“Vēlos īpaši pateikties katram Latgales tiesnesim un tiesu darbiniekam, kuru šonakt pamodināja kārtējā šūnapraide. Tiesu varas atbildība ir iedzīvotāju tiesiskā drošība. Taču valsts drošība un drošas debesis ir valdības un Saeimas galvenais darbs. Visa sabiedrība solidarizējas, jo katrs citās nozarēs, tostarp tiesu varā, neieguldītais eiro, kas ieguldīts aizsardzības jomā, šobrīd ir neatsverams mūsu valsts drošībai. Paldies, ka tiesu vara saprot un solidarizējas kopīgos taupības pasākumos, mēs prasām rezultātus arī no aizsardzības nozares,” sacīja Inese Lībiņa-Egnere.
Runājot par tiesvedības kultūru, tieslietu ministre uzsvēra, ka tās centrā ir cilvēks un uzticēšanās tiesu varai, akcentējot, ka tiesu attiecībās ar sabiedrību būtiska ir pieejamība, vienkāršība un skaidrība, kā arī tiesu spēja savlaicīgi reaģēt uz sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Vienlaikus viņa pauda bažas par pilno spriedumu kavējumiem atsevišķās lietās, uzsverot, ka likuma ievērošana tiesās ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības uzticībai tiesu varai.
Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes sadarbībā izstrādātie grozījumi likumā “Par tiesu varu” stiprinās tiesu pašnoteikšanos tiesnešu karjeras jautājumos, organizatoriskajā vadībā un budžeta plānošanā, cita starpā neiesaistot tieslietu ministru tiesnešu skaita noteikšanā, tiesneša amata kandidātu virzīšanā iecelšanai vai apstiprināšanai tiesneša amatā. Šie jautājumi tiek nodoti Tieslietu padomei.
Tieslietu ministre skaidroja, lai tiesneši varētu lemt tiesu, viņiem nepieciešams profesionāls un motivēts atbalsta personāls. Īstenojot Tieslietu padomē apstiprināto tiesnešu palīgu reformu, tiesas iegūs profesionālu tiesu juristu ar paplašinātām funkcijām un augstāku atalgojumu.
Nozīmīgs virziens ir Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšana ar mērķi stiprināt Latvijas investīciju vidi, skaidroja tieslietu ministre. Tiesai pievienotas jaunas civillietu kategorijas, vienlaikus nodrošinot, ka tiesā izskata tikai tādus kriminālprocesus, kas atbilst tās izveides mērķim. Tāpat rasta iespēja stiprināt tiesas tiesnešu sastāvu un tiesas atbalsta personālu, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku tiesas procesa norisi ekonomisko lietu strīdos.
Uzsākts darbs arī pie zemesgrāmatu reformas, sistēmu padarot vienkāršāku, ātrāku un mūsdienīgāku, vienlaikus saglabājot tiesisko drošību un īpašuma tiesību aizsardzību.
Ministre pauda atbalstu tiesībsardzes Karinas Palkovas norādītajam, ka būtu jāizvērtē nepieciešamība pēc bāriņtiesu reformas, stiprinot sistēmas neatkarību, vienotību un profesionalitāti, vienlaikus uzsverot pašvaldību nozīmi ģimeņu atbalstā, sociālajā palīdzībā un prevencijā.
Arī Tieslietu ministrijas viena no prioritātēm ir bērniem draudzīgs tiesiskums. Savas atbildības jomās ir izstrādātas vadlīnijas psihologu atzinumu sagatavošanai, lai tiesu procesos mazinātu bērnu retraumatizāciju, pilnveidota pieeja darbam ar antisociālas uzvedības bērniem, kā arī veikti priekšdarbi “Bērnu un jauniešu drošās mājas” izveidei.
Noslēgumā tieslietu ministre pateicās tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par profesionalitāti, atbildību un darbu Latvijas cilvēku un taisnīguma labā, uzsverot, ka tiesvedības kultūra veidojas katrā tiesas zālē, katrā procesā un katrā nolēmumā.
