DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

No fragmentētiem risinājumiem uz sistēmisku nozares attīstību: ministres Daces Melbārdes paveiktais 2025. gadā

FOTO: Freepik.

2025. gads Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbā ir bijis mērķtiecīgu politikas iniciatīvu, pārdomātu investīciju un produktīvas starpnozaru sadarbības gads. Izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes vadībā 2025. gadā īstenotas būtiskas pārmaiņas ministrijas pārziņā esošo nozaru attīstībai – panākts atbalsts un nodrošināts finansējums modeļa “Programma skolā” ieviešanai, izveidota jauna platforma jauniešu balss stiprināšanai, kā arī īstenots darbs pie sporta finansēšanas kārtības pilnveides.

Šajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija ciešā sadarbībā ar partneriem, pašvaldībām un atbildīgajām institūcijām konsekventi īstenoja uz attīstību vērstu politiku izglītības, zinātnes, valsts valodas, sporta, jaunatnes un kosmosa jomās. Izglītībā mērķtiecīgi strādājām, lai ikvienam būtu piekļuve zināšanām un prasmēm, kas sagatavo darba tirgus vajadzībām gan šodien, gan nākotnē. Turpinājām darbu pie mūsu zinātnieku konkurētspējas stiprināšanas, ieguldījām iniciatīvās, kas veicina sporta popularitāti, fizisko attīstību un jauniešu pilsonisko līdzdalību, kā arī mērķtiecīgi stiprinājām valsts valodas lomu sabiedrībā.

Šogad paveikto darbu pamatā ir kompetents un pašaizliedzīgs ministrijas kolēģu darbs, kā arī mūsu sadarbības partneru nozīmīgais ieguldījums.

Sirsnīgs paldies par paveikto! Lai jaunajā gadā darbi un sadarbība sokas vēl sekmīgāk!" pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde

Stabils pamats kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai visā Latvijā

Vispārējā izglītībā 2025. gads iezīmēja pāreju uz skaidrāku, prognozējamāku un uz kvalitāti vērstu pārvaldību. Ar 1. septembri uzsākta pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana, nodrošinot papildu finansējumu atbalsta personālam izglītības iestādēs. Modeļa ieviešanai 2026. gadā nodrošināts papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā, vienlaikus paredzot finansējumu arī turpmākajiem gadiem. Tāpat ar valdības atbalstu pašvaldībām papildu bāzes finansējumam mācību līdzekļiem nodrošināts papildu finansējums 8,9 miljonu apmērā. Pedagogiem būtiska ir sistēmiskās pieejas uzsākšana profesionālās pilnveides jomā, ko paredz projekts "Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide".

Stiprinot profesionālās izglītības lomu nākotnes darba tirgus prasmju kontekstā, profesionālās izglītības mācību infrastruktūras modernizēšanai profesionālās izglītības iestādēs ar Eiropas Savienības fondu atbalstu līdz 2029. gadam tiek investēti 53,3 miljoni eiro. Uzsākta arī Šveices un Latvijas sadarbības programma darba vidē balstītas izglītības attīstībai.

Droša un atbalstoša mācību vide kā prioritāte

Līdztekus strukturālajām politikas iniciatīvām IZM uzmanības centrā allaž bijusi labbūtība izglītības iestādēs. Papildinot jau pieejamos pasākumus atbalstam, šogad uzsākta projekta "Skola – kopienā" īstenošana un veikts mērķtiecīgs darbs vardarbības mazināšanai skolās, aktualizējot vardarbības gadījumu risināšanas algoritmus un nodrošinot papildu finansējumu, 600 tūkstošus eiro, vardarbības novēršanas pasākumu īstenošanai.

Augstākā izglītība un zinātne – uz rezultātiem balstīta izaugsme

Augstākās izglītības un zinātnes jomā 2025. gadā sperti nozīmīgi soļi uz rezultātos balstītu finansēšanu un konkurētspējas stiprināšanu. Pilnveidoti augstākās izglītības finansēšanas principi, uzsākot pāreju uz institucionālo finansējumu un ieviešot jaunu doktorantūras modeli, kas paredz stabilu atbalstu jaunajiem pētniekiem. Vienlaikus mērķtiecīgi īstenota augstskolu un zinātnes digitalizācija, mazinot birokrātiju un nodrošinot Latvijas pētniekiem piekļuvi Eiropas līmeņa digitālajai infrastruktūrai.

Mākslīgais intelekts nākotnes prasmēm

Latvijas pievienošanās Eiropas Mākslīgā intelekta rūpnīcu tīklam nostiprināja valsts pozīcijas Eiropas digitālajā telpā, paverot jaunas iespējas inovācijām. Tādējādi tiek īstenots mērķis veidot zināšanās balstītu ekonomiku un stiprināt sadarbību starp zinātni, augstskolām un industriju.

Sports – caurspīdīga pārvaldība un atbalsts bērniem un jauniešiem

Sporta nozarē 2025. gadā uzsvars likts uz pārvaldības kvalitāti un valsts finansējuma mērķtiecīgu izmantošanu. Izstrādāts jauns sporta finansēšanas modelis, kas nodrošina caurspīdīgu līdzekļu sadali un stiprina bērnu un jauniešu sporta attīstību un tautas sportu visā Latvijā. Vienlaikus arī 2026. gada budžetā nodrošināts, ka sporta federāciju līdzekļi sasniegs bērnus un jauniešus, jo 50% federāciju finansējuma jānovirza tieši šim mērķim. Tāpat ministrija nosdrošinājusi atbalstu Latvijas olimpiešu un paraolimpiešu startam 2026. gada Milānas – Kortīnas olimpiskajās spēlēs, kā arī atjaunojusi valsts pārvaldību sporta centrā "Kleisti".

Demokrātijas stiprināšana caur jaunatnes līdzdalību

Jaunatnes politikas jomā 2025. gadā uzsākts Nacionālais jaunatnes dialogs, beidzot izveidojot pastāvīgu sadarbības platformu starp jauniešiem un lēmumpieņēmējiem. Demokrātijas pratības stiprināšanai un valstisko procesu izzināšanai īpaši nozīmīgs bija pirmo reizi īstenotais izglītojošais projekts “Signālvēlēšanas”, kas sniedza 16 gadus veciem jauniešiem praktisku iespēju iepazīt vēlēšanu procesu.

Latvija izvirza ambīcijas kosmosa nozarē

Kosmosa jomā 2025. gads iezīmēja Latvijas starptautiskās iesaistes paplašināšanu. Sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru atklātajā Biznesa inkubācijas centrā tiks stiprināts atbalsts nozares jaunuzņēmumiem, nodrošinot 1,2 miljonus eiro ilgtspējīgu biznesa ideju īstenošanai. Savukārt pievienošanās starptautiskajam sadarbības ietvaram "Artemis Accords" pavēra jaunas sadarbības iespējas ar NASA un citiem globāliem partneriem.

Valsts valoda – ilgtspējīga politika Latvijā un diasporā

Valsts valodas politikas jomā 2025. gadā sperti nozīmīgi soļi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lomas nostiprināšanai sabiedrībā. Īstenojot Vienotas skolas pieeju, 2025./2026. mācību gads kļuvis par noslēdzošo posmu pārejā uz mācībām tikai valsts valodā. Šogad noslēgusies arī diasporas skolotāju studiju programma "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs", kuru no 2021. līdz 2025. gadam absolvējuši 89 dalībnieki no 25 valstīm. Rudenī Saeimā aizvadītās pirmās debates par valsts valodas politiku veicināja kvalitatīvu diskusiju par latviešu valodas stiprināšanu visās sabiedrības jomās. Savukārt darbs pie latviešu valodas kā svešvalodas apguves pieaugušajiem sistēmas pilnveides un jaunas studiju programmu izstrādes nodrošinās, ka ilgtermiņā tiek stiprināta profesionālā kapacitāte Latvijā un diasporā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI