Saeimā: Rosina ieviest administratīvo sodu par seksuālu uzmākšanos

Rosina ieviest administratīvo sodu par seksuālu uzmākšanos

Saeima 23. maijā nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Likumprojekta iesniedzējas – Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima (pārstāv frakciju “Progresīvie”), Zane Skujiņa-Rubene (“Jaunā Vienotība”) un Anita Brakovska (Zaļo un zemnieku savienība) – rosina papildināt likumu ar jaunu 11.² pantu “Seksuāla uzmākšanās”. Jaunā norma paredzētu, ka par seksuālu uzmākšanos, tas ir, nevēlamu pret citu personu vērstu jebkāda veida verbālu, neverbālu, digitālu vai fizisku seksuāla rakstura rīcību, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātuma aizskaršana, it īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi, piemēro naudas sodu līdz 40 naudas soda vienībām (līdz 200 eiro).

Iecerēts, ka administratīvā pārkāpuma process par seksuālu uzmākšanos būs Valsts policijas kompetence.

“Seksuāla uzmākšanās ir personas piespiedu pakļaušana negribētai seksuālai vai intīma rakstura saskarsmei, kas nav atbilstoša vietai un situācijai, kurā cietušais un varmāka atrodas, un šī rīcība cietušajam ir nevēlama, nepatīkama, aizskaroša un varmākas vienpusēja, ar mērķi izrādīt savu seksuālo interesi vai varu pār otru personu,” norādīts likumprojekta anotācijā. “Seksuālai uzmācībai var būt raksturīgi un tipiski, ka varmāka izmanto savu varu, profesionālo vai citādi dominējošo stāvokli.”

Likumprojekta autori anotācijā sniedz arī skaidrojumu, kas attiecīgā likuma izpratnē būtu uzskatāma par seksuālu uzmākšanos, taču akcentē, ka tas nav pilnīgs.

“Ar seksuālu uzmākšanos šajā likumprojektā tiek saprasts (piemēram, bet ne tikai):

• seksistiski aizskaroši paziņojumi, kas tiek pausti konkrētai personai sabiedriskā vietā (piemēram, darba vai mācību vietā, publiskā pakalpojuma sniegšanas vietā);
• personīgās telpas pārkāpšana, uzturēšanās ciešā tuvumā, izraisot cietušajā nepatiku, nevēlama tīša pieskaršanās, gramstīšanās, intensīva skatīšanās uz personas intīmajām zonām;
• intīma, personiska rakstura komentāru izteikšana, jautājumu uzdošana par personas izskatu ar seksuālu zemtekstu, taujāšana par seksuālo pieredzi, piedāvājumi stāties seksuālās attiecībās (piesolot atlīdzību vai bez tās), sarunu uzsākšana un komunikācija par erotiska, seksuāla rakstura tēmām, seksuālu žestu/darbības demonstrēšana;
• seksuāla rakstura informācijas nosūtīšana vai pieprasījumi atsūtīt savas intīma rakstura fotogrāfijas, video;
• dzimumorgānu demonstrēšana, demonstratīvi seksuāla atkailināšanās;
• neatlaidīga, netaktiska, uzstājīga, agresīva, pārmēru privāta seksuāla, intīma vēršanās pie citas personas vai cita veida nevēlama un situācijai un vietai neatbilstoša seksuālas uzmanības paušana.”

Likumprojekta anotācijā akcentēts, ka seksuāla uzmākšanās biežāk skar sievietes, tomēr cietušie var būt arī vīrieši.

Plānots, ka administratīvās atbildības noteikšana par seksuālu uzmākšanos atturētu varmākas no seksuāla rakstura pārkāpumiem, kuriem var būt kaitīgas sekas, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā, kā arī skaidri paustu likumdevēja nostāju – seksuāla uzmākšanās nav sabiedrībā pieņemama rīcība.

Rosina pilnveidot atbrīvošanas no parādsaistībām regulējumu un paplašināt personu loku, kuras var atbrīvoties no patēriņa kredītu nastas

Saeima 23. maijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā”.

Likumprojekta anotācijā secināts, ka spēkā esošais regulējums nav efektīvs un neļauj sasniegt Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma mērķi.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes sniegtā informācija liecina, ka divu gadu laikā – no 2022. gada 1. janvāra, kad konkrētais likums stājās spēkā, līdz 2024. gada februārim – iespēju likumā noteiktajā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām līdz 5000 eiro izmantojušas tikai 18 personas. Turklāt tikai deviņos gadījumos pieņemts pozitīvs lēmums, proti, atbrīvot no parādsaistībām (sešas lietas datu apkopošanas brīdī bija izskatīšanas procesā).

Ar grozījumiem likumā iecerēts palielināt to personu skaitu, kuras izmanto iespēju likumīgā ceļā atbrīvoties no patēriņa kredītu parādu nastas.

Ar likumprojektu tiek rosināts paplašināt personu loku, kuras var izmantot iespēju likumā noteiktajā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās patērētāju kreditēšanas līguma rezultātā un kurām iestājies izpildes pienākums.

Šobrīd likumā paredzēto iespēju var izmantot cilvēki, kuriem ir vai pēdējā gada laikā vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss. Grozījumu projektā tiek piedāvāts, ka uz atbrīvošanu no parādsaistībām var pretendēt arī persona, kurai pēdējo trīs gadu laikā vismaz trīs mēnešus ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss vai kura atbilst kādai no minētajām pazīmēm:

• personai ir piešķirta invaliditātes pensija;
• personai ir piešķirta vecuma pensija, un tā nepārsniedz minimālās vecuma pensijas bāzi par vairāk nekā 50%;
• personas aprūpē ir trīs un vairāk bērnu;
• personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti u. c.

Likumprojekta autori cita starpā rosina paplašināt līdzšinējo ierobežojumu, kas atbrīvošanai no parādsaistībām ļāva pieteikties personām, kuru ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedza valstī noteikto minimālo algu mēnesī. Grozot likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu, iespēja atbrīvoties no parādsaistībām būtu arī personām, kuru ienākumi pēdējā gada laikā nepārsniedza valstī noteiktās minimālās algas apmēru, reizinot ar koeficientu 1,5 (protams, ja tās atbilst pārējiem likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem).

Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas, kuru mērķis ir atvieglot un paātrināt atbrīvošanas no parādsaistībām procesu.

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti – Andris Šuvajevs, Mairita Lūse, Ervīns Labanovskis (frakcija “Progresīvie”), Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība), un Edmunds Jurēvics (“Jaunā Vienotība”).

Ar likumu vēlas noteikt, ka priekšvēlēšanu debates var notikt tikai valsts valodā

Saeima 23. maijā nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kas precizē likumā lietoto terminu “priekšvēlēšanu aģitācija”.

Likumprojekta iesniedzēji ir vairāki Saeimas deputāti, kas pārstāv frakciju “Nacionālā apvienība”, kā arī deputāti Andris Kulbergs un Juris Viļums (“Apvienotais saraksts”).

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteica, ka priekšvēlēšanu aģitācija turpmāk veicama tikai valsts valodā. Valsts valodas lietojuma prasība šobrīd attiecas tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem.

Tomēr, kā likumprojekta autori norāda anotācijā, “tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izgaismojies vēl viens, pilnībā neaptverts un līdz galam neizprasts segments attiecībā uz valsts valodas lietojumu Latvijā – pirmsvēlēšanu debates. Pašreizējā spēkā esošā tiesību normu sistēma priekšvēlēšanu debates nepārprotami nedefinē kā priekšvēlēšanu aģitāciju, atstājot interpretācijas iespējas”.

Ar grozījumu projektu tiek rosināts papildināt terminu “priekšvēlēšanu aģitācija”, nosakot, ka par tādu uzskatāmas arī priekšvēlēšanu debates.

Likumprojekta autori arī rosina neattiecināt ierobežojumus valodas lietojumam priekšvēlēšanu periodā tikai uz apmaksātu aģitāciju un izteikt likuma 5.¹ panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Top stingrāki ierobežojumi valsts amatpersonām savienot amatus

Saeima nodeva darbam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ”, kas paredz ieviest stingrākus ierobežojumus amatu savienošanai valsts amatpersonām, tai skaitā attiecībā uz amatu ieņemšanu publisko personu kapitālsabiedrībās un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.

2022. gadā Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais”. Valsts kontrole tajā secināja: “Kaut arī ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, kas nereti kalpo par atlīdzības palielināšanas instrumentu valsts amatpersonām, šis jautājums nav risināts.” Konstatējot, ka vairāku ministriju amatpersonas vienlaikus ir ieceltas valsts kapitālsabiedrību padomēs vai valdēs, Valsts kontrole norādīja: “Šāda amatu apvienošana rada jautājumus par valsts amatpersonas spējām apvienot pilna laika vadošu amatu ministrijā vai tās padotības iestādē ar padomes vai valdes locekļa amatu valstij nozīmīgā uzņēmumā, kvalitatīvi apvienojot un veicot amata pienākumus abos amatos.” Revīzijas iestāde arī uzsvēra risku, ka amatu savienošana tiek izmantota kā instruments būtiskai atalgojuma palielināšanai, un rosināja novērst praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošos amatus (padomes un valdes locekļa amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākās amatpersonas drīkstēs savu amatu savienot tikai ar vienu citu atalgotu (vai citādi atlīdzinātu) amatu, bet ne ar valdes locekļa amatu publiskajās kapitālsabiedrībās.

“Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts amatpersona var savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu un tikai uz termiņu līdz vienam gadam, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas pienākumu izpildei. Iespēja atkārtoti ieņemt šādu amatu tiks pieļauta tikai pēc gada pārtraukuma, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Šīs izmaiņas atspoguļo padomes locekļa amata nepilnas slodzes būtību, paredzot darba laiku padomes locekļa pienākumu pildīšanai līdz 30% no normālā darbalaika,” informē Valsts kanceleja.

“Stingrākas prasības būs arī amatu savienošanas izvērtēšanai, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūciju augstākajām amatpersonām, kā arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem atļaujas savienot amatus vairs nedrīkstēs izdot tikai uz rezolūcijas pamata, nodrošinot, ka ikviens amatu savienošanas lūguma gadījums tiek izvērtēts individuāli, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un ietekmi uz valsts amatpersonas pienākumu kvalitatīvu un pilnvērtīgu izpildi,” skaidro Valsts kanceleja.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra, lai valsts amatpersonas būtu savlaicīgi informētas par jauno tiesību normu būtību.

Likumprojekts, kas precizē obligātās valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās

Darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 23. maijā nodots Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā”.

Likumprojekts sagatavots, lai precizētu regulējumu par valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, kā arī precizētu vairākus jautājumus, kas saistīti ar izglītības procesa īstenošanu.

Likumā plānots noteikt tiesības Jaunsardzes centram veikt datu apstrādi Valsts izglītības informācijas sistēmā, kā arī personu loku, kas tiesīgas mācīt valsts aizsardzības mācību un īstenot jaunsargu interešu izglītības programmu. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 2.² pantu “Valsts aizsardzības mācības un jaunsargu interešu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija”. Likumā tiks precizētas arī prasības jaunsargu instruktoru palīgiem.

Valsts aizsardzības mācība ir obligāti apgūstama vidējās izglītības programmās no 2024. gada 1. septembra. Ar grozījumiem likumā iecerēts precizēt vairākus jautājumus, kas saistīti ar tās apguvi, piemēram, Kultūras ministrijas dibinātajās profesionālās izglītības iestāžu vidējās izglītības programmās. Likumprojekts paredz, ka minētajās skolās valsts aizsardzības mācība tiks īstenota pēc individuāla plāna, kas piemērots mūzikas, mākslas un dejas programmu specifikai un saskaņots ar Jaunsardzes centru.

Likumprojektā noteikts izslēgt nosacījumu, ka daļēja valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve tiek īstenota neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā un ka augstskolā studiju moduli valsts aizsardzības mācības īstenošanai var apgūt tikai persona, kas ir apguvusi militāro pamatapmācību.

Likumprojekts VARAM pārdēvēšanai par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju

Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, kas nepieciešams, lai pārdēvētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.

Ar likumu Ministru kabinetu deleģēs līdz 2028. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, kas saistīti ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra kompetenci un funkcijām.

Plašāk par nosaukuma maiņas pamatojumu >>

• VARAM: 1. jūlijā tiks pārdēvēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija