TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
08. maijā, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
5
5

Nedēļas atskats uz aktuālo tieslietu nozarē. 8. maijs.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Tiesu statistikas dati liecina, ka civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu izskatīšana arī ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta bez aizķeršanās. Ar grozījumiem likumā paredzēts atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās un plānots stiprināt tiesu priekšsēdētāju kompetenci. Attālināti notikušas Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas, risināti tiesnešu karjeras jautājumi un īstenoti citi būtiski notikumi tieslietu nozarē.

īsumā
  • Trešajam lasījumam Saeimā atbalstīti grozījumi likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz atcelt arī tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
  • Ārkārtējās situācijas radīts civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu uzkrājums netiek prognozēts. Lietu izskatīšana arī ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta bez aizķeršanās.
  • Konkrētā krīze, kurā būtiski nodrošināt attālinātu darbu, apliecināja, ka līdz šim veiktie soļi, piemēram, tieslietu infrastruktūras centralizācija, ir atmaksājušies.
  • Laiks, kad visiem jāievēro sociālā distancēšanās un publiska pulcēšanās ir stingri liegta, savas korekcijas ievieš arī tiesneša zvēresta nodošanas ceremonijā.
  • Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem atkārtoti tika ievēlēta tiesnese Ineta Ziemele, par viņas vietnieci tika atkārtoti ievēlēta tiesnese Sanita Osipova.

Stiprinās tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvaru

Lai stiprinātu tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvaru, Saeimas Juridiskā komisija 5. maijā trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz atcelt arī tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. 

Grozījumi paredz, ka tiesnesi par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs saukt arī pie disciplinārās atbildības, ja būs pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu. Tāpat ar grozījumiem paredzēts pagarināt tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņu no diviem uz četriem gadiem.

Ar likuma grozījumiem plānots arī stiprināt tiesu priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot priekšsēdētājam pilnvaras ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām zināšanām, kas rada šķēršļus kvalitatīvai tiesvedības procesa norisei.

Plānots arī noteikt jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību. Par tiesneša amata kandidātu varēs iecelt personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un iekļauta kandidātu sarakstā. Paredzēta arī aktīvāka Tieslietu padomes loma lietu termiņu pārvaldības procesā.

Tiesās saņemto prasības pieteikumu apmērs nav mazinājies

Tieslietu ministrijas apkopotā tiesu darba statistika liecina, ka pirmās instances tiesās saņemto prasības pieteikumu skaits civillietās un administratīvajās lietās ārkārtējās situācijas laikā ir tikai par 4% mazāks nekā tādā pašā laika periodā 2019. gadā. Savukārt apgabaltiesās saņemto civillietu skaits ir pat par 14% lielāks nekā 2019. gadā. Ārkārtējās situācijas laikā, salīdzinot ar laika periodu 2019. gadā, ir samazinājies tiesās saņemto krimināllietu skaits.

Veicot tiesu darba rādītāju analīzi, secināts, ka civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu izskatīšana arī ārkārtējās situācijas laikā tiek nodrošināta bez aizķeršanās un izskatīto lietu skaits pat pārsniedz saņemto lietu skaitu, kas nozīmē, ka tiek saīsināta lietu rinda jeb samazināti lietu uzkrājumi.

Rajona (pilsētu) tiesās izskatīto civillietu skaits un izskatīto administratīvo lietu skaits (gan pirmajā, gan apelācijas instances tiesā) pat par 9%–30% pārsniedz saņemto lietu skaitu. Tieslietu ministrija uzsver, ka ārkārtējās situācijas radīts civillietu, administratīvo pārkāpumu lietu un administratīvo lietu uzkrājums netiek prognozēts ne rajonu (pilsētu) tiesās, ne apgabaltiesās. Savukārt varētu veidoties neliels neizskatīto krimināllietu uzkrājums. Minētās lietas prioritārā kārtībā tiks izskatītas, tiklīdz tiks atviegloti valstī noteiktie piesardzības pasākumi.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas videokonferences režīmā ir notikušas vairāk nekā 250 tiesas sēdes. Papildus jau pieejamajiem digitālajiem rīkiem, izvērtējot konkrētās lietas būtību un noskaidrojot iesaistīto personu gatavību, tiesas izmanto arī interneta platformās bāzētus video saziņas rīkus. Tieslietu ministrija aktīvi strādā pie tā, lai konstatētu un novērstu iespējamos riskus, ko attiecīgā procesa norisei vai personu tiesībām varētu radīt šādu risinājumu izmantošana (personu identitātes pārbaude, informācijas drošība u. c.), tādējādi radot priekšnosacījumus šāda risinājuma izmantošanai, lai risinātu atsevišķus jautājumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

“Šis laiks ir pilns izaicinājumu. No vienas puses, Latvija kā visai maza valsts var būt inovatīva un moderna, nodrošinot tiesu darbu attālinātā režīmā, no otras puses, tādi pamatjautājumi kā drošība, paredzamība, pieejamība un procesuālās tiesības nedrīkst palikt otrajā plānā,” norādījusi arī Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

Izmaiņas tieslietu sistēmā ārkārtējās situācijas laikā

Tomēr ārkārtējās situācijas apstākļi ir mainījuši tieslietu sistēmas darba organizāciju. Kas mainījies ikdienas darbā un kā ārkārtējās situācijas risinājumi varētu iespaidot nākotnes darbu, LV portālam izklāstīja Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Tiesu namu aģentūras un Valsts zemes dienesta darbinieki publikācijā “Kā tieslietu sistēma tiek galā ar krīzi? Pieredze un secinājumi (I)”.

Piemēram, kā sarunā ar LV portālu norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, tieslietu sistēmā jau agrāk aktīvi ieviesti dažādi mūsdienīgi risinājumi. “Konkrētā krīze, kurā būtiski nodrošināt attālinātu darbu, apliecināja, ka līdz šim veiktie soļi, piemēram, tieslietu infrastruktūras centralizācija, ir atmaksājušies un pierādījuši – ieguldītais laiks un resursi izmantoti pareizi,” uzsvēra valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” valdes locekle Santa Sausiņa.

Tomēr darbam ārkārtējās situācijas apstākļos ir arī ēnas puses. Kā vienu no attālinātā darba mīnusiem R. Kronbergs min atsvešināšanos. Turklāt strādāšana no mājām var būt psiholoģiski sarežģīta, tāpēc ministrijas valsts sekretārs prognozē, ka palielināsies darbinieku izdegšanas risks.

Par to, kā Covid-19 krīze mainījusi ikdienas darbu, pieredzē dalījās arī Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests un Juridiskās palīdzības administrācija.

Laiks, kad visiem jāievēro sociālā distancēšanās un publiska pulcēšanās ir stingri liegta, savas korekcijas ievieš arī tiesneša zvēresta nodošanas ceremonijā, kurā tradicionāli Valsts prezidents tiesnesim svinīgi uzliek amata zīmi, klātesot tieslietu ministram, attiecīgās tiesas priekšsēdētājam un tiesneša tuviniekiem. Informāciju par iespējamiem risinājumiem un pasaules praksi apkopojusi Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos, asociētā profesore Dr. iur. Irēna Kucina publikācijā “Tiesneša zvērests aiz slēgtām durvīm vai attālināti”.

Satversmes tiesā – vēlēšanas 

6. maijā notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem atkārtoti tika ievēlēta tiesnese Ineta Ziemele, par viņas vietnieci tika atkārtoti ievēlēta tiesnese Sanita Osipova. Tiesnese Ineta Ziemele Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā ir kopš 2017. gada 8. maija, savukārt tiesnese Sanita Osipova Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu pilda kopš 2017. gada 16. maija.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas notika attālināti – videokonferences režīmā –, aizklātā balsošana tika organizēta elektroniskajā vidē.

Vienlaikus Satversmes tiesa 5. maija sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos attālināti turpināja izskatīt lietu Nr. 2019‑12‑01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam”.

Lietas izskatīšana tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos trešo reizi notika videokonferences režīmā. Tiesas sēde turpināsies otrdien, 12. maijā, plkst. 10.00. Tiešraide no tiesas sēdes norises 12. maijā būs redzama šeit.

Ierosinātas jaunas lietas

Satversmes tiesa 5. maijā arī informēja, ka tiek ierosināta jauna lieta par normu, kas paredz pienākumu zemes īpašniekam maksāt pievienotās vērtības nodokli par zemes piespiedu nomu (lieta Nr. 2020-24-01).

Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” pieteikuma “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Plašāka informācija atrodama Satversmes tiesas mājaslapā.

7. martā Satversmes tiesā ierosināta vēl viena lieta par normām, kas noteica kompensāciju, ko enerģijas lietotājs maksā dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā. Lietas Nr. 2020-25-0103.

Tā ierosināta par “Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 98. un 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)”.

Lieta ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir civillieta, kurā celta prasība par parāda piedziņu pret juridiskām personām – dabasgāzes lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji. Plašāk Satversmes tiesas mājaslapā.

Tiesnešu karjeras jautājumi

Ar Tieslietu padomes lēmumu Augstākās tiesas tiesneša amatā pārceltas divas apgabaltiesu tiesneses – Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Ieva Višķere un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dzintra Balta. Ieva Višķere pieteikusies konkursā uz Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneša amata vietu, bet Dzintra Balta – konkursā uz Senāta Civillietu departamenta senatora amata vietu. Viņu kandidatūras akceptētas arī attiecīgo departamentu senatoru sapulcēs.

I. Višķere ir tiesnese 9 gadus – bijusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, bet kopš 2017. gada pilda tiesneša pienākumus Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatora prombūtnes laikā. Savukārt Dz. Balta jau kopš pagājušā gada aprīļa pilda tiesneša pienākumus Civillietu departamentā senatora prombūtnes laikā. Dzintra Balta ir tiesnese 17 gadus: bijusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnese un tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas tiesnese un tiesas priekšsēdētāja vietniece.

Tieslietu padome noteica tiesneša amata pienākumu izpildes vietu divām tiesnesēm, kas rajona (pilsētas) tiesneša amatā ieceltas ar Saeimas 16. aprīļa lēmumu. Tiesnesei Līgai Cielavai noteica pildīt amata pienākumus Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, bet tiesnesei Gunai Troikai – Kurzemes rajona tiesā Ventspilī.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU