē, kura ir pieteicējam ērtāk pieejama, pieņemot, ka vardarbība ģimenes konfliktos notiek tur, kur pieteicējs uzturas un dzīvo, atzīmē grozījumu autori.
Plānots, ka grozījumi attieksies arī uz tiem pieteikumiem, kas tiesai nosūtīti ar policijas starpniecību. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Ierosināta lieta par normu, kas liedz iepriekš par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai atrasties Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestā.
Satversmes tiesas 4. kolēģija 11. septembrī ierosināja lietu “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. un 106. pantam”.
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punkts noteic, ka dienestā var atrasties persona, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieteikuma iesniedzējs pildījis profesionālo dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, līdz ar attiecīgās iestādes lēmumu atvaļināts no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, jo ticis sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Lēmums pamatots arī ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. panta 4. punktu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņam Satversmes 101. pantā ietvertās tiesības pildīt valsts dienestu un 106. pantā ietvertās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 11. novembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Ierosināta vēl viena lieta par administratīvi teritoriālo reformu
Satversmes tiesas 2. kolēģija 14. septembrī ierosināja lietu “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 23.1, 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam”.
Lieta ierosināta pēc Salacgrīvas novada domes pieteikuma. Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības. Saskaņā ar šā pielikuma 23.1, 23.2., 23.8., 23.12. un 23.13. apakšpunktu Limbažu novadā ietilpst Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pagasts un Salacgrīvas pilsēta.
Salacgrīvas novada domes ieskatā apstrīdētās normas aizskar tās tiesības, jo ar šīm normām Salacgrīvas novada administratīvajā teritorijā šobrīd ietilpstošās teritoriālā iedalījuma vienības pievienotas Limbažu novadam. Salacgrīvas novads kā atsevišķa teritoriālā vienība tiekot likvidēts, kas būtiski pasliktinot novada iedzīvotāju situāciju, kā arī samazinot viņu tiesības regulēt savu dzīvi un saglabāt savu lokālo identitāti. Pieņemot apstrīdētās normas, neesot notikušas pienācīgas konsultācijas ar novada domi un iedzīvotājiem. Tādējādi tiekot pārkāpts demokrātiskas valsts princips, pašvaldības princips un labas likumdošanas princips.
Vērtēs izmaiņas OIK regulējumā
Satversmes tiesas 1. kolēģija 16. septembrī ierosinājusi lietu “Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Krīgaļu dzirnavas” un Dobeles rajona Berzes pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnavas” konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējām attiecīgi 2009. un 2007. gadā tika piešķirtas tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu, proti, tām piešķirtas tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.
2020. gada 30. janvārī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā”, kas stājās spēkā 2020. gada 15. februārī. Tas noteic regulējumu elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršanai. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā jaunais pārkompensācijas novēršanas aprēķins ir nepamatots. Proti, elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā tiek ņemts vērā arī cits atbalsts, tostarp vēsturiskais atbalsts. Veicot jauno aprēķinu, pieteikuma iesniedzējām piemērojamais cenu diferencēšanas koeficients tiks pārrēķināts un atbalsta apmērs ievērojami samazināts.
Pieteikuma iesniedzējas vērsušās Satversmes tiesā, jo uzskata, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 31.4 panta pirmās daļas otrais teikums neatbilst Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz īpašumu, kā arī vairākiem Satversmes 1. pantā ietvertajiem vispārējiem tiesību principiem, piemēram, tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības, labas likumdošanas un ilgtspējīgas attīstības principam.
Ierosināta lieta par normām, kas noteic kopējo periodu valsts atbalstam elektroenerģijas ražošanai
Tāpat pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Krīgaļu dzirnavas” un Dobeles rajona Bērzes pagasta zemnieku saimniecības “Dzirnavas” konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesas 1. kolēģija 16. septembrī ierosinājusi lietu “Par Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 3.1 punkta vārdu “vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai”, 30.4 panta pirmās un otrās daļas un pārejas noteikumu 83. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.
Pieteikuma iesniedzējām 2009. un 2007. gadā tika piešķirtas tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu, proti, tām piešķirtas tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā atbilstoši tajā laikā spēkā esošajām tiesību normām valsts atbalsts tām piešķirts uz 20 gadiem – attiecīgi līdz 2029. un 2027. gadam.
Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka saskaņā ar apstrīdētajām normām valsts atbalsts tām tiks pārtraukts jau 2023. gada 15. februārī, jo, ņemot vērā, ka tās kopš 1996. un 1998. gada saņēmušas citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai, kopējais atbalsta periods būs sasniedzis 20 gadus. Tā vietā, lai turpinātu saņemt atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros vēl vairākus gadus, pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu tikšot nesamērīgi ierobežotas. Apstrīdētās normas arī skarot pieteikuma iesniedzēju tiesisko paļāvību un to tiesības saņemt valsts atbalstu un pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros.
Arī šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējas vērsušās Satversmes tiesā, jo uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju