Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ilmārs Znotiņš, VPK
Ārkārtējā situācija ir ieviesusi vairākas korekcijas valsts institūciju darbā. Laikā, kad sociālā distancēšanās un citi vīrusa pandēmijas apkarošanas pasākumi ir gan sabiedrības, gan valsts institūciju dienaskārtībā, mainījušies arī tiesu varas darbības apstākļi. Tāpēc ir jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību, un, protams, tas skar arī tiesneša zvēresta došanas ceremoniju. Arī citas valstis jau ir modificējušas tiesnešu zvēresta nodošanas ceremoniju, piemērojot to pandēmijas apstākļiem.
Likuma “Par tiesu varu” 68. panta trešā daļa noteic, ka tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta (svinīgā solījuma) došanas. Tātad tiesneša pilnvaru leģitimizācijai nepieciešams ne tikai Saeimas un Tieslietu padomes lēmums, bet arī zvērests jeb svinīgais solījums.
Tā, no vienas puses, ir simboliska, ceremoniāla procedūra, bet, no otras puses, – juridiski saistoša procedūra ar tālejošām sekām, jo tikai pēc zvēresta došanas tiesnesis ir tiesīgs uzsākt pildīt amata pienākumus. Ja nav nodots zvērests, ne Saeimas, ne arī Tieslietu padomes lēmums nebūs pietiekams, lai tiesnesis spriestu tiesu.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 67. pantu tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests (svinīgais solījums), mantija un amata zīme. Likumā ir noregulēta kārtība, kādā tiesnesis dod zvērestu (svinīgo solījumu). Likuma “Par tiesu varu” 68. panta otrā daļa paredz, ka tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) pieņem Valsts prezidents.
Tādējādi likumdevējs Valsts prezidentam papildus Satversmē paredzētajām pilnvarām ir piešķīris vēl arī tiesnešu zvēresta (svinīgā solījuma) pieņemšanas pienākumu. Tā Valsts prezidentam, pieņemot tiesnešu zvērestu, tiek apstiprinātas tiesu varai piederīgās amatpersonas pilnvaras.
Tradicionāli tiesneša zvēresta ceremonijā piedalās tieslietu ministrs un attiecīgās tiesas tiesu priekšsēdētājs. Tiesnesis nolasa zvēresta (svinīgā solījuma) tekstu Valsts prezidentam, un tad to abi paraksta. Zvēresta ceremonijas laikā Valsts prezidents svinīgi uzliek tiesnesim amata zīmi, noskan Latvijas Republikas himna, un šis ceremoniālais pasākums ar to arī noslēdzas. Būt klāt zvēresta došanas ceremonijā un sveikt tiesnesi ir ļauts arī viņa ģimenes locekļiem.
Taču būtiski vērst uzmanību uz vienu šīs ceremoniālās procedūras elementu. Likums paredz, ka pēc zvēresta (svinīgā solījuma) pieņemšanas Valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi. Taču tradicionāli Valsts prezidents apliek amata zīmi tiesnesim ap kaklu, kaut arī likums to neprasa. Vienīgais, kas likumā ir skaidri pateikts: tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.
Tātad likums tiesneša zvēresta (svinīgā solījuma) došanas kārtībai pieprasa četrus nosacījumus:
Papildus likumā paredzētajai ceremoniālajai kārtībai ir nākuši klāt vēl citi svinīgi elementi – tieslietu ministra klātbūtne, attiecīgās tiesas tiesu priekšsēdētāja klātbūtne, Latvijas Republikas himnas atskaņojums, ģimenes klātbūtne –, kas piešķir zvērestam savu nozīmīgumu, uzsvaru un simboliskumu.
Pielāgojoties ārkārtējai situācijai vai īpašiem (prasībai ievērot distanci vai cita veida ierobežojumus) apstākļiem, valstī ir iespējami vairāki risinājumi. Vienlaikus ir jāievēro likumā noteiktie nosacījumi, lai zvērests būtu spēkā.
Pirmais variants, ko vērts apskatīt, ir zvēresta došana aiz slēgtām durvīm, kurā piedalītos tikai Valsts prezidents un tiesnesis, strikti nodrošinot un ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus. Citiem vārdiem, tas vairāk līdzinātos lietišķai tête-à-tête procedūrai. Šajā variantā būtu jāmaina amata zīmes izsniegšanas praktiskā kārtība, Valsts prezidentam nevis to uzliekot ap tiesneša kaklu, kā tas ir bijis tradicionāli, bet gan atstājot to drošā attālumā, piemēram, vietā, kur tiktu parakstīts zvērests. Dažās valstīs, kā Zviedrija, Slovākija, Austrija, tiesneša zvēresta došanas ceremoniju tagad notur, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus.
Otrais variants, ko arī būtu vērts apskatīt, ir zvēresta došana tiešsaistes režīmā. Tas, ka tiesnesis zvērestu nodod Valsts prezidentam klātienē, atbilst likuma “Par tiesu varu” gribai, garam un ierastajai tradīcijai. Taču likuma normas ir iespējams lasīt arī paplašināti, bez juridiskā formālisma, tās pielāgojot jaunajai situācijai, un tiesneša zvērestu pieņemt arī attālināti. Piemēram, Somijā un Spānijā nepieciešamības gadījumā tiks izmantots digitālais režīms, lai tiesnešu zvēresta ceremoniju nodrošinātu attālināti. Savukārt Beļģijā likumā jau ir paredzēts izņēmums, kas pieļauj, ka zvērestu attiecīgās tiesas priekšsēdētājam var dot ne tikai mutvārdos, bet arī rakstveidā.
Zvēresta došanas ceremoniju ir iespējams pielāgot attālinātam režīmam. Tiesnesis attiecīgajā tiesu namā tiešsaistes režīmā varētu nolasīt zvēresta tekstu Valsts prezidentam un to elektroniski parakstīt. Valsts prezidents arī var izmantot elektronisko parakstu. Pēc zvēresta (svinīgā solījuma) pieņemšanas Valsts prezidents var izsniegt tiesnesim amata zīmi, nosūtot to ar kurjeru.
Protams, ir arī tāds variants, kas savā būtībā neko nemainītu, proti, saglabāt ilggadējo ceremoniālo kārtību un atlikt zvēresta došanas ceremoniju līdz nenoteiktam laikam. Ir arī valstis, kas tomēr atliek vai neplāno zvēresta došanas ceremoniju tuvākajā laikā, piemēram, Čehija, Itālija un Īrija. Taču atlikt un gaidīt nebūtu tas labākais risinājums, jo ārkārtējo situāciju var atcelt, bet sociālo distancēšanos vai citus ierobežojumus – saglabāt vai ieviest no jauna. Līdz ar to tiesu sistēma ilgstoši varētu arī nesagaidīt jaunus tiesnešus.
Šobrīd zvēresta došanai ir gatavi vairāki tiesneši. Likumu “Par tiesu varu” attiecībā uz zvēresta došanu var interpretēt paplašināti, proti, pielāgojot normas konkrētai situācijai, lai sasniegtu mērķi un veiktu funkcijas. No vienas puses, digitālais risinājums atspoguļotu modernu, ziemeļeiropeisku risinājumu, kas balstās radošumā un spējā piemērot normas atbilstoši situācijai pat bez formāliem likuma grozījumiem. No otras puses, tradicionāli svinīgais solījums ar praktiskiem pielāgojumiem šībrīža situācijai, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus, ļauj saglabāt gadiem nostiprinātās tradīcijas. Domāju, ka būtu piemērotāk šo pieeju saglabāt arī turpmāk, protokolārās tradīcijas praktiski pielāgojot ierobežotai un ārkārtējai situācijai, jo tā labāk tiktu atspoguļots zvēresta došanas ceremonijas svinīgā, simboliskā būtība.
Valsts prezidenta paziņojums Nr. 8: Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā. Latvijas Vēstnesis, Nr. 58A, 23.03.2020.
Osipova S.: Zvērests ir sena tradīcija, kur jāievēro precīza forma. Jurista Vārds, Nr. 43 (690), 25.10.2011.
Hahelis K. Zvērests un zvērināšanas tiesības, ieceļot tiesu varai piederīgas personas. Jurista Vārds, Nr. 22 (280), 10.06.2003.
Pleps J. Par zvērēšanu un uzmanības vērtu precedentu. Jurista Vārds, Nr. 29 (287), 20.08.2003.
Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
