FOTO: Edijs Pālens, LETA.
2025. gadā veselības aprūpes nozarē plānotas vairākas būtiskas izmaiņas. Paredzams, ka lētāki kļūs recepšu medikamenti, tiks ievērojami attīstīta E-veselības sistēma, iecerēts arī ieviest vairākus jaunus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un uzsākt darbu pie jaunas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtības. Plašāk par svarīgākajām izmaiņām šajā LV portāla apkopojumā.
2025. gada valsts budžetā veselības nozarei piešķirti 1,9 miljardi eiro. No tiem 30,16 miljoni eiro paredzēti veselības sistēmas gatavības stiprināšanai ārkārtas situācijās, kā arī kompensējamajām zālēm dažādu slimību ārstēšanai. Plānots, ka 21,6 miljoni eiro tiks izlietoti medikamentiem onkoloģijas un citu slimību ārstēšanai, tāpat arī jaunu medikamentu un diagnožu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
Veselības ministrija uzsver, ka veselības aprūpes prioritātes 2025. gadā ir veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes celšana, slimību profilakse un veselības veicināšana, lētāki medikamenti, cilvēkresursu attīstība, īpaši ārstniecības personu piesaiste darba vietām reģionos, un veselības datu digitalizācija.
No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, kurā mainīta līdzšinējā zāļu ražotāju, lieltirgotavu un aptieku uzcenojumu veidošanas kārtība recepšu medikamentiem.
Piemēram, izmaiņas paredz, ka turpmāk zāļu ražotāja cena par zālēm nedrīkstēs būt augstāka par identisku zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā, savukārt lieltirgotavām par zāļu iepakojumu noteikts 0,50 eiro uzcenojums, aptiekām – no 0,50 līdz 2 eiro, ņemot vērā zāļu iepirkuma cenu.
Kā papildu atbalsts aptiekām noteikta samaksa par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu, proti, 1,50 eiro par vienu apkalpoto recepti lielajām aptiekām un 2,50 eiro mazajām lauku aptiekām. No attiecīgās summas 0,75 eiro maksās pacienti, bet pārējo – valsts. Atsevišķas personu grupas būs atbrīvotas no līdzmaksājuma 0,75 eiro apmērā.
Ieviešot izmaiņas, Veselības ministrija (VM) prognozē, ka pacients par medikamentiem maksās 15–20% mazāk nekā līdz šim.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
No 2025. gada 1. janvāra E-veselības sistēmas pārziņa lomu no Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārņem SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”. Noteikts, ka Digitālās veselības centrs būs atbildīgs par IKT sistēmu uzturēšanu un attīstību veselības nozarē, turpretī NVD turpinās nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus.
Plānots, ka jau 2025. gadā atbilstoši E-veselības sistēmas attīstībai tiks nostiprinātas un ieviestas vairākas jaunas funkcionalitātes.
Piemēram, no šī gada 1. aprīļa visām laboratorijām kā obligāta prasība noteikta pacientu analīžu rezultātu ievietošana E-veselības sistēmā.
Savukārt no šī gada februāra ārstiem nosūtījumi būs jāizraksta tikai elektroniski E-veselības portālā, taču no septembra minēto prasību paredzēts noteikt kā obligātu.
Tāpat 2025. gadā plānots ieviest vienotā pieraksta pirmo kārtu. Vienotais pieraksts būs iespēja rezervēt individuālu nosūtījumu ambulatorā vai stacionārā pakalpojuma saņemšanai. Attiecīgās funkcionalitātes pirmās kārtas īstenošanā tiks iesaistītas tikai lielās ārstniecības iestādes, vēlāk – arī visas pārējās.
Izmaiņas paredz:
|
Vairāk par tēmu >> |
No šī gada valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā iekļautas intravitreālās injekcijas cukura diabēta pacientiem.
VM norāda, ka diabētiskās acs mākulas vai tīklenes tūskas gadījumā intravitreālo injekciju nodrošināšana ir vitāli svarīga, jo glābj diabēta pacientu no redzes zaudēšanas.
Izmaiņas paredz:
No 2025. gada 1. janvāra Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāks multidisciplināra komanda iekaisīgu zarnu slimības pacientu aprūpei, kuras sastāvā būs māsa, uztura speciālists, gastroenterologs, psihiatrs un citi speciālisti.
Līdz ar minētās struktūrvienības izveidi iekaisīgu zarnu slimības pacienti tiks nošķirti no kopējās pacientu plūsmas, tādējādi uzlabojot gastroenterologa pieejamību un samazinot gaidīšanas rindu konkrētā ārsta speciālista konsultācijas saņemšanai.
Izmaiņas paredz:
No šī gada 1. janvāra Latvijā pakāpeniski tiks uzsākta vienota veselības aprūpes pakalpojumu klāsta ieviešana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (izņemot institūcijas, kas nodrošina valsts finansēto ilgstošas aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu).
Primāri veselības aprūpes pakalpojumu ieviešana notiks institūcijās, kurās ir vairāk nekā 149 vietu klientiem vecumā no 18 gadiem. Lielās institūcijas, kas ārstniecības iestāžu reģistrā jau ir izveidojušas reģistrētas struktūrvienības veselības aprūpes nodrošināšanai, būs tiesīgas slēgt līgumu ar NVD par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Pakalpojumu klāstā ietilps sertificētu ārstu palīgu (feldšeru) vai māsu, kā arī sertificētu fizioterapeitu sniegtie pakalpojumi.
Izmaiņas paredz:
Turpmāk personas, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, saņemot narkoloģisko ārstēšanu, būs atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma. Tādējādi konkrētie pacienti tiek pielīdzināti psihiatriskā profila pacientiem, kuri jau bija atbrīvoti no līdzmaksājumu veikšanas.
Vienlaikus no 2025. gada 1. oktobra narkologa specialitātes nosaukumu aizstās atkarību psihiatra specialitāte, to pielīdzinot Eiropas reģiona un Ziemeļamerikas kontinenta praksei.
Izmaiņas paredz:
No 2025. gada 1. janvāra gadījumā, ja bērnam nodrošināta veselības aprūpe VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” uzņemšanas nodaļā un ja bērns nav stacionēts, slimnīca informēs personas ģimenes ārstu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sniegs rekomendācijas turpmākai veselības aprūpei. Paredzēts, ka informēšana noritēs, izmantojot E-veselības sistēmu.
Minētā kārtība nodrošinās ģimenes ārstiem pilnvērtīgu informāciju par bērnam sniegtajiem pakalpojumiem un speciālistu rekomendācijām turpmākai veselības aprūpei ambulatori, kā arī samazinās gadījumus, kad bērni atkārtoti nokļūst slimnīcā, norādījusi VM.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
2025. gadā iecerēta būtiska Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba organizācijas maiņa, kas, kā norāda NMPD, neietekmēs iedzīvotāju iespējas laikus saņemt palīdzību.
Piemēram, plānots, ka visiem NMPD mediķiem un operatīvo auto vadītājiem darba vieta turpmāk būs nevis konkrēts lokalizācijas punkts, bet lielāka reģionālā struktūrvienība – brigāžu atbalsta centrs. NMPD vēsta, ka iedzīvotājiem tas nodrošinās labāku palīdzības pieejamību, respektīvi, dienests varēs elastīgāk reaģēt situācijās, ja kādā no vietām dežūrai nevarēs nodrošināt brigādi, piemēram, darbinieku saslimšanas, atvaļinājumu vai citu prombūtņu dēļ.
Tāpat turpināsies pāreja no trīs uz divu personu brigādi. Līdz ar to 2025. gadā tiks uzsākta NMPD operatīvo transportlīdzekļu vadītāju apmācība atbalsta sniegšanai brigādes darbā. Iecerēts, ka transportlīdzekļu vadītāji apgūs neformālās izglītības programmu, kas paredzēta asistēšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā pirmsslimnīcas posmā.
|
Vairāk par tēmu >> |
Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka Ministru kabinets izstrādā un līdz 2025. gada 1. martam iesniedz Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.
Jāpiebilst, ka 2024. gada decembra sākumā VM sabiedriskajai apspriešanai nodeva Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu. Jaunais modelis cita starpā paredz, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā vairs nevarēs saņemt Latvijas valstspiederīgie, kuri savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā.
|
Plašāk par tēmu >> |
2025. gada 1. jūlijā stāsies spēkā prasība stacionārajām ārstniecības iestādēm un daudzprofila ambulatorajām iestādēm izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošināt tā izpildi.
Prasība ieviesta, jo secināts, ka līdzšinējais pacientu tiesību ievērošanas mehānisms viegli pakļaujas dažādām interpretācijām. Piemēram, lai gan pacientu sūdzības un ieteikumi var palīdzēt ārstniecības iestādes vadībai noteikt vajadzīgos uzlabojumus un tos īstenot, konstatēts, ka ne visas ārstniecības iestādes nodrošina pacientam ērtu veidu atgriezeniskās saites sniegšanai.
Izmaiņas paredz:
|
Vairāk par tēmu >> |
2025. gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Ārstniecības likumā, kas paredz ārstniecībā izmantot klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus.
Tādējādi no 1. jūlija saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.1 pantu ārstniecību veiks atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam.
Plānots, ka Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. jūlijam jāizdod kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus.
Izmaiņas paredz:
2025. gada 1. jūlijā Ārstniecības likumā tiks nostiprināts Valsts patoloģijas centrs – akreditēta references laboratorija patoloģijas jomā, kas nodrošina slimību laboratorisko diagnostiku un metodisko vadību patoloģijas jomā.
Attiecīgā patoloģijas jomas metodiskās vadības institūcija ieviesta, lai standartizētu un modernizētu patoloģijas izmeklējumus Latvijā, jo konstatēts, ka līdz šim patoloģijas izmeklējumu kvalitāte, ātrums, kā arī izmeklējumu slēdzienu un testēšanas pārskatu kvalitāte atsevišķos gadījumos ir zema un neatbilst vienotiem kritērijiem.
Noteikts, ka Valsts patoloģijas centra tiesības un pienākumus izstrādās Ministru kabinets.
Izmaiņas paredz:
2025. gada 1. jūlijā Ārstniecības likumā stāsies spēkā jauns pants, kas nosaka: lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar tiem saistītos novēršamus un labojamus faktorus, tiek organizēta nāves cēloņu konfidenciāla analīze.
Izmaiņas paredz, ka Ministru kabinets izstrādās kārtību, kādā organizē visu vai atsevišķu noteiktu nāves cēloņu konfidenciālu analīzi.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
No 2025. gada 1. septembra visās izglītības iestādēs, kurās apgūst pamata, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādēs, kurās maksimālais vienlaikus esošo cilvēku skaits ir no 701, jābūt uzstādītam vismaz vienam defibrilatoram. Ja vienlaikus esošo cilvēku skaits ir lielāks par 1500, nepieciešams uzstādīt vismaz divus defibrilatorus.
Izmaiņas paredz:
|
Vairāk par tēmu >> |
Dažādās veselības aprūpes jomās paredzēts turpināt veidot metodiskos centrus ar mērķi visā valstī nodrošināt vienādas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus. Plānots, ka 2025. gadā centri tiks atvērti dzemdniecībā un ginekoloģijā, radioloģijā un rehabilitācijā.
|
Plašāk par tēmu >> |
