Vecāki pārvar visas grūtības
Šis gads bijis smags daudziem bērnu vecākiem – liela daļa palikuši bez darba. Latvijas vecāku apvienības „Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei” (VISI) vadītājs Kārlis Boldiševics stāsta: „Šī vasara ātri paskrējusi. Nav tik liela satraukuma par skolu slēgšanu kā pagājušajā vasarā – vecāki atraduši piemērotāko mācību iestādi saviem bērniem. Šogad viņi varbūt nepērk tik daudz mantu, bet gan iztiek ar to, kas ir, piemēram, palaiž bērnus uz skolu ar to pašu mugursomu. Bērniem netiek pirktas arī dārgas mantas – jauni telefoni, dārgas skolas somas… Vecāki atrod alternatīvas, kā sapost bērnus skolai. Iecienītāki kļuvuši lietotu apģērbu un apavu veikali, īpaši tas jūtams laukos, kur izskatam netiek pievērsta tik liela uzmanība.”
K. Boldiševics skaidro, ka līdz ar grūto ekonomisko situāciju valstī ir uzsāktas vairākas sociālā atbalsta programmas, taču tās pagaidām nenorit tik aktīvi, kā tas būtu nepieciešams. „Bija uzsākta programma, kas palīdzētu tiem bērniem, kuru vecāki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Piedāvātu viņiem karjeras iespējas. Jo parasti vecāki ir tie, kas palīdz bērnam izvēlēties nākamo profesiju, tomēr, ja 11. klasē bērns ir palicis viens, viņam nav, kam prasīt padomu. Taču jāatzīst, ka šīs sociālā atbalsta programmas uz priekšu virzās pārāk lēni,” norāda VISI vadītājs.
Viņš skaidro, ka vecāki bieži vien cer uz pašvaldības atbalstu, un secina: „Pozitīvi vērtējama 100 latu programma, kas dod iespēju kaut nedaudz nopelnīt. Šie cilvēki tiek iesaistīti arī pasākumos, lai nodrošinātu bērnu drošību uz ceļiem, pie luksoforiem, gājēju pārejām,” stāsta K. Boldiševics un ierosina simtlatniekus biežāk iesaistīt kārtības nodrošināšanā. „Labi, ja uz ielas ir kāds pieaugušais, vienkārši labs cilvēks, kas var palīdzēt skolēniem. Mums ir radoši jāizmanto resursi. Vecāki ir pietiekami atvērti jaunām izmaiņām, galvenais – lai bērnu skološanai viņi pievērstu pietiekami lielu nozīmi,” atzīst K. Boldiševics.
Būtiski jaunumi šogad nav gaidāmi
Valsts izglītības satura centra (VISC) nodaļas vadītājs Imants Vasmanis pastāstīja, ka būtiski jaunumi jaunajā 2010./2011. mācību gadā nav gaidāmi: „Nav tā, ka nemitīgi gribam taisīt revolūciju Latvijas izglītībā. Šajā mācību gadā nav gaidāmi kādi pēkšņi jauninājumi izglītības programmās un saturā.”
Būtiskākas izmaiņas gaidāmas nākamajā – 2011./2012. mācību gadā. VISC ierosinājis ar nākamo gadu no 1.klases bērniem mācīt svešvalodu, kā arī ieviest Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Skolēniem būtu jāmācās divi vēstures priekšmeti – pasaules un Latvijas vēsture.
"Skolas un mācībspēki ir pretimnākoši ģimenēm un gaida ikvienu skolēnu 1. septembrī."
I. Vasmanis skaidro, ka šīm izmaiņām nepieciešams sagatavoties. Šajā mācību gadā 22 Latvijas izglītības iestādēs tiks aprobēts sešgadīgajiem izstrādātais mācību saturs. Respektīvi, šajās skolās bērni apgūs zināšanas jau no sešu gadu vecuma, un vecāki šai programmai savas atvases pieteica brīvprātīgi. „Tikai nākamajā vasarā varēs izdarīt pirmos secinājumus par to, cik veiksmīga ir sešgadnieku programma,” norāda I. Vasmanis.
Neraugoties uz to, ka daudziem vecākiem šogad ir grūtāk nodrošināt bērniem visu nepieciešamo skolai, tomēr VISC nodaļas vadītājs uzsver, ka lielākā daļa skolu spēj nodrošināt nepieciešamās mācību grāmatas. „Vecāki bieži uztraucas par to, ka ļoti dārgas ir darba burtnīcas un ne vienmēr tās tiek pilnībā izmantotas, tomēr Valsts izglītības satura centrs nekad nav uzsvēris, ka darba burtnīcām jābūt obligātām,” skaidro I. Vasmanis. Viņš iesaka: ja darba burtnīcas ir pārāk dārgas, mācību iestādēm jāizvērtē to lietderīgums un jāmeklē citas alternatīvas. Var bērniem likt pildīt līdzīgus uzdevumus.
Skolas nu beidz gatavošanos jaunajam mācību gadam – ir modernizēti mācību kabineti, ierīkotas atpūtas telpas, vietām vēl turpinās skolu remonta un siltināšanas darbi. Augusta beigās pašvaldību komisijas apsekos izglītības iestādes novados un izvērtēs to gatavību mācību sākumam.
Cīnās bērnu dēļ
Dace Grunte viena pati audzina trīs bērnus, un visi ir jāpalaiž uz skolu. Ģimene īrē vienistabas dzīvoklīti Rīgā. Vecākā meita un dēls katru pirmdienas rītu sēžas autobusā un brauc uz Kandavu, paliek internātskolā, un piektdienas vakarā mamma viņus atkal sagaida autoostā. Taču mazākais puika šogad sāks mācīties speciālajā skolā Rīgā, jo Kandavā sekmes mācībās nebija apmierinošas. Mamma ir satraukta par visiem bērniem, īpaši par mazo, jo neuzskata, ka tikai sliktu atzīmju dēļ viņam būtu jāmācās speciālajā skolā. Tomēr vairākas komisijas lēmušas, ka šāda skola pagaidām būtu piemērotākā. “Cerības ir, ja rezultāti uzlabosies, puiku pārcels uz parasto skolu,” pastāsta D. Grunte.
Ģimene ir maznodrošināta. „Saņemu alimentus no valsts, jo bērnu tēvs tos nemaksā. Kā maznodrošinātajai man nav jāmaksā bērniem par skolu un pusdienām. Šogad lielus tēriņus paredzējusi neesmu. Iztiksim ar to, kas ir. Drēbes un apavi bērniem vēl ir labi, skolas somas arī labas no pagājušā gada. Tikai meitai dabūjām jaunu somu par brīvu.”
"Ja darba burtnīcas ir pārāk dārgas, mācību iestādēm jāizvērtē to lietderīgums un jāmeklē citas alternatīvas."
I. Vasmanis
Dace paredzējusi 50 latus uz visiem bērniem. „Šogad būs jāpērk tikai darba burtnīcas un skolas piederumi. Parasti iepērkamies pēdējās augusta nedēļās, tad ir lielākas akcijas skolas lietām,” pastāsta Dace. Viņa salīdzina lauku un pilsētas skolas, Kandavā ir tehnikums, kur viņa redz saviem bērniem tālākas iespējas mācīties. Tāpat ārpusskolas pulciņi tur ir par brīvu, taču Rīgā visur ir jāmaksā. D. Grunte atzīst, ka ir jāatsakās no daudzām lietām, taču, lai arī cik grūti būtu apstākļi, bērnu dēļ viņa vienmēr gatava nepadoties.
Lielākajās klasēs mazāki tēriņi
Kristapa tētis Valdis Miļušins dēlu 1. septembrī palaidīs jau 11. klasē. Viņš norāda, ka tagad ir daudz vieglāk: „Man vairāk nav jāuztraucas par viņa drošību uz ielas, kā tas bija mazākās klasēs. Dēls pats sev nopērk skolai nepieciešamo, man nav jāiet viņam līdzi.”
Kristapa tētis atzīst, ka lielākajās klasēs nevajag tik daudz darba burtnīcu un citu skolas mantu kā mazākajās. „Katru gadu nevajag jaunu somu, guaša krāsas vai aplikācijas papīru... Viņš pasit padusē vienu mapi ar kladēm un dodas uz skolu.”
