Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesības jomā visā Eiropas Savienībā. Tas tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās jomās – darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība. Indeksā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur “1” nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet “100” nozīmē pilnīgu līdztiesību. Šogad indeksā ir iekļautas vēl divas papildu jomas – savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma un vardarbības pret sievietēm joma, taču tām nav ietekmes uz valstu galīgo vērtējumu.
Kopš 2010. gada, kad pirmo reizi tika veikts indeksa publiskojums, Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 6.3 punktiem. Tomēr nākas arī secināt, ka kopš 2020. gada progress Latvijā ir bijis lēns, tādēļ kopvērtējumā Latvija indeksā ir noslīdējusi par trim vietām zemāk nekā pagājušajā gadā. Tas ir saistīts arī ar šī gada indeksa izdevumā iekļauto un ilgi gaidīto laika jomas atjauninājumu, izmantojot Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa apsekojumu par dzimumu atšķirībām neapmaksātas aprūpes, individuālajās un sociālajās aktivitātēs. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta dzimumu atšķirībām neapmaksātās aprūpes jomā, lai labāk izprastu, kā tas ietekmē sieviešu un vīriešu darba iespējas, darba un privātās dzīves līdzsvaru, brīvā laika pavadīšanu un sociālās aktivitātes. Ņemot vērā jaunā apsekojuma rezultātus, Latvijas rādītājs laika jomā (62.9 punkti) ir samazinājies, kā rezultātā Latvija šajā jomā ir noslīdējusi no 10. uz 19. vietu.
Pieaugošā dzimumu nevienlīdzība laika jomā ir saistīta ar ievērojamu punktu skaita samazināšanos aprūpes darbību apakšjomā. Iegūtie dati laika posmā no 2016. gada līdz 2022. gadam liecina, ka vīriešu iesaistīšanās aprūpes un ēdiena gatavošanas aktivitātēs ir ievērojami samazinājusies, kā rezultātā aprūpes jomā ievērojami ir palielinājusies plaisa starp vīriešiem un sievietēm. Tā, piemēram, 73% sieviešu Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem norāda, ka veic mājas darbus un gatavo ēst katru dienu, vienlaikus šīs pašas aktivitātes katru dienu veic tikai 35% vīriešu.
Latvijas augstākais reitings (14. vieta starp visām dalībvalstīm) ir darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76.4 punktus. Darba jomā Latvijai visaugstākais rezultāts ir līdzdalības apakšjomā (89.1 punkts), kur ieņemam 7. vietu Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka Latvijā sievietēm ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū kopumā.
Dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta naudas jomā, kurā Latvija ieņem 26. vietu ar 68.1 punktu. Ekonomiskās situācijas apakšjomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, norādot uz satraucošo tendenci, kur sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši. Īpaši augsts nabadzības risks ir vecākām sievietēm un sievietēm ar invaliditāti. Katra otrā sieviete Latvijā vecumā no 65 gadiem (50%) ir bijusi pakļauta nabadzības riskam.
Salīdzinājumā ar 2022.gada indeksu, vislielākais uzlabojums Latvijas vērtējumā ir bijis zināšanu jomā (+2.7 punkti). Tomēr, tā kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, valsts reitings paliek nemainīgs un ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā.
Vardarbības tēmas ietvaros jānorāda, ka Latvijai ir joprojām augstākais rādītājs Eiropas Savienībā sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai radinieks. 2021. gadā partneris, ģimenes loceklis vai radinieks 17 ES dalībvalstīs, kurās tiek iegūta šī statistika, ir nogalinājis 720 sievietes. Attiecīgi 2021. gadā Eiropas Savienībā vidēji katru dienu gandrīz divas sievietes ir zaudējušas dzīvību intīmā partnera vai radinieka dēļ. Latvijā 2021. gadā trīs sievietes ir nogalinājis intīmais partneris, bet 16 sievietes ir nogalinājis ģimenes loceklis. Kopumā 30% sieviešu Latvijā, kuras ir bijušas attiecībās pieaugušā vecumā, ir piedzīvojušas vardarbību no intīmā partnera puses. Tāpat aptuveni katra devītā sieviete ir piedzīvojusi seksuālu uzmākšanos darbā.
Pievēršoties šī gada indeksa tēmai – Eiropas zaļais kurss, tika analizēta sabiedrības attieksme un uzvedība attiecībā pret klimata pārmaiņām un to mazināšanu, enerģētika, transports, kā arī lēmumu pieņemšana šajās jomās. Secināts, ka sievietes biežāk nekā vīrieši Latvijā izvēlas videi draudzīgas iespējas. 2022. gadā ievērojami vairāk sieviešu (51%) nekā vīrieši (41%) ziņoja, ka bērnu aprūpes aktivitātēs regulāri izvēlas videi draudzīgas iespējas, piemēram, izvairoties no vienreiz lietojamām precēm, kā arī izglītojot bērnus par vides jautājumiem. Aptuveni 35% sieviešu salīdzinājumā ar 27% vīriešu ziņoja, ka regulāri izvairās no plastmasas un/vai vienreizlietojamiem izstrādājumiem. Savukārt, transporta jomā sievietes (38%) biežāk nekā vīrieši (29%) kā vienu no trim biežāk izmantotajiem transporta veidiem min sabiedrisko transportu.
Latvijas enerģētikas un transporta nozarē, kā arī vadošos amatos ir vērojama sieviešu nepietiekama pārstāvība. Sievietes 2022. gadā veidoja 26% no Latvijas enerģētikas sektorā strādājošajiem un 26% no valsts transporta sektorā strādājošajiem. 2022. gadā tikai 8% no lēmumu pieņēmējiem parlamentārajās komitejās, kas nodarbojas ar vides un klimata pārmaiņām, bija sievietes. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 30%. Vienlaikus sieviešu īpatsvars vadošos administratīvajos amatos ministrijās, kas nodarbojas ar vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, ir 43%, kas ir tikai nedaudz mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju 44%.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir neatkarīga Eiropas Savienības aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Eiropas Savienības politikas jomās un attiecīgajās valstu politikas jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbu 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts katru gadu.
