AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Arnis Buka
Dr. iur., LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs
12. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
6
6

Kā ES Tiesas spriestais var atsaukties uz I. Rimšēviča lietas gaitu?

Abas ar Latvijas Bankas prezidenta darbības ierobežošanu saistītās lietas Eiropas Savienības Tiesai ir ļoti netipiskas.

FOTO: Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības (ES) Tiesā ir ierosinātas divas jaunas lietas saistībā ar Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbības ierobežojumiem. Prasību iesniegšana ES Tiesā šobrīd tiešā veidā neietekmē Latvijas izmeklēšanas iestāžu darbību. Taču vienlaikus spriedumi šajās lietās vai pat tikai ES Tiesas noteiktie pagaidu pasākumi var būt par iemeslu tam, ka atsevišķi Latvijas izmeklēšanas iestāžu lēmumi ir jāatceļ vai jāmaina.
īsumā
  • Saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbības ierobežojumiem ES Tiesā ir ierosinātas divas jaunas lietas.
  • ES Tiesai spriedumā ir jālemj par to, vai ir notikusi ES tiesībām neatbilstoša valsts bankas prezidenta atbrīvošana no amata.
  • Spriedumi šajās lietās vai pat tikai ES Tiesas noteiktie pagaidu pasākumi var būt par iemeslu tam, ka atsevišķi Latvijas izmeklēšanas iestāžu lēmumi ir jāmaina.

Netipiskas lietas

Abas lietas, kas saistītas ar Ilmāra Rimšēviča darbības ierobežojumiem, ir reģistrētas ES Tiesā, un tām piešķirti lietu numuri C-202/18 un C-238/18. Pirmajā no prasībām ES Tiesā vērsās LB prezidenta I. Rimšēviča pārstāvji ar prasību pret Latviju. Savukārt otrajā prasītājs ir Eiropas Centrālā banka (ECB), bet atbildētājs – tāpat kā pirmajā lietā – Latvija. Šobrīd abas lietas ir kā atsevišķas tiesvedības, taču, ņemot vērā abu lietu līdzību, ES Tiesa tās varētu arī apvienot vienā tiesvedībā (šādas tiesības ir paredzētas ES Tiesas Reglamenta 54. pantā).

Abas lietas ir ļoti netipiskas, salīdzinot ar ES Tiesā biežāk izskatītajām lietām. ES Tiesas pamatkompetences ir izklāstītas Līguma par ES darbību atsevišķā ES Tiesai veltītā iedaļā. Lielāko daļu no ES Tiesas noslodzes veido ES tiesību normu skaidrojumi pēc dalībvalstu tiesu pieprasījuma (prejudiciālie nolēmumi). Tāpat ES Tiesa skata lietas par ES institūciju darbības likumību un atsevišķos gadījumos sniedz atzinumus par sagatavojamiem tiesību aktiem. Savukārt prasības pret dalībvalstīm parasti tiek skatītas tikai vienā gadījumā: ja pret dalībvalsti par ES tiesību normu neievērošanu vēršas ES Komisija, kurai dalībvalstu uzraudzība ir viena no pamatfunkcijām. Taču citas ES institūcijas (piemēram, ECB) vai atsevišķi indivīdi pret dalībvalsti ES Tiesā tieši vērsties parasti nevar, un šādas prasības tiek skatītas pašu dalībvalstu tiesu institūcijās.

Īpaši noteikumi ECB darbībai

Tomēr ECB darbībai ES pamatdokumentos ir paredzēti vairāki specifiski noteikumi. Spriežot pēc ECB preses relīzes, gan ECB, gan arī paša I. Rimšēviča pārstāvji kā prasības pamatu ir izmantojuši Līguma par ES 4. protokolu (Par Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas statūtiem). Šo statūtu 14. pants paredz, ka "tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata. Attiecīgais vadītājs vai ECB Padome var apstrīdēt šo lēmumu Tiesā".

Tādējādi ES Tiesai spriedumā ir jālemj par to, vai ir notikusi ES tiesībām neatbilstoša valsts bankas prezidenta atbrīvošana no amata. Tā kā līdz šim šāda rakstura lietas ES Tiesa nav skatījusi, spriedumā noteikti ES Tiesai būtu jādod skaidrojums, kā šī panta kontekstā ir jāsaprot jēdzieni "nosacījumi, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai", "smags pārkāpums" un "atbrīvošana no amata". No šo jēdzienu interpretācijas būtu atkarīga atbilde, vai Latvijas iestāžu noteiktie ierobežojumi attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu tiktāl, ciktāl tie ietekmē viņa spēju piedalīties ECB Padomes darbā, ir tiesiski.

ECB savā prasībā arī aicina ES Tiesu noteikt pagaidu noregulējumu un lūdz lietu izskatīt paātrinātā kārtībā. Līguma par ES darbību 279. pantā ļoti vispārīgi norādīts, ka "ES Tiesa visās tai iesniegtajās lietās var noteikt dažādus vajadzīgos pagaidu pasākumus", tādēļ, ņemot vērā, ka ECB prasības pieteikuma detaļas publiski nav pieejamas, nav arī iespējams komentēt, kādus tieši pagaidu pasākumus ECB ieskatā ES Tiesai vajadzētu noteikt.

Jāpiebilst, ka šī publikācija sniedz tikai īsu ieskatu tiesiskajā pamatā ES Tiesai izskatīt lietas saistībā ar valsts banku prezidentu atstādināšanu no amata un nekādā veidā nevērtē Latvijas Bankas prezidenta darbību izmeklēšanu pēc būtības. Vēl vairāk – ne vienas, ne otras lietas prasības pieteikumi publiski nav pieejami, tāpēc šis komentārs ir balstīts tikai uz Latvijas medijos un ECB preses relīzē minēto informāciju.

LV portāla redakcijas piebilde

Kā LV portālu informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), uzsāktā izmeklēšana Rimšēviča lietā noris atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam. Uz jautājumu, kā lietas tālāko gaitu varētu iespaidot ES Tiesas nolēmumi, KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša norādīja: "Birojs nekomentē citu iestāžu pieņemtos lēmumus un rīcību."

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta lietu uzraugošais prokurors atzīmē, ka katra persona var izmantot savas tiesības, kas šajā gadījumā arī ir darīts, – LV portālu informēja Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Jāpiebilst, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis otrdien, 10. aprīlī, intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka I. Rimšēvičam noteiktie amata ierobežojumi ir Latvijas iekšējā lieta, kas zināmā mērā saistīta ar valsts drošību. Pēc premjera sacītā, Latvijas pusei ir pietiekami argumenti, lai LB prezidentam noteiktos ierobežojumus pamatotu ES Tiesā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU