Valdības atbalstītā iniciatīva paredz, ka turpmāk, izstrādājot jaunus tiesību aktus, būs rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība noteikt papildu prasības. Būs jāpamato, kāpēc tās ir vajadzīgas, kādu slogu tās radīs iedzīvotājiem un uzņēmējiem un vai izvirzīto mērķi nav iespējams sasniegt ar vienkāršākiem risinājumiem. Vienlaikus tas nenozīmē atteikšanos no stingrākām prasībām gadījumos, kad tās patiešām ir nepieciešamas, piemēram, sabiedrības drošības vai vides aizsardzībai. Būtiski, lai šādi lēmumi būtu pārdomāti, samērīgi un skaidri pamatoti. Tieslietu ministrija, izvērtējot tiesību aktu projektus un to anotācijas, turpmāk īpašu uzmanību pievērsīs tam, vai papildu prasību nepieciešamība ir pienācīgi izvērtēta un pamatota.
Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai ES prasību ieviešana Latvijā neradītu lieku birokrātiju, papildu izmaksas un nevajadzīgus šķēršļus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Šobrīd Latvijā vairākās jomās ir spēkā stingrāki noteikumi, nekā to prasa ES. Piemēram, ES prasība par obligātu zvērināta revidenta gada pārskata revīziju Latvijā attiecināta arī uz daļu mazo uzņēmumu. Tāpat Latvijā plašākā gadījumu lokā jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums. Atšķirības ir arī transportlīdzekļu tehnisko apskašu prasībās. Arī publisko iepirkumu jomā Latvijā noteikti zemāki sliekšņi, kas nozīmē, ka iepirkumu procedūras jāpiemēro arī mazākas vērtības iepirkumiem. Vairākās no šīm jomām jau ir sāktas izmaiņas, lai šīs prasības vienkāršotu.
Ar informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību ieviešanu minimālajā apmērā” var iepazīties Tiesību aktu projektu portālā.
