Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Izglītība ir viena no 2026. gada valsts budžeta prioritātēm. To apliecina arī vērā ņemamas pārmaiņas izglītības procesa organizēšanā, kas tiks turpinātas un uzsāktas 2026. gadā. LV portāls apkopojis būtiskākās no tām.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais budžets sasniedz 1,294 miljardus eiro. No tiem 52% jeb 672,5 miljoni eiro plānoti kā mērķdotācija pašvaldībām pedagogu atalgojuma nodrošināšanai. Papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā piešķirts jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas turpināšanai.
Papildus tam IZM plāno turpināt iesākto darbu pie aktuālajām politikas iniciatīvām, lai veicinātu kvalitatīvākas un iekļaujošākas izglītības pieejamību, stiprinātu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības konkurētspēju un valsts valodas lomu sabiedrībā, kā arī efektivizētu jaunatnes un sporta jomu norises.
IZM definētās valsts budžeta prioritātes 2026. gadam:
Kā jau minēts iepriekš, 2026. gada budžetā 672,5 miljoni eiro novirzīti mērķdotācijai pašvaldībām pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, savukārt papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā piešķirts jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas turpināšanai. Līdz ar to paredzams, ka celsies pedagogu vidējā darba samaksa.
|
Plašāk par tēmu >> |
Savukārt 2026. gada 1. martā stāsies spēkā prasība Ministru kabinetam noteikt izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus, klašu grupu sadalījumu pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī kvantitatīvos rādītājus – izglītojamo skaitu klašu grupās – kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei. Tāpat Ministru kabinetam būs jānosaka kritēriji un kārtība (ņemot vērā arī izglītības pieejamības nodrošināšanas kritērijus), kādā valsts piedalās to pedagogu darba samaksas finansēšanā, kas nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.
2026. gada 1. septembrī stāsies spēkā norma, kas paredz nenodrošināt darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem tiem pedagogiem, kas nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajās klašu grupās nodrošinās no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem. Noteikts, ka pašvaldībām būs jānodrošina pedagogu darba samaksa vismaz tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.
IZMAIŅAS PĀRBAUDES DARBU UN EKSĀMENU JOMĀ
Lai samazinātu valsts pārbaudes darbu slogu skolēniem un skolām, 9. klasē vairs netiks īstenots centralizētais eksāmens svešvalodās. Tā vietā 2026. gada 22.–24. aprīlī notiks obligāts monitoringa darbs kādā no svešvalodām – angļu, franču vai vācu valodā (pēc skolēna izvēles). Monitoringa vērtējumam netiks piemērots minimālais 15% slieksnis, un tā rezultāti neietekmēs iespēju iegūt apliecību par pamatizglītības ieguvi.
|
Izmaiņas paredz >> |
2026. gada 1. septembrī stāsies spēkā norma, kas paredz, ka, beidzot 9. klasi, jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. Ar šo pārbaudes darbu tiks aizstāts starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs, kurā ietvertas sociālās un pilsoniskās mācību jomas, dabaszinātņu mācību jomas un tehnoloģiju mācību jomas.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem 2025./2026. mācību gada izskaņā pamatskolēni pārbaudes darbu dabaszinātņu mācību jomā kārtos diagnosticējošā darba formā, kas neietekmēs mācību gada snieguma rezultātus.
|
Plašāk par tēmu >> |
Lai izzinātu vienotās skolas ieviešanas progresu, 2., 5. un 8. klasēm 2026. gada aprīlī notiks monitoringa darbi par “Vienotas skolas” ieviešanas rezultātiem. Monitoringa darbi notiks tikai tajās izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz “Vienotu skolu”.
|
Izmaiņas paredz >> Plašāk par tēmu >> |
Jau šajā mācību gadā pamatskolēniem valsts pārbaudes darbā jāiegūst vismaz 15% vērtējums.
Savukārt no 2026. gada 1. septembra stāsies spēkā norma, kas nosaka: valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20%.
|
Plašāk par tēmu >> |
Turpmāk izglītojamajam vai viņa likumiskajam pārstāvim vairs nevajadzēs iesniegt izglītības iestādē iesniegumu, kurā norādīti eksāmeni, ko 9. klases izglītojamais kārtos. Taču, ja izglītojamais vēlēsies kārtot kādu citu eksāmenu, tad par konkrēto izvēli jāinformē izglītības iestāde.
|
Plašāk par tēmu >> |
Saskaņā ar regulējumu izglītības iestāde Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā piesaka pamatskolēnus un vidusskolēnus eksāmeniem. Līdz šim izglītojamo pieteikšana noritēja no attiecīgā mācību gada 1. novembra līdz 15. decembrim. Turpmāk, lai izglītojamajiem būtu iespēja ilgāk apsvērt savu eksāmenu izvēli, pieteikšanas termiņš eksāmeniem pagarināts par vienu mēnesi, proti, līdz 15. janvārim.
|
Plašāk par tēmu >> |
Līdz šim regulējums noteica skolēnu tiesības mainīt iepriekš izvēlēto eksāmenu ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms attiecīgā mācību gada pirmā eksāmena norises dienas. Savukārt no 2026. gada regulējums paredz iespēju mainīt izvēlēto eksāmenu ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms attiecīgā eksāmena norises dienas.
|
Plašāk par tēmu >> |
No 2026. gada 1. septembra vidusskolēniem jānodrošina iespēja apgūt vismaz divas svešvalodas – vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un vienu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Skolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām būs sākuši apgūt citu otro svešvalodu, tostarp krievu valodu, varēs turpināt to mācīties līdz vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām.
|
Plašāk par tēmu >> |
No 2026. gada vidusskolēniem kopumā būs jākārto vismaz četri valsts pārbaudes darbi. Obligāti eksāmeni būs jākārto latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā no STEM jomas priekšmetiem – bioloģijā, fizikā vai ķīmijā optimālajā līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā līmenī. Vienlaikus vismaz viens no minētajiem mācību priekšmetiem vai arī cits mācību priekšmets pēc skolēna izvēles būs jākārto augstākajā līmenī.
Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka skolēniem jākārto vismaz divi augstākā līmeņa centralizētie eksāmeni. Izmaiņas ieviestas, lai nepalielinātu obligāto centralizēto eksāmenu kopējo skaitu un mazinātu administratīvo slogu izglītojamajiem un izglītības iestādēm.
|
|
Turpmāk izglītojamajiem, kuri izvēlēsies kārtot centralizētos eksāmenus augstākajā mācību satura apguves līmenī, vairs nebūs nepieciešams Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā iesniegt piekļuves materiālus (apliecinājumu par sniegumu padziļinātā mācību kursa pārbaudes darbos ikdienā) augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.
|
Plašāk par tēmu >> |
Regulējums paredz, ka vidusskolēni svešvalodas centralizēto eksāmenu var aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. No 2026. gada starptautisko testēšanas institūciju pārbaudījumu loks tiek papildināts ar “Oxford University Press” organizētiem pārbaudījumiem “Oxford Test of English” un “Oxford Test of English Advanced” un “British Council” organizētajiem pārbaudījumiem “Aptis ESOL General” un “Aptis ESOL Advanced”.
Vidusskolēniem, kuri vēlēsies aizstāt svešvalodas eksāmenu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu, no attiecīgā mācību gada 1. februāra līdz ne vēlāk kā astoņām nedēļām pirms svešvalodas eksāmena norises jāiesniedz izglītības iestādes vadītājam iesniegums ar lūgumu aizstāt svešvalodas eksāmenu ar institūcijas pārbaudījumu un institūcijas izsniegtā dokumenta kopija, uzrādot tā oriģinālu.
|
|
Saskaņā ar MK noteikumiem vidusskolas beidzēji eksāmenus drīkst kārtot ne tikai izglītības iestādē, bet arī augstskolā, ar kuru Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu.
No 2026. gada par vienu mēnesi – līdz 15. janvārim – pagarināts periods, līdz kuram vidusskolēniem jāiesniedz iesniegums augstskolā, norādot eksāmenus, kurus vēlas tajā kārtot.
Savukārt VIAA noteikts pienākums līdz attiecīgā mācību gada 1. decembrim savā tīmekļvietnē publicēt augstskolu sarakstu, ar kurām tā ir noslēgusi sadarbības līgumus par eksāmenu organizēšanu.
|
|
No 2026./2027. akadēmiskā gada iecerēts uzsākt studentu uzņemšanu augstskolās, pirms ir izziņoti centralizēto eksāmenu rezultāti.
Noteikts, ka augstskolas katru gadu līdz 30. novembrim savā tīmekļvietnē publiskos uzņemšanas prasības un sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam. Ja uzņemšana tiks organizēta pirms centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, tad augstskolām uzņemšanas noteikumos jāparedz kritēriji un kārtība reflektantu uzņemšanai šajās studiju programmās.
Taču studiju līgumu ar reflektantu augstskola varēs slēgt tikai pēc tam, kad persona būs iesniegusi vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus.
|
Plašāk par tēmu >> |
No 2026./2027. akadēmiskā gada augstskolām un koledžām valsts aizsardzības dienesta karavīriem jānodrošina iespēja kārtot iestājpārbaudījumus ārpus parastā grafika. Šī iespēja sniedzama, ja reflektants pieteicies studijām pirms dienesta uzsākšanas. Tādā gadījumā iestājpārbaudījumu varēs nokārtot iepriekš, studiju vietu saglabājot līdz dienesta beigām. Savukārt, ja reflektants pieņēmis lēmumu par studijām dienesta laikā, tad augstskolai jānodrošina iespēja kārtot iestājpārbaudījumus ārpus standarta grafika pirms dienesta beigām un atvaļināšanas rezervē.
|
Izmaiņas paredz >> |
No 2026. gada sāks ieviest jauno akadēmiskās karjeras ietvaru. Tiks pārskatīta akadēmisko amatu struktūra, paredzot arī uz praksi orientētus akadēmiskos amatus, kas dos iespēju piesaistīt nozares profesionāļus studiju procesā un pētniecībā un stiprinās saikni starp augstāko izglītību un tautsaimniecību. Augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un koledžām būs pienākums ieviest akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanas sistēmu, kas balstīta vienotos kvalitātes kritērijos, ņemot vērā ieguldījumu pētniecībā, studiju darbā un sabiedrības izglītošanā. Tāpat institūcijas varēs ieviest akadēmiskos amatus ar darba līgumiem uz nenoteiktu laiku, veidojot prognozējamāku akadēmiskā personāla karjeras sistēmu. Tas veicinās cilvēkresursu attīstības plānošanu un pētniecības virzienu stiprināšanu.
Būtiskākās pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē paredzēts ieviest līdz 2027. gada beigām, bet līdz 2030. gadam jaunais akadēmiskās karjeras ietvars pilnībā nostiprināsies kā vienota karjeras sistēma.
|
Plašāk par tēmu >> |
2026. gadā stājas spēkā detalizētāks akadēmiskās brīvības jēdziens. Saskaņā ar to augstskolām jānodrošina akadēmiskā brīvība, kas ietver studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades, mācīšanās un vārda brīvību.
Vienlaikus noteikts, ka augstskolām jāizstrādā akadēmiskās ētikas kodekss un akadēmiskā godīguma noteikumi un jāizveido akadēmiskās ētikas komisija sūdzību izskatīšanai un atzinumu sniegšanai par akadēmiskās ētikas jautājumiem.
|
Plašāk par tēmu >> |
2026. gada 1. septembrī stāsies spēkā izmaiņas, kas paredz pārtraukt Augstākās izglītības padomes (AIP) darbību pašreizējā formātā, tās padomdevēja funkcijas integrējot Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) darbā, bet atlikušās administratīvās funkcijas deleģējot citām institūcijām atbilstoši to kompetencei – Akadēmiskās informācijas centram un augstskolām.
Paredzams, ka pēc izmaiņu ieviešanas valsts pasūtījums augstākajā izglītībā tiks ciešāk sasaistīts ar darba tirgus vajadzībām, kā arī tiks stiprināta sadarbība starp ministrijām, darba devējiem un akadēmisko sektoru CAP ietvaros. Paredzams arī, ka mazināsies birokrātiskais slogs augstskolām un valsts pārvaldei un tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.
|
|
No 2026. gada 1. jūlija paredzēts samazināt locekļu skaitu zinātņu universitātes padomēs līdz septiņiem, bet lietišķo zinātņu universitātēs – līdz pieciem. Tāpat iecerēts samazināt arī locekļu skaitu, kurus izvirza augstskolas senāts un valdība – līdz trim zinātņu universitātēs un līdz diviem lietišķo zinātņu universitātēs. Savukārt mākslas un kultūras universitātēs padomju locekļu skaits tiks samazināts līdz trim, tostarp vienu pārstāvi izvirzot no senāta puses, vienu – no Valsts prezidenta, bet viens būs sabiedrības izvirzīts pārstāvis, kuru izvirza Ministru kabinets.
|
|
Lai celtu doktorantūru skolu kvalitāti, no 2026. gada 1. janvāra to varēs veidot tikai akreditētas augstskolas, kuras īsteno maģistra studiju programmas un kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma vērtējamā vienība, kas saturiski saistīta ar doktora studiju programmu, iepriekšējā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir novērtēta ar vismaz trim ballēm no piecām.
|
|
Ministru kabinets 9. decembrī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Augstskolu likumā un grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pāreju no atsevišķu studiju virzienu akreditēšanas uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
#Spēkāno2026
Par jaunajām tiesību normām, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un to skaidrojumi.
Meklē tēmturi #spēkāno2026 arī sociālajos medijos: “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.
