Top jauns likums: Regulējums arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai

Izstrādāts vienota regulējuma piedāvājums arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai

Saeimā sākts darbs pie Tieslietu ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem – “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” –, ar kuriem plānots vienādot šobrīd sadrumstaloto pieeju arestēto kapitāldaļu pārvaldībai. Par likumprojekta turpmāko virzību būs atbildīga Saeimas Juridiskā komisija.

Plānotās izmaiņas paredz papildināt Kriminālprocesa likumu ar jaunu 365.¹ pantu, kas regulēs arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanu.

Tieslietu ministrijas piedāvātā redakcija paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, var pieņemt lēmumu par to nodošanu pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam.

Pirms minētā lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs var konsultēties ar Ministru kabineta noteikto pārvaldnieku par šāda lēmuma lietderību.

Pirmstiesas procesā lēmumu par kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu pārvaldīšanā apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis.

Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) plānots deleģēt Ministru kabinetu noteikt:

• arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšanas kārtību;
• pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtību;
• arestēto kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieka atbildības apjomu.

Pašreizējais regulējums nepilnīgs

KPL grozījumu projekta anotācijā uzsvērts, ka Kriminālprocesa likuma A daļas 28. nodaļa “Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana” nosaka kārtību, kādā tiek uzlikts un atcelts arests mantai (tajā skaitā kapitāla daļām (akcijām) vai pajām), kā arī arestētas mantas novērtēšanas, realizēšanas un glabāšanas nosacījumus.

Šobrīd tiesiskajā regulējumā nepastāv arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldības institūts, kas gādātu par arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtības saglabāšanu.

Tādējādi šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz iespēju pārvaldīt arestētās kapitāldaļas tā, lai tiktu novērsta to vērtības samazināšanās vai tās pilnīgs zudums,1 līdz ar to nākotnē var nebūt iespējams:

• piedzīt procesuālos izdevumus un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju;
• atdot iespējamo noziedzīgi iegūto mantu (arestētās kapitāldaļas) pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam,
• konfiscēt iespējamo noziedzīgi iegūto mantu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu (arestētās kapitāldaļas);
• konfiscēt iespējamo noziedzīgi iegūto mantu (arestētās kapitāldaļas), izpildot papildsodu.

Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz Kriminālprocesa likumā noteikt, ka pārvaldītājs iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka (akcionāra) vai kooperatīvās sabiedrības biedra vietā ar visām viņam likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Plānots noteikt, ka pārvaldītājam būs pienākums informēt procesa virzītāju par risku, ka arestētās kapitāldaļas varētu zaudēt savu vērtību. Tādā gadījumā procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varēs pieņemt lēmumu par kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

“Vienota regulējuma arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai mērķis ir profesionāla [arestēto] kapitāldaļu pārvaldīšana, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanu. Regulējums noteic, ka īpašuma tiesības paliek pie arestētā īpašnieka, lēmumu par kapitāldaļu nodošanu pārvaldīšanai apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. Aizsargājot personu tiesības uz īpašumu, procesa virzītājs varēs lemt par kapitāldaļu realizāciju tikai ar īpašnieka piekrišanu. Risinājumi ir samērīgi attiecībā uz privātpersonu īpašuma tiesībām, nodrošinot atbilstību Satversmei,” rezumē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Noteikti gadījumi, kad arestētās kapitāldaļas nenodos pārvaldīšanā

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” paredz noteikt jaunā arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas institūta finansēšanas kārtību.  

Vienlaikus jāpiebilst, ka ar jaunā KPL 365.¹ panta pirmās daļas 1.–4. punktu ir paredzēts noteikt arī gadījumus, kad kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas netiek nodotas pārvaldīšanā.

Šo izmaiņu mērķis ir novērst gadījumus, kad kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldīšana būtu nelietderīga, proti, pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju vērtību, ko ir paredzēts saglabāt ar pārvaldīšanas institūta ieviešanu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pārvaldnieka funkcijas deleģēs “Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor”

Tieslietu ministrija atklāj, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor”.

Ministrija arī norāda, ka likumprojekts izskatīšanas gaitā Saeimas Juridiskajā komisijā varētu tikt pilnveidots, ņemot vērā “darba devēju un juridisko profesiju organizāciju priekšlikumus”.

“Moneyval” rekomendācijas

Likumprojektu izstrādātāja – Tieslietu ministrija – skaidro, ka grozījumi nepieciešami arī tādēļ, lai ieviestu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijas.

““Moneyval” rekomendācijas paredz to, ka valstīm ir jābūt efektīviem mehānismiem iesaldētā, arestētā vai konfiscētā īpašuma pārvaldīšanai, saglabāšanai un, ja nepieciešams, atsavināšanai. Īpašuma vērtības saglabāšanai vajadzības gadījumā jāietver īpašuma pārdošana pirms konfiskācijas. Tāpat šī rekomendācija noteic, ka valstīm jānodrošina pasākumi, kuri ļauj izpildīt konfiskācijas rīkojumu un realizēt īpašumu vai vērtību, uz ko attiecas konfiskācijas rīkojums, kā rezultātā īpašums vai vērtība, uz kuru attiecas rīkojums, tiek konfiscēta,” skaidro Tieslietu ministrija.

Lai optimizētu izdevumus un efektivizētu augstskolu padomju darbu, plānots samazināt šo padomju locekļu skaitu

Darbam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodots Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Kā norādīts tā anotācijā, izmaiņu mērķis ir:

• nodrošināt efektīvāku valsts augstskolu padomju darbību;
• samazināt padomju locekļu skaitu;
• regulēt padomju locekļu vietu izpildītāju iecelšanu;
• nodrošināt augstākās izglītības datu pieejamību pētniecības nolūkiem un studējošo un absolventu aptaujas veikšanu.

Samazinās padomju locekļu skaitu

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, sākotnējā pieredze ar valsts augstskolu padomju darbību liecina, ka ir nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz padomju locekļu skaitu, atsaukšanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu, kā arī ieviest prognozējamu padomju finansēšanas kārtību.

Projekts paredz noteikt mazāku valsts augstskolu padomju locekļu skaitu, lai efektivizētu to darbību.

Pašlaik likumā noteiktais augstskolu padomju pārstāvju skaits ir 11 zinātņu universitātēs, septiņi lietišķo zinātņu universitātēs, pieci mākslu un kultūras universitātēs un pieci – lietišķo zinātņu augstskolās.

Valsts augstskolu padomju locekļu, kurus izvirzījis augstskolas senāts, atalgojums šobrīd tiek maksāts no augstskolas budžeta, līdz ar to augstskolām ar lielāku valsts augstskolas padomes locekļu skaitu ir lielāks finansiālais slogs.

Līdz ar to padomju locekļu skaita optimizācija ir nepieciešama arī tādēļ, lai samazinātu finansiālo slogu augstskolai.  

Likumprojekts paredz noteikt šādu augstskolu padomju locekļu skaitu:

• zinātnes universitātēs – septiņi (šobrīd 11);
• lietišķo zinātņu universitātēs – pieci (šobrīd septiņi);
• mākslu un kultūras universitātēs – pieci (nemainās);
• lietišķo zinātņu augstskolās – pieci (nemainās).

Pārejas noteikumos plānots noteikt, ka augstskolu padomju locekļu skaits ir jāsamazina līdz 2026. gada 31. maijam. Senāta un Ministru kabineta virzīti augstskolas padomes locekļi turpina pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. maijam.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt senātam, Valsts prezidentam vai Ministru kabinetam (neatkarīgi no tā, kurš attiecīgo valsts augstskolas padomes locekli izvirzījis) tiesības ierosināt valsts augstskolas padomes locekļa atsaukšanu, ja viņš ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi valsts augstskolas padomes locekļa statusam vai nav pienācīgi pildījis savus pienākumus.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 14.¹ pantu, kas noteiks rīcību, ja Valsts prezidenta vai Ministru kabineta izvirzītais valsts augstskolas padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, vai attaisnojošu iemeslu dēļ neveic amata pienākumus ilgāk par trim mēnešiem (piemēram, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Lai izvairītos no riska, ka padome nebūtu lemtspējīga, Ministru kabinetam un Valsts prezidentam tiek noteikts pienākums nozīmēt pienākumu izpildītāju.

Studējošo un absolventu aptauja

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 46.³ pantu “Augstākās izglītības programmās studējošo un absolventu aptauja”. Ar to iecerēts noteikt Izglītības un zinātnes ministrijas pienākumu augstākās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas nolūkos veikt augstākās izglītības programmās studējošo un augstākās izglītības programmu absolventu aptauju. Plānots noteikt, ka ministrijai ir tiesības iegūt aptaujas veikšanai nepieciešamos datus no Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.

Tādējādi ar grozījumiem “tiek aktualizēts deleģējums datu apmaiņai, datu izmantošanai pētniecībai, kā arī studējošo un absolventu aptaujām, lai pilnvērtīgāk īstenotu augstākās izglītības kvalitātes monitoringu un sekotu politikas rezultātiem, aprobējot un ieviešot institucionālo augstākās izglītības finansēšanas modeli,” skaidrots anotācijā. “Pieejamība kvalitatīviem datiem uzlabos izglītības politikas veidošanu un palīdzēs valsts augstskolām labāk izprast studiju programmu ietekmi un attīstības virzienus,” informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Papildus ar grozījumiem Augstskolu likumā paredzēts noteikt pienākumu veikt gada pārskata revīziju, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

Stiprinās tiesībsarga iespējas nodrošināt valsts preventīvā mehānisma funkcijas

Saeima nodevusi izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”. Likumprojekta mērķis ir Tiesībsarga likumā skaidri noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju, kā arī piešķirt tiesībsargam tiesības veikt datu apstrādi.

Papildinot Tiesībsarga likuma 11. pantu (“Tiesībsarga funkcijas”) ar 6. punktu, plānots likumā nostiprināt, ka tiesībsargs veic valsts preventīvā mehānisma funkcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tādējādi tiek precizēts regulējums par valsts pienākumu nodrošināt neatkarīgu preventīvu mehānismu saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu. Likumprojekta anotācijā minēts, ka viens no galvenajiem preventīvā mehānisma pienākumiem ir regulāri apmeklēt iestādes, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus.

Pilnveidojot tiesībsarga iespējas īstenot preventīvā mehānisma funkcijas, ar grozījumiem tiek papildināts likuma 13. pantā ietvertais tiesībsarga tiesību uzskaitījums, paredzot tiesībsarga tiesības:

• jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt brīvības ierobežošanas vietas, brīvi pārvietoties to teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas brīvības ierobežošanas vietās;
• saņemt visu informāciju, kas saistīta ar izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, tai skaitā īpašu kategoriju personu datus, kā arī informāciju par šādu personu uzturēšanās apstākļiem, personu skaitu un atrašanās vietu;
• pieaicināt ekspertu brīvības ierobežošanas vietas apmeklējumam;
• sniegt ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, kā arī par nepieciešamajiem pilnveidojumiem attiecībā uz uzturēšanās apstākļu uzlabošanu šajās vietās un citus ieteikumus privātpersonas cilvēktiesību aizsardzībai;
• saņemt Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamo informāciju par tiesvedības gaitu un tiesu nolēmumus personu iesniegumu un pārbaudes lietu.

Papildinot minēto 13. pantu, cita starpā arī plānots noteikt, ka tiesībsargs varēs pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes nepieciešamos dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju arī privātpersonas iesnieguma izskatīšanas gaitā iespējama cilvēktiesību pārkāpuma izvērtēšanai (šobrīd to var darīt tikai pārbaudes laikā).

Likumu plānots papildināt ar jaunu 13.¹ pantu “Tiesībsarga ieteikumu ieviešana”, kas noteiks valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, biedrību un nodibinājumu, reliģisko organizāciju un citu iesaistīto pušu pienākumu rakstiski informēt tiesībsargu par ieteikumu ieviešanas rezultātiem un sniegt lūgto informāciju. Tādējādi tiek papildināts un efektivizēts Tiesībsarga likuma 13. panta regulējums.

Latvija vairs neplāno pieņemt tiesiskās palīdzības lūgumus krievu valodā

Saeima nodevusi darbam Ārlietu komisijā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās””. Ar to plānots izslēgt no likuma 3. pantu, kas šobrīd paredz, ka Latvija pieņem tiesiskās palīdzības lūgumus arī krievu valodā.

Hāgas 1970. gada 18. marta konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās ir viena no visplašāk starptautiski piemērotajām konvencijām, kas regulē noteikumus par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.

Pievienojoties Hāgas konvencijai, Latvija savulaik ar ratifikācijas likuma 3. pantu ir izteikusi paziņojumu par tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanu arī krievu valodā.

Izslēdzot no ratifikācijas likuma šo 3. pantu, tiek saglabātas jebkuras Hāgas konvencijas dalībvalsts iespējas iesniegt dokumentus latviešu un/vai angļu, un/vai franču valodā.

2024. gada 3. februārī stājās spēkā likums “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”. LV portāls jau ir rakstījis par to, ka Latvija sešu mēnešu laikā vienpusēji pārtrauca jeb denonsēja 1993. gada 3. februārī Rīgā parakstīto Latvijas un Krievijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās.

Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, ievērojot līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās denonsēšanu, ir zudis pamats jebkādai atsaucei citos starptautiskajos līgumos uz pienākumu pieņemt lūgumus tulkotus krievu valodā. Otrkārt, izslēdzot ratifikācijas likuma 3. pantu, tiktu aizsargāts Valsts valodas likuma 1. pantā minētais mērķis nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Grozīts Ģeotelpiskās informācijas likums, lai modernizētu Latvijas koordinātu sistēmu

Saeimas darba kārtībā nonācis likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Ar to tiks nodrošināts nepieciešamais tiesiskais pamats Latvijas koordinātu sistēmas modernizācijai.

Likums patlaban noteic, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu. Starptautiskajos projektos un sadarbībā ar NATO dalībvalstīm likums pieļauj citu ģeodēzisko atskaišu sistēmu un kartogrāfisko koordinātu sistēmu izmantošanu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka ar 2025. gada 1. oktobri ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiorpas Zemes atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā.

Ieviešot jaunu, modernizētu Latvijas koordinātu sistēmu jeb “LKS-2020”, plaknes koordinātu vērtības visas valsts teritorijā virzienā uz ziemeļrietumiem atšķirsies amplitūdā no 10,5 cm līdz 15 cm. Koordinātu sistēmas maiņa ietekmēs augstas detalizācijas ģeotelpisko informāciju.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka uz jauno koordinācijas sistēmu “LKS-2020” ir nepieciešams transformēt augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskos datus, tai skaitā augstas izšķirtspējas ortofoto kartes un digitālos augstumu modeļus, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpisko informāciju, inženiertīklu ģeotelpisko informāciju, augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju mērogā 1:500 (turpmāk – ADTI). Tāpat uz “LKS-2020” nepieciešams transformēt arī pašreizējās 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmas “TKS-93” karšu lapu dalījuma rāmjus.

Pēc datu transformācijas apritē parādīsies augstas precizitātes un detalizācijas ģeotelpiskie dati, teikts grozījumu anotācijā.

1 ^{Grozījumu projekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums, proti, Kriminālprocesa likuma 361.1 panta ceturtā daļa, paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāla daļām, var uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, visus naudas līdzekļus, kas personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitīt procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests). Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361.1 panta pirmās daļas 3. punktam aresta izpildi var uzdot veikt kapitālsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) vai pajas ir arestētas, – lai tā visus naudas līdzekļus, kas attiecīgajai personai pienākas no kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ieskaitītu procesa virzītāja norādītajā bankas kontā (iestādes kontā, Valsts kases kontā vai personas kontā, kuram piemērots arests), kā arī ievērotu aizliegumu šīs kapitāla daļas (akcijas) vai pajas atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Tādējādi pašreizējais regulējums nodrošina mantas atsavināšanas neiespējamību.}