Konferenci atklāja Kosovas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Nedžmi Redžepi (Nexhmi Rexhepi). Konferences dalībniekus uzrunāja Kosovas Republikas prezidente Justina Široka-Pula (Justina Shiroka-Pula) un Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Štefans Hārbarts (Stephan Harbarth).
Irēna Kucina sniedza priekšlasījumu paneļdiskusijā “Starptautiskie standarti un konstitūcijas interpretācija”, tostarp pievēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras, starptautisko cilvēktiesību instrumentu un Venēcijas komisijas atziņu izmantošanai konstitucionālo tiesu darbā. Priekšsēdētāja uzmanību veltīja arī Latvijas pieredzei, uzsverot vēsturisko un ģeopolitisko situāciju, kurā valodas, vēsturiskās atmiņas un nacionālās identitātes jautājumi ir cieši saistīti arī ar ārējo ietekmi, dezinformāciju un valsts drošības aizsardzību.
“Nevar prasīt, lai demokrātija paliktu pasīva, ja vienlaikus tiek vājināta valsts konstitucionālā iekārta. Tai pat laikā valsts drošības aizsardzība nevar kļūt par universālu argumentu, kas izslēdz juridisko analīzi. Jo stingrāka ir valsts rīcība, jo pārliecinošākam jābūt tās tiesiskajam pamatojumam,” uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Irēna Kucina norādīja, ka konstitucionālajai tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojumus, jāņem vērā tā specifiskā vide, kurā darbojas konkrētā demokrātiskā valsts. Nozīme var būt gan valsts vēsturiskajai pieredzei un ģeogrāfiskajam novietojumam, gan informatīvajai telpai un ārējam spiedienam. Vienlaikus šie apstākļi nevar aizstāt juridisku pamatojumu – tiesai jāpārliecinās, ka valsts izraudzītais līdzeklis ir tiesiski pamatots, nepieciešams un samērīgs.
Raksturojot Latvijas pieredzi, Satversmes tiesas priekšsēdētāja analizēja vairākas Satversmes tiesas izskatītās lietas, kurās pamattiesību aizsardzība vērtēta kopsakarā ar valsts valodas, demokrātiskas valsts iekārtas un nacionālās drošības aizsardzību. Tās ir lietas par sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās, valodas lietojumu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā, padomju okupācijas režīmu slavinošu objektu demontāžu, valodas zināšanu prasībām Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kā arī profesionālo karavīru politisko neitralitāti.
Irēna Kucina uzsvēra, ka konstitucionālās kontroles uzdevums nav izvēlēties starp demokrātiskas sabiedrības plurālismu vai valsts drošību. Tiesai jānodrošina, lai valsts saglabātu spēju reaģēt uz reāliem apdraudējumiem, bet tās rīcība vienlaikus paliktu Satversmes ietvarā un ikviens pamattiesību ierobežojums būtu samērīgs.
Satversmes tiesa vairākus gadus sniedz atbalstu Kosovas konstitucionālās justīcijas attīstībai un integrācijai Eiropas tiesiskajā telpā, tostarp īstenojot apmācību projektus un daloties savā pieredzē. Ar Satversmes tiesas aktīvu atbalstu ir panākta Kosovas Konstitucionālās tiesas uzņemšana Eiropas Konstitucionālo tiesu konferencē. Satversmes tiesa turpina atbalstīt arī Kosovas virzību uz Eiropas Savienību, īpaši tiesiskuma un demokrātisko institūciju stiprināšanas jomā.
