Vai, jūsuprāt, ir mainījies sabiedrības izpratnes līmenis par korektu juridisko darījumu sagatavošanu, pamatā ar to saprotot klasiskus notariālos darījumus – pirkšanas-pārdošanas, dāvinājuma, aizdevuma līgumi, mantojuma tiesību jautājumi?
Būtiski mainījies nav nekas. Zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem ir vājas. Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, kuri vēršas pie notāriem birojos visā Latvijā, piemēram, lai nostiprinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ļoti vāji izprot pašu parakstīto dokumentu saturu un nereti pat to nepārzina. Diemžēl cilvēkiem nav arī izpratnes par to, kuros brīžos būtu jāvēršas pēc juridiskas palīdzības. Joprojām dzīvi ir arī maldi. Piemēram, nereti arguments, ka profesionāļa iesaiste darījuma sagatavošanā un norisē ir dārga, ir balstīts uz "tas jau visiem zināms". Rezultātā viens pēc otra top privātā jeb mājas kārtībā sagatavoti līgumi un citi dokumenti, piemēram, pirkuma līgums, dāvinājuma līgums vai testaments, kas nemaz ne tik reti izrādās šāviens pašam kājā. Pirmkārt, šādiem pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks. Otrkārt, tie veido arī pelēko zonu, kurā iespējama gan nezināmas izcelsmes kustamas mantas legalizācija, gan krāpniecība, un tādā lētticīga persona var tikt viegli iejaukta, pašai to nemaz neapzinoties. Privāto dokumentu ēra ir jāizbeidz, un ir jāievieš saprātīgs to izmantošanas tiesiskais regulējums. Ir nepieciešams jēgpilni pāriet uz elektronisko dokumentu formu – tā uzskatu es, tā uzskata LZNP, un šim viedoklim piekrīt arī mūsu sadarbības partneri.
Pēc ikgadējām Notāru dienām LZNP nav slēpusi, ka cilvēki labprāt izmanto iespējas aprunāties ar zinošu juristu, notāru par sev svarīgiem darījumu jautājumiem. Vai šādām publiskām tikšanās reizēm ir atdeve? Vai nav apnicīgi, ka notāram prasa par jebko juridisku, arī to, kas notāra darbu neskar?
Nezinu nevienu kolēģi notāru, kuram savs darbs šķistu apnicīgs, bet Notāru dienu atdeve, manuprāt, ir neatsverama. Trūcīgi iedzīvotāji, kas tiesības uz savu īpašumu nav reģistrējuši pat vairākās paaudzēs, mantinieki, kas vairāku gadu garumā nav uzsākuši mantojuma lietu, novārtā atstāti vecāki, kuri zaudēs vienīgo mājokli, jo bērni, kam īpašums uzdāvināts, to ieķīlājuši, – šie un daudzi citi skaudri dzīvesstāsti jāuzklausa notāriem katru gadu. Šī gada Notāru dienās sniedzām bezmaksas konsultācijas pāri par 3200 cilvēkiem. Pirmo reizi notāri devās arī gandrīz 90 mājas vizītēs pie tiem, kas veselības, finansiālu vai kādu citu ierobežojumu dēļ paši nevar nokļūt notāra birojā. Kopumā 12 gados iespēju saņemt bezmaksas konsultāciju izmantojuši vairāk nekā 36 000 Latvijas iedzīvotāju. Notariāta pamatbūtība un darbības svarīgākā jēga tiešām ir tas, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un pieejamākais jurists, un tā ir mūsu misija – palīdzēt saviem klientiem jebkurā juridiskā jautājumā.
Gadījumi, kad cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, kļūst aizvien sarežģītāki. Katrs atrisināts gadījums ir solis tuvāk daudz drošākai un labklājīgākai sabiedrībai kopumā. Turklāt saruna cilvēku nomierina, tāpēc Notāru dienām it būtisks blakusefekts – tāds nedaudz psihoterapeitisks.
Vai tiesiskais regulējums šobrīd dod notāriem pilnvērtīgas iespējas pildīt savus amata pienākumus? Ko būtu vēlme turpmāk pilnveidot?
Digitālās tehnoloģijas attīstās, un darījumu vide mainās, nesot līdzi iespējas, izaicinājumus un domāšanas maiņu. Arī notariāts ir tam gatavs. Notāru padome aktīvi strādā pie jauno tehnoloģiju izmantošanas. Rezultāti ir ļoti labi. Piemēram, NIS (Nekustamo īpašumu sistēma – red.) un Zemesgrāmatas savienojums kategorijā "Veiksmīgākais e-paraksta integrācijas risinājums" ieguva izcilības apliecinājumu Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ikgadējās balvas pasniegšanā "Platīna pele 2016". Esam gandrīz pabeiguši darbu pie digitālas platformas izveides klienta saziņai ar notāru, kas padarīs notariātu vēl mūsdienīgāku, palielinās notāru pieejamību elektroniskajā vidē, atvieglojot un padarot efektīvāku ikdienas darbu. Mēs ļoti labi apzināmies, ka "papīra formas" notāri jeb "papīra prinči" pēc dažiem gadiem sabiedrībai vairs nebūs nepieciešami.
Kā veicas ar notāru pienākumu pēdējo jaunievedumu – laulību šķiršanas lietām? Cik šis pakalpojums ir pieprasīts?
Tā ir laba iespēja, ja laulātie par visu ir vienojušies un viņiem nav kopīga nepilngadīga bērna, kopīgas mantas vai laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un viņi ir noslēguši rakstveida vienošanos par aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Būtiski ir tas, ka tiek samazināta tiesu noslodze šo lietu risināšanā. Kopumā pie notāriem, piemēram, 2016. gadā ir šķirtas 4595 laulības, šogad – 3942.
Jāņem vērā, ka lēmums šķirt laulību ir ļoti nopietns un emocionāli nepatīkams, un mēs, notāri, nevienu šķirtu laulību neuzskatām par veiksmi. Ir žēl, ka tas notiek, tāpēc jo īpaši priecē katrs notāra samierināts pāris. Kopš 2011. gada, kad Latvijā laulību sāka šķirt ne tikai tiesā, bet arī notāri, Latvijas notāri padziļināti ir apguvuši mediācijas jeb konfliktu risināšanas procesa pamatprasmes. Kā liecina statistika, notāriem tiešām izdodas pārus samierināt, un tas patiesi ir gandarījums šajā mūsu darba procesā. Aizvadīto sešu gadu laikā iespēju atsaukt iesniegto šķiršanos izmantojuši 808 laulātie pāri, un pērn izbeigto šķiršanās lietu skaits pie notāriem bija līdz šim lielākais aizvadīto piecu gadu laikā. Par laulības šķiršanu pārdomāja 174 pāri.
Vai LZNP mēģinās virzīt ieceri par laulību reģistrāciju idejiski demokrātiskajā izpildījumā – bez lieciniekiem, svinīgām ceremonijām? Kā jūs pati vērtējat šādu laulību reģistrācijas formu?
Joprojām uzskatām, ka tas ir ļoti nepieciešams. Ir svarīgi veicināt to, lai pāri izvēlētos reģistrēt savas attiecības, nevis dzīvot ne-laulībā. Īpaši, ja runa ir par tādiem pāriem, kam jau ir bērni un kopīgi īpašumi. Ne visi pāri vēlas sarakstīties ar pompu, ne visiem ir nepieciešamas ceremonijas. Liecinieku institūtam ir zudusi jēga, jo īpaši tad, ja laulības reģistrācijas faktu fiksē ar valsts varu un amatpersonas statusu apveltīts notārs.
Pie notāra nereti satiekas divas puses. Katrai no tām ir savas intereses. Ko jūs darāt situācijā, kad jūtat, ka viena no pusēm savas intereses nespēj aizstāvēt pilnvērtīgi?
Notāra darba visdziļākā būtība tieši ir pārliecināties par to, lai abu pušu intereses un tiesības pilnībā tiktu ievērotas, kā arī lai tās nenonāktu pretrunā ar likumu. Notārs abām iesaistītajām pusēm izskaidro viņu tiesības detalizēti, noteikti norāda, ja kādā no darījuma aspektiem pastāv risks, ka tās varētu tikt ierobežotas vai pārkāptas. Tieši tā arī ir būtiskā atšķirība.
Sakiet, vai jūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad amata pienākumu izpildē jums ir bijis ļoti jāsaņemas, lai klientam sniegtu visizdevīgāko padomu? Kā tiekat galā ar šādām situācijām?
Ir svarīgi uzklausīt klientu, lai saprastu viņa vēlmes un patiesās intereses. Vienlaikus ir jāspēj klientam paskaidrot viņa izdarītās izvēles iespējamās tiesiskās sekas. Es domāju un arī skaidroju klientam, ka domāt, rakstīt un darīt vajag vienu un to pašu. Vienmēr iesaku pirms lēmuma pieņemšanas padomāt par viņam svarīgo jautājumu ilgtermiņā, kā šodien pieņemtais lēmums varētu ietekmēt viņu pašu nākotnē.
Manuprāt, notārs sarunā ar klientu spēj panākt to, ka klients pats izdara pareizo izvēli. Gandarījums ir tad, ja klients aizdomājas, sāk domāt un tikai tad pieņem lēmumu. Un saprot, ka ne vienmēr tas, kas šodien šķiet izdevīgs, nākotnē arī tāds būs.
Saistībā ar notāru darbību sabiedrību bieži nav pāršalkuši sensacionāli skandāli. Tomēr nav arī tā, ka klientiem pret notāru darbu nav pretenziju. Kādi ir biežākie sūdzību iemesli?
LZNP vienmēr ir ievērojusi pašattīrīšanās principu, un notariātā nav vietas tādām darbībām, kas amatu diskreditē.
Notārs ir civiltiesiski apdrošināts gadījumiem, kad notāra vainas vai neuzmanības dēļ klientam ir radīti materiāli zaudējumi. Kopumā pieteiktu apdrošināšanas gadījumu gan nav daudz. Divas izmaksas ir bijušas 2006. gadā, sedzot zaudējumus, kas radušies notāra kļūdainas rīcības dēļ kādā mantojuma lietā, un otra – jo notārs nebija pārbaudījis datus reģistros pirms notariālā akta taisīšanas. Pēdējo 5 gadu laikā notāra vainas dēļ radīti zaudējumi nav konstatēti, līdz ar to nav bijušas arī izmaksas. 2015./2016. gadā apgabaltiesās tika izskatītas 8 sūdzības par notāru darbību. Divos gadījumos tiesa par nepamatotiem atzinusi notāru izsniegtos atteikumus veikt notariālo darbību, tādēļ apdrošinātājs ir sedzis klientiem tiesu izdevumus 51 un 58 eiro apmērā. 10 sūdzības šobrīd ir tiesu lietvedībā. Prasības pret notāriem par klientiem nodarīto zaudējumu piedziņu šajā laika posmā tiesās nav celtas.
Taču šī būtu atbildes formālā daļa. Būtībā cilvēks no ikviena valsts darbinieka, tostarp notāra, sagaida cieņpilnu attieksmi, cilvēks vēlas sajust, ka viņš ir svarīgs savai valstij. Un šajā ziņā notariātam ir lielas iespējas pilnveidoties.
Valstī ir limitēts zvērinātu notāru skaits. Vai tiesiskais regulējums šajā aspektā ir adekvāts realitātei – vai notāru pietiek?
Svarīgi saprast limitētā notāru skaita jeb numerus clausus principa būtību. Un tā ir – notāru skaita atbilstība valsts un sabiedrības vajadzībai. Nosakot notāru skaitu, Latvija vadās gan pēc starptautiski atzītas metodes – viens notārs uz 25 000 iedzīvotājiem, gan pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta veiktajā pētījumā izteiktajām atziņām. Atbilstoši šī brīža iedzīvotāju skaitam, ekonomiskajai aktivitātei, svārstveida migrācijai pašreizējais notāru skaits (106 notāri) Latvijai ir par lielu.
Zvērinātu notāru darbu ikdienā atbalsta zvērinātu notāru palīgi. Sakiet, vai zvērinātu notāru palīgiem, jūsuprāt, ir izredzes piedzīvot kāpumu karjerā un kādreiz kļūt par zvērinātiem notāriem?
Slikts ir tas karavīrs, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli! Protams, ka palīgiem ir jātiecas kļūt par notāriem, un es ceru, ka jaunā realitāte – dokumentu radīšana elektroniskajā vidē – veidos jaunu pamatu notāra profesijas pielietojumam, līdz ar to arī jaunas iespējas notāru palīgiem.
Vai ir bijuši gadījumi, kad zvērināts notārs atsakās no prakses?
Jā. Ir bijuši gadījumi, kad notārs pārtrauc savu praksi stipri pirms likumā noteiktā vecuma cenza iestāšanās. Komunikācija ar cilvēkiem nozīmē sevis pakļaušanu izdegšanai. Lai tā nenotiktu, notārs ir pieņēmis lēmumu pārtraukt praksi.
Kāpēc notāra profesiju, jūsuprāt, neizvēlas vīrieši?
Tā tas ir vienīgi postpadomju valstīs. Domāju, ka skaidrojums rodams valsts notariāta vēsturē, kad profesijas darbs bija tik ļoti regulēts un turklāt maz apmaksāts, ka vīrieši to neizvēlējās, jo nespēja uzturēt ģimeni. Pasaulē ir citādi. Pamatā tā tomēr ir vīriešu profesija.
Lūdzu, pastāstiet, kādi iemesli bija par labu tam, ka jūs savulaik izvēlējāties kļūt tieši par notāri?
Iemesli tam, ka esmu izvēlējusies notāra profesiju, ir bijuši dažādi. Pabeidzot Latvijas Valsts universitāti, pēc sadales nokļuvu darbā prokuratūrā. Neilgu laiku strādājot šajā sistēmā, sapratu, ka savienot darbu ar mazu bērnu audzināšanu būs sarežģīti. Pieņēmu lēmumu meklēt iespēju strādāt nepilnu laiku un tādu atradu valsts notariātā. Esmu pateicīga liktenim, kurš mani atveda uz notariātu, kuru par savu saucu nu jau trīsdesmit gadus. Man patīk mans darbs.
Kāds, pēc pašas domām, ir jūsu augstākais profesionālais sasniegums?
Mans ikdienas darba birojā. Darbs notāru padomē. Tikai tagad, esot padomes priekšsēdētājas amatā, esmu sapratusi, kā tā sistēma darbojas. Cits skatpunkts uz organizāciju, kuras daļa tu pats esi.
Kādu vadības stilu kā notāru padomes vadītāja jūs izmantojat?
Es izmantoju komandas vadības stilu, jo tajā ir spēks. Tajā ir daudz vairāk patiesības nekā vienpersoniskā pieejā.
Sakiet, vai notāra profesijā ir svarīgs talants? Ja jā, tad kā tas izpaužas?
Cilvēku uzticība ir ļoti trausla lieta. Tā ir jānovērtē, un to kopt ir talants, kas katram notāram jāattīsta katru dienu. Papildus tam katram notāram pašam nepieciešams regulāri veikt sava darba un savas attieksmes izvērtējumu ne vien tiesību, bet arī ētikas normu aspektā. Ir svarīgi par to atcerēties, ne vien veicot tiešos darba pienākumus, bet arī pieņemot lēmumus privātajā dzīvē, veidojot attiecības ar līdzcilvēkiem, savtīgi neizmantojot sava amata statusu.
Ja jums būtu iespēja šobrīd mainīt savu dzīvi, par ko jūs vēlētos kļūt?
Par notāru.
Jūsu darbā ir svarīgs arī ģimenes un savējo atbalsts, padoms?
Kur jūs meklējat spēku atjaunošanas avotu?
Dabā. Literatūrā. Mīļajos cilvēkos.
Sievietei, jūsuprāt, ir svarīgāk būt stiprai vai sievišķīgai? Kas, jūsuprāt, ir stiprums, kas sievišķība?
Manuprāt, cilvēkam ir jābūt pašpietiekamam. Cilvēkam ir jādzīvo, esot līdzsvarā. Un līdzsvaram būtu jābūt visā. Lai pietiek spēka būt sievišķīgai un stiprai. Manuprāt, stiprumam un sievišķībai nav dzimuma. Tās ir cilvēka īpašības. Un katrs citos cilvēkos tās spēj saskatīt tik, cik pašam ir.
Kāpēc cilvēki, jūsuprāt, mēdz teikt – es mīlu šo zemi, es nemīlu šo valsti?
Manā ieskatā, šāda nostāja ir mēģinājums slēpt kādu dziļāku un personiskāku problēmu. Savā ziņā tā ir gļēvulīga frāze. Mēs katrs esam valsts. Nav labi nemīlēt sevi.
Kāds ir jūsu viedoklis par valsts simtgades svinībām piecu gadu garumā?
Kas ir jūsu autoritātes vispārcilvēciskā izpratnē?
Krietni un godprātīgi sava darba darītāji, ētiski profesionāļi. Uzvārdus neminēšu, bet mums tādu ir ne mazums.
Ko jūs būtu gatava darīt Latvijas labā?
Darīt to, ko daru, kalpot cilvēkiem.
Kāds ir jūsu vaļasprieks?
Lasīt grāmatas.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Pastāvēs, kas pārvērtīsies!
