NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tieslietas
12
12

Rimšēviča lieta – būtisks precedents un pārbaudījums Latvijas tiesu sistēmai

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdien ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, un viņš uz darbu “var doties kaut vai šodien”, vakar speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Latvijas tiesībsargājošo iestāžu zaudēto lietu viņš skaidroja ar pieredzes trūkumu, jo tā bijusi pirmā tāda veida lieta visā Eiropā, kā arī ar nesapratni par pierādījumu iesniegšanu EST saistībā ar Latvijas Bankas vadītājam pārmesto smago pārkāpumu – kukuļņemšanu.

īsumā
  • Eiropas Savienības Tiesa nav guvusi pierādījumus tam, ka drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus – ir bijis pamatots, nav iesniegti pierādījumi, kas to apstiprinātu.
  • Notikušais varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas tēlu ārvalstīs.
  • Tieslietu ministrs uzsver, ka tiks analizētas Latvijas tieslietu sistēmas vājās vietas, kas varējušas novest pie šāda rezultāta.
  • EST spriedums tiek respektēts un pildīts, un Ilmārs Rimšēvičs uz darbu Latvijas Bankā “var doties kaut vai šodien”.
  • I. Rimšēvičam joprojām ir spēkā drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts, kas gan neliedz viņam lūgt procesa virzītāja atļauju šķērsot valsts robežu.
  • Lieta pret I. Rimšēviču tika sākta pirms vairāk nekā gada, bet tā joprojām nav nonākusi tiesā.

“EST nav guvusi pierādījumus tam, ka šāds drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Bankas (LB) prezidenta pienākumus – ir bijis pamatots, nav iesniegti pierādījumi, kas to apstiprinātu. Latvijas tiesību sistēmai tas ir diezgan būtisks precedents un pārbaudījums,” preses konferencē teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Taču, tā kā spriedums tika publicēts vakar, 26. februārī, ar izvērstāku analīzi viņš solīja iepazīstināt vēlāk.

Cietis valsts prestižs

J. Bordāns arī atzina, ka notikušais varētu atstāt negatīvu iespaidu uz Latvijas tēlu ārvalstīs. “Latvijas prestižs starptautiski ir cietis gan tādēļ, ka tik augsta amatpersona tikusi apsūdzēta tik lielos noziegumos, gan tādēļ, ka EST paziņojusi, ka Latvija nav spējusi iesniegt vajadzīgos pierādījumus,” tā tieslietu ministrs. “Šobrīd Latvijas pilsoņu acīs ir cietusi visas mūsu valsts tiesībsargājošās sistēmas reputācija. Ja Latvija sekmīgi tiks galā ar visiem korupcijas gadījumiem tik milzīgos apmēros, ar tik lielām lietām un cēloni, kas ir novedis pie šādām apsūdzībām, tad Latvijai tas būs reputācijas ieguvums.”

Ministrs uzsvēra, ka tiks analizētas Latvijas tieslietu sistēmas vājās vietas, kas varējušas novest pie šāda rezultāta.

Latvijas jurisprudencē – jaunums

Savā spriedumā EST norādījusi, ka drošības līdzeklis – pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus – ir pielīdzināms atbrīvošanai no amata. “Šādā kontekstā šādi termini nekad nav vērtēti. Latvijas jurisprudencē tas ir jaunums, tāpēc prasa padziļinātu novērtējumu gan no praktiķu, gan zinātnieku un juristu puses,” preses konferencē uzsvēra ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume pievienojās ģenerālprokurora un ministra viedoklim, uzsverot, ka gan KNAB izmeklētāji, gan prokurori savā darbā balstās uz Latvijā spēkā esošo regulējumu – šajā gadījumā uz Kriminālprocesa likumu. “Pēc labākās sirdsapziņas izmeklētāji ir veikuši kriminālprocesuālu izmeklēšanu, pieņēmuši lēmumus, balstoties uz minēto likumu,” tā J. Straume.

Uz darbu kaut vai šodien

Ē. Kalnmeiers preses konferencē norādīja, ka EST spriedums tiek respektēts un pildīts un I. Rimšēvičs uz darbu Latvijas Bankā “var doties kaut vai šodien”.

To LV portālam apstiprināja arī kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. “Lēmums, ar kuru I. Rimšēvičs ir atstādināts no darba, ir atcelts. Viņš ir atjaunots darbā un pildīs savus pienākumus. Līdz ar to I. Rimšēvičam uz darbu jāiet kā jebkuram godīgam, likumpaklausīgam pilsonim,” teica S. Vārpiņš.

Jānorāda, ka pērnvasar Satversmes aizsardzības birojs I. Rimšēvičam anulēja pielaidi valsts noslēpumam. S. Vārpiņš uzsvēra, ka I. Rimšēvičs savus pienākumus var pildīt, arī neesot pielaidei valsts noslēpumam.

I. Rimšēvičam joprojām ir spēkā drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts, kas gan neliedz viņam lūgt procesa virzītāja atļauju šķērsot valsts robežu, lai, piemēram, dotos uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdēm. “Viņš ir ECB padomes loceklis, un viņam ir jābrauc uz ECB sēdēm,” uzsvēra S. Vārpiņš. “Latvija šādā gadījumā nevarētu likt nekādus šķēršļus, jo tādējādi tiktu pārkāpts EST spriedums.”

Kāpēc Latvija neiesniedza pierādījumus

To, kāpēc EST pērnruden nav iesniegti vajadzīgie pierādījumi no Latvijas puses, ģenerālprokurors skaidroja ar pieredzes trūkumu šāda veida tiesā. “Pirmoreiz tika vērtēta ECB padomes loceklim piemērota drošības līdzekļa likumība, pamatotība un atbilstība gan ECB statūtiem, gan Eiropas valstu centrālo banku statūtiem,” skaidroja Ē. Kalnmeiers.

Šobrīd Latvijas pilsoņu acīs ir cietusi visas mūsu valsts tiesībsargājošās sistēmas reputācija. Ja Latvija sekmīgi tiks galā ar visiem korupcijas gadījumiem tik milzīgos apmēros, ar tik lielām lietām un cēloni, kas ir novedis pie šādām apsūdzībām, tad Latvijai tas būs reputācijas ieguvums.

Turklāt sākotnēji EST skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju – ECB un I. Rimšēviča – pārstāvjiem un netiks ievērota konfidencialitāte. Tādēļ procesa virzītājs jeb prokuratūra pieņēmusi lēmumu neiesniegt materiālus EST. Ē. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas procesā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti, lai tikai EST iepazītos ar šiem materiāliem. “Pēc tam Latvijas puse divas reizes piedāvāja šos materiālus, bet tie netika pieņemti,” tā ģenerālprokurors.

Tiesībsargājošās institūcijas arī neesot zinājušas, ka ECB locekļi ierobežojumus var pārsūdzēt ES Tiesā, tādā veidā apejot nacionālās tiesas.

Lieta joprojām prokuratūrā

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA vakar norādīja uz uztraucošo faktu, ka lieta pret I. Rimšēviču tika sākta pirms vairāk nekā gada, bet tā joprojām nav nonākusi tiesā. Lieta joprojām ir pirmstiesas izmeklēšanā prokuratūrā. Uz jautājumu, kad tā nonāks tiesā, ģenerālprokurors preses konferencē atbildēja, ka jautājums ir jāadresē konkrēti procesa virzītājam.

J. Bordāns preses konferencē atzina, ka joprojām ir jautājumi par lietu izskatīšanas ilgumu, drošības līdzekļu piemērošanu, liegumu citām amatpersonām pildīt amata pienākumus un par to, cik ātri pēc tam var sākt pildīt pienākumus.

Aizturēja pirms gada

Jāatgādina, ka KNAB I. Rimšēviču aizturēja pērn februārī. Korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam piemēroja vairākus drošības līdzekļus – drošības naudu, aizliegumu pildīt LB prezidenta pienākumus, aizliegumu tuvoties noteiktām personām un aizliegumu izbraukt no valsts bez iepriekšējas atļaujas.

LV portāls jau rakstīja, ka pērn pavasarī EST ir ierosinātas divas jaunas lietas saistībā ar I. Rimšēviča darbības ierobežojumiem. Pirmajā EST vērsās LB prezidenta I. Rimšēviča pārstāvji ar prasību pret Latviju. Savukārt otrajā prasītājs bija ECB, bet atbildētājs – tāpat kā pirmajā lietā – Latvija.

I. Rimšēvičs prasīja atzīt, ka viņš ar KNAB 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski, kā arī prettiesiski ir viņam no KNAB lēmuma par drošības līdzekļu piemērošanu izrietošie ierobežojumi pildīt ECB padomes locekļa funkcijas un tiesības.

I. Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no nodarījumiem, kas viņam tiek pārmesti. Pirms nepilna gada preses konferencē Latvijā viņš arī teica, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus I. Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Savukārt ECB šajā tiesā celtajā prasībā tika prasīts Latvijai, lai tā sniedz visu attiecīgo informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanu, kuru KNAB veic pret Latvijas Bankas prezidentu. Tāpat tika prasīts atzīt, ka Latvija ir pārkāpusi ECB sistēmas un ECB statūtus, jo Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata pirms notiesājoša tādas neatkarīgas tiesas sprieduma, kura izskatījusi lietu pēc būtības, un, ja to apstiprina Latvijas sniegtie fakti, nav ārkārtēju apstākļu, kas šajā lietā pamato atbrīvošanu no amata.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU