Ja persona spēj saprast un apzināties savu darbību nozīmi un sekas un ja nepieciešams nodrošināt, ka jūs tās vietā veicat darbības, ko personai kādu iemeslu dēļ ir grūti veikt, tad konkrētā persona var jums izsniegt pilnvaru noteiktu darbību veikšanai. Tādā gadījumā ieteicams vērsties pie zvērināta notāra, lai sagatavotu pilnvaru. Pilnvaru iespējams noformēt attālināti, ja personai ir derīgs eParaksts, kā arī var vienoties, ka notārs ierodas personas dzīvesvietā. Izmaksas par notāru pakalpojumiem ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” (skat. 8., 42. punktu). 

Savukārt Civillikuma 357. pants paredz: ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Šādā gadījumā personai nodibināma aizgādnība. Rīcībspēja personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt.  

Lai nodibinātu aizgādnību, jāvēršas tiesā, kura, izvērtējot personas spējas, vispirms nosaka, vai un kādā apjomā aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, un tikai pēc tam –, vai un kādā apjomā aizgādnis rīkosies patstāvīgi. 

Pieteikuma iesniegšanu tiesā personas rīcībspējas ierobežošanai regulē Civilprocesa likuma 33. nodaļa. Minētā likuma 264.1 pants paredz, ka pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Pieteikumā tiesai jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ personai būtu jāierobežo rīcībspēja, un jāiesniedz pierādījumi, kas to pamato. Ja ir pamats personas rīcībspējas ierobežošanai, tad pēc tiesas sprieduma bāriņtiesa personai ieceļ aizgādni. 

Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, – pēc ārstniecības iestādes adreses. 

Tiesai var iesniegt lūgumu nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma (Civillikuma 364.2 pants). Pagaidu aizgādnību var nodibināt, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, ja tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt un ja: 

• tas steidzami nepieciešams personas interesēs; 
• traucējumi ir pārejoši; 
• persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu. 

Pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, un situācijā, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Tiesa, nodibinot pagaidu aizgādnību, nosaka aizgādņa pienākumu vest tikai noteiktas lietas. Noteiktu lietu vešana saistāma ar personas neatliekamu lietu kārtošanu vai personas pamatvajadzību vai kopšanas nodrošināšanu. Pagaidu aizgādni arī ieceļ bāriņtiesa. 

Ņemot vērā, ka jūs, būdama māsas meita, saskaņā ar tiesību aktiem nevarat pati iesniegt tiesai pieteikumu un to nedara mammas māsa vai neviena no 264.1 pantā minētajām personām, jūs varat vērsties prokuratūrā ar lūgumu prokuroram pieteikumu iesniegt tiesā. Ja prokuroram pietrūks informācijas par konkrēto situāciju, viņš vērsīsies bāriņtiesā, lai noskaidrotu situāciju. 

Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661. pantu un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. Bāriņtiesa par aizgādni var iecelt personas izraudzīto aizgādni, aizgādnībā nododamā laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, turklāt bāriņtiesai jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu. Bāriņtiesa noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni un izvērtē personas:  

• motivāciju kļūt par aizgādni;
• ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;
• nodarbinātību;
• dzīves apstākļus;
• spēju pārstāvēt personu personiskajās un mantiskajās attiecībās.