Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Lai novērstu koronavīrusa izraisītās slimības izplatību Latvijas cietumos, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darba organizācijā tiek ievērota īpaša piesardzība. Par to, kā mainījusies darba ikdiena ārkārtējās situācijas apstākļos, LV portāls izvaicāja arī Valsts probācijas dienesta un Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāvjus.
Publikācijas pirmajā daļā sniedzām ieskatu, kā ārkārtējās situācijas apstākļi mainījuši Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Tiesu namu aģentūras un Valsts zemes dienesta darbu.
Kā sarunā ar LV portālu norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, tieslietu sistēmā jau agrāk aktīvi ieviesti dažādi mūsdienīgi risinājumi.
“Konkrētā krīze, kurā būtiski nodrošināt attālinātu darbu, apliecināja, ka līdz šim veiktie soļi, piemēram, tieslietu infrastruktūras centralizācija, ir atmaksājušies un pierādījuši – ieguldītais laiks un resursi izmantoti pareizi,” uzsvēra valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” valdes locekle Santa Sausiņa.
Tomēr darbam ārkārtējās situācijas apstākļos ir arī ēnas puses. Kā vienu no attālinātā darba mīnusiem R. Kronbergs min atsvešināšanos. Turklāt strādāšana no mājām var būt psiholoģiski sarežģīta, tāpēc ministrijas valsts sekretārs prognozē, ka palielināsies darbinieku izdegšanas risks.
Šoreiz savā pieredzē par darbu ārkārtējās situācijas apstākļos lūdzām dalīties tieslietu resora iestādes, kuras ikdienā strādā saskarē ar iedzīvotājiem, kas nonākuši sarežģītās dzīves situācijās - Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Valsts probācijas dienestu un Juridiskās palīdzības administrāciju.
LV portāls jautā: Kā mainījusies iestādes darbība un tās pakalpojumu sniegšanas kārtība ārkārtējās situācijas laikā?
Ilona Linde
Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos
Foto: Lita Krone, LETA
Lai ievērotu Covid-19 krīzes laikā noteiktos piesardzības pasākumus un nodrošinātu nepārtrauktu Valsts probācijas dienesta (VPD) funkciju īstenošanu, VPD ir pārorganizējis savu ikdienas darbu. Izvērtējot sabiedrības drošības un veselības riskus, ar katru klientu sazināmies un strādājam individuāli pielāgotā formā. Tas nozīmē, ka, izvērtējot apstākļus, varam lemt par tikšanos ar klientu klātienē vai attālināti, izmantojot tiešsaistes rīkus. Ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, esam pilnībā apturējuši probācijas programmu īstenošanu un atsevišķos gadījumos uz laiku pārtraukuši piespiedu darba (kriminālsoda) un sabiedriskā darba (audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis) izpildes organizēšanu.
Irina Ļitvinova
Juridiskās palīdzības administrācijas direktore
Foto: Boriss Koļesņikovs
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ iestāde nekavējoties veica vairākus pasākumus, lai, no vienas puses, izpildītu valdības pieņemtos lēmumus, no otras puses, nodrošinātu iestādes pakalpojumu pieejamību. Administrācijas birojs atrodas Rīgā, līdz ar to, ikdienā apkalpojot klientus visā valsts teritorijā, bijām izveidojuši pakalpojumu pieejamības kanālus, kas palīdzēja ātri reaģēt un pielāgoties pārmaiņām saistībā ar ārkārtējo situāciju.
Rūpējoties par darbinieku un apmeklētāju veselības aizsardzību, klientu pieņemšana administrācijas telpās klātienē ir pārtraukta ar 16. martu.
Lai nodrošinātu dokumentu iesniegšanu arī klātienē, klientiem ir izvietots stends ar iesniegumu veidlapām, to aizpildīšanas paraugiem un informatīvajiem materiāliem. Par spīti tam, ka informatīvie materiāli un veidlapas bijušas pieejamas interneta vietnē, ar lielāku intensitāti nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas par iestādes pakalpojumiem pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001801 un ar e-pasta starpniecību. Esam pateicīgi arī klientiem par sapratni un ātru pielāgošanos ārkārtējās situācijas prasībām.
Ilona Spure
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece, ģenerāle
Foto: Evija Trifanova, LETA
Lai novērstu koronavīrusa izraisītās slimības izplatību Latvijas ieslodzījumu vietās, pasargātu kā cietumu personālu, tā arī ieslodzītos, ir noteikti vairāki ierobežojumi.
Ierobežojumi ir samērā būtiski. Līdz ārkārtējās situācijas beigām pārtrauktas ieslodzīto īslaicīgās un ilgstošās satikšanās ar radiniekiem, ģimenes dienu pasākumi un atcelti pienesumi. Saziņai ar ģimeni tiek piedāvāta iespēja papildus izmantot telefonzvanus vai videozvanus. Ieslodzījuma vietās ir ierobežoti trešo personu apmeklējumi, ja vien tas nav nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai.
Izglītības iestādes darbu ieslodzījuma vietās organizē attālināti vai ir pārtraukušas pavisam. Tāpat ir ierobežota atklātā cietuma notiesāto iespēja strādāt vai mācīties ārpus cietuma teritorijas un uzņemt ciemiņus.
Procesa virzītāju, advokātu un probācijas dienesta darbinieku tikšanās ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta, izmantojot īslaicīgās tikšanās telpas, kurās apmeklētāju ir iespējams nodalīt no ieslodzītās personas ar atdalošo stikla starpsienu. Tiesas sēžu un ieslodzīto izvērtēšanas komisiju norisei tiek izmantotas videokonferenču iekārtas.
Turklāt uz ārkārtējās situācijas laiku ir ierobežoti resocializācijas un garīgās aprūpes pasākumi, kuri organizējami grupās. Pēc iespējas ar ieslodzītajiem tiek strādāts individuāli. Ieslodzītie ilgāk drīkst atrasties pastaigu laukumos svaigā gaisā un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tāpat uz ārkārtējās situācijas laiku ir samazināta ieslodzīto personu konvojēšana pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, arī uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā.
Kā situācijai ir pielāgojušies iestādes darbinieki? Ar kādām problēmām nākas saskarties, un kādi ir risinājumi?
Ilona Linde, Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos:
Šobrīd daļa VPD darbinieku savus amata pienākumus veic klātienē, daļa – attālināti. Darba sanāksmes, mācības, starpinstitūciju sanāksmes un pat izlīgumi tiek organizēti, izmantojot attālinātās saziņas risinājumus. Lai mazinātu ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi uz probācijas klientiem, kas ir sociālās atstumtības riska grupā, piemēram, klientiem bez noteiktas dzīvesvietas, probācijas dienesta darbinieki, sadarbojoties ar citām institūcijām, risināja dažādus praktiskus jautājumus (dzīvesvieta, ēdiens, veselības aprūpe).
Vienlaikus individuāli tika apzināti probācijas klienti, kuri ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar Covid-19. Ar šiem probācijas klientiem tika pārrunāti Slimību profilakses un kontroles centra noteiktie piesardzības pasākumi un rīcība gadījumā, ja klientam rastos nepieciešams atbalsts pamatvajadzību nodrošināšanai. Laika periodā no 12. marta līdz 12. aprīlim Valsts probācijas dienests uzsācis darbu ar 900 probācijas klientiem, savukārt pērn šajā laika periodā tika strādāts ar 1134 probācijas klientiem. Lai gan jauno klientu skaits ir nedaudz samazinājies, laiks, kas jāvelta darba organizēšanai, ir palielinājies.
Irina Ļitvinova, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore:
Optimizējot administrācijas biroja darbu, lai sniegtu klientiem informatīvo atbalstu par pakalpojumu saņemšanas kanāliem, pārliecinājāmies, ka līdz šim esam veiksmīgi komunicējuši ar sadarbības partneriem, piemēram, pašvaldību sociālajiem dienestiem un kriminālprocesu virzītājiem. Visus datus, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanai, dienesti var iegūt, sadarbojoties un lietojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmas; klientiem informācija tiek lūgta tikai atsevišķos gadījumos, turklāt viņi tiek nodrošināti ar apmaksātu aploksni atbildes nosūtīšanai.
Administrācija un juridiskās palīdzības sniedzēji turpina strādāt, plaši izmantojot attālināto darbu, arī konsultāciju sniegšanai. Ārkārtējā situācija ir pierādījusi, ka iestādes darbs tiek organizēts veiksmīgi, nepieļaujot pārrāvumu pakalpojumu sniegšanā. Arī sadarbības partneri veiksmīgi pielāgojās izmaiņām. Tomēr jāatzīmē, ka iedzīvotājiem ir zemas digitālās prasmes un infrastruktūra ne vienmēr ir pieejama bez problēmām.
Ņemot vērā, ka juristu darbā ir ļoti svarīga klātienes komunikācija, neapšaubāms izaicinājums bija pāreja uz attālināto saziņu un darbs ar administratīvo lietu e-materiāliem. Atbalstot kolēģus, ārpusbiroja lietošanai izsniedzām arī datortehniku, kuras sāka pietrūkt, jo paralēli darba pienākumiem vajadzēja nodrošināt skolēnu e-apmācības.
Augsti novērtējam administrācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturētāja – Tiesu namu aģentūras – atbalstu ātrākai pārmaiņu ieviešanai.
Ilona Spure, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece:
Galvenās problēmas ieslodzījuma vietās ir saistītas ar ieslodzīto psiholoģisko spriedzi, ko rada ilgstoša izolācija, bailes tikt inficētam un saslimt ar Covid-19, neziņa par to, cik ilgi šī situācija var turpināties un kā klājas tuviniekiem. Tas prasa daudz darba, īpaši skaidrojošā darba un psihologu atbalsta, lai mazinātu spriedzi un nodrošinātu turpmāku līdzsvaru ikdienas darbā.
Katrs jaunais ieslodzītais, kurš nonāk cietumā, uz 14 dienām tiek ievietots karantīnā, lai pārliecinātos, ka viņš nav inficējies ar Covid-19. Savukārt darbiniekiem, ierodoties darbā, tiek mērīta ķermeņa temperatūra. Ja tā ir paaugstināta, darbiniekam tiek ieteikts vērsties pie ģimenes ārsta. Personāls, pildot savus dienesta pienākumus tiešā saskarsmē ar ieslodzītajiem, ikdienā izmanto personiskos aizsardzības līdzekļus: sejas maskas, vienreizējos cimdus un dezinfekcijas līdzekļus.
Ieslodzījuma vietu pārvalde uzņemas rūpes, lai visas ieslodzījuma vietas būtu nodrošinātas ar primāri nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem pietiekamā daudzumā. Diemžēl ne vienmēr cietumiem izdodas saņemt plānotos aizsarglīdzekļus no centralizētajām piegādēm, bet esam spējuši operatīvi reaģēt uz situāciju un organizēt, piemēram, sejas aizsargmasku šūšanu kādā no mūsu ieslodzījuma vietām, lai nodrošinātu ar tām arī kolēģus citos cietumos.
Kopumā ieslodzītie pret situāciju izturas ar sapratni. Pārvaldē ir izstrādāts plāns gadījumam, ja cietumā kādai personai tiktu konstatēts Covid-19, ir sagatavotas speciālas telpas, kuros izolētās kamerās būtu iespējams izvietot saslimušos.
Kādas atziņas šobrīd radušās nākotnes darbam pēc krīzes?
Ilona Linde, Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos:
Pielāgojot savu darbu ārkārtējās situācijas diktētajiem noteikumiem, VPD darbinieki ļoti īsā laika periodā veiksmīgi apguva jaunus saziņas veidus un rīkus, kas pavisam noteikti ir ieguvums. Jaunās prasmes un pieejas tiks attīstītas un izmantotas arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Irina Ļitvinova, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore:
Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas darbinieki vairāk izmantojuši iespēju pārcelt darba laiku – prognozēju, ka, pielāgojoties pārmaiņām, stiprinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes un veicot izmaiņas laika plānošanā, turpmāk attālinātais darbs varētu būt pieprasītāks.
Noteikti jāturpina pilnveidot infrastruktūra: jānodrošina elektroniska juridiskās palīdzības sniedzēju norīkošana kriminālprocesā, kā arī jāgādā, lai paziņojumus par sniegto juridisko palīdzību varētu iesniegt un apstrādāt tikai elektroniski (virzība apturēta līdz e-lietas projekta izstrādei), tādējādi būtiski samazinot dokumentu apriti.
Ilona Spure, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece:
Savā ziņā šo ārkārtējo situāciju uztveram arī kā labas taktiskās mācības. Ir radusies iespēja praktiski realizēt krīzes pārvaldīšanas darbu, mobilizēties noteiktu uzdevumu īstenošanai, pārstrukturēt ieslodzīto plūsmu soda izpildes procesā, pārorganizēt daļu infrastruktūras citiem mērķiem un stabilizēt situāciju. Tas nav viegli, bet, pateicoties konsekventai un vienotai pārvaldes un ieslodzījuma vietu vadības un personāla rīcībai, kā arī atbildīgai attieksmei katram pret savu un apkārtējo veselību, cietumi to spēj. Patiesi ceru, ka mums visiem kopā izdosies šo situāciju pārvarēt.
