Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi. Tieslietu ministrijas ieskatā nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, t.i., nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Nevienam cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo seksuāla uzmākšanās, kur nu vēl darbā vai mācību iestādē – vietā, kurai vajadzētu būt drošai. Uzmākšanās ne vienmēr ir fiziski vardarbīga, tie var būt arī nepiedienīgi izteikumi, personīgās telpas pārkāpšana un psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt nereti šāda sieviešu pazemošana netiek pienācīgi izmeklēta. Tas rada nesodāmības sajūtu. Mēs kā sabiedrība un valsts varam rīkoties labāk, lai nepieļautu līdzcilvēku iebiedēšanu un aizskaršanu. Tādēļ šobrīd strādājam pie tā, lai kriminalizētu seksuālu uzmākšanos. Laiks sieviešu balsis uztvert nopietni – jebkuram darba devējam ir pienākums veidot drošu vidi un izskaust tādu darba kultūru, kas pret šādiem gadījumiem izturas ar nesaprotamu iecietību. Uzmākšanās nav glaimi, bet gan nopietna problēma, kuru attiecīgi tikpat nopietni arī jārisina."
Tieslietu ministrija, iesaistot tiesību jomas ekspertus un nevalstiskās organizācijas, gatavo priekšlikumus iesniegšanai Saeimā. Sagatavotos priekšlikumus plānots iesniegt uz 2. lasījumu darba kartībā esošajam likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā".
