Saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu, atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai kuras stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Tiesu administrācijas apkopotā informācija liecina, ka trūcīgo mājsaimniecību skaits pērn samazinājies par 5,1%, savukārt maznodrošināto – par 9,2%. Vienlaikus atzīmējams, ka personu grupas, kurām tiek piešķirta juridiskā palīdzība 57% gadījumu ir trūcīgās mājsaimniecības, 20% – maznodrošinātas mājsaimniecības, 7% – pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bet 16% – īpašā situācijā.
2025. gadā kopumā tika saņemti 1217 iesniegumi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2024. gadā. Visbiežāk pieņemtie lēmumi par valsts nodrošināto juridiskās palīdzības piešķiršanu bija ģimenes tiesībās, kas no kopējā lēmumu skaita veidoja 52%. Savukārt 15% gadījumu bija zaudējumu vai parāda piedziņas lietas, 13% – saistību tiesības, tai skaitā dzīvokļa tiesības, bet retāk īpašumu un lietu tiesības.
Maznodrošināta persona
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80% no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēru mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot koeficientus: pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā – 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā – 0,7. Tas nozīmē, ka maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no šī gada 1. janvāra ir 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 476 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Trūcīga persona
Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% no ienākumu mediānas. Tas nozīmē, ka no šī gada trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis visās pašvaldībās ir 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 298 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Pilna valsts vai pašvaldības apgādība
Pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā atrodas personas, kurām institūcijā tiek nodrošināts pilns uzturs, dzīvesvieta un aprūpe, un šo pakalpojumu pilnībā sedz no budžeta līdzekļiem. Tās ir personas, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes centros, ieslodzītie, kā arī cilvēki, kas saņem valsts vai pašvaldību finansētu aprūpi (piemēram, aprūpes centros, slimnīcās).
Stihiskas nelaimes un pēkšņi notikumi
Stihiska nelaime, nepārvarama vara vai citi no personas neatkarīgi apstākļi ir situācijas, kas pēkšņi un objektīvi ietekmē personas materiālo stāvokli un būtiski apgrūtina tās spēju patstāvīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību, tādējādi dodot iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Ar stihisku nelaimi saprot dabas izraisītus notikumus, piemēram, plūdus, vētras vai citus neprognozējamus dabas postījumus. Nepārvarama vara attiecas uz apstākļiem, kurus persona nevar novērst pat ar vislielāko rūpību, piemēram, pēkšņām smagām saslimšanām, traumām vai ārkārtas situācijām. Savukārt citi no personas neatkarīgi apstākļi var būt, piemēram, vardarbība ģimenē, darba zaudējums uzņēmuma likvidācijas dēļ, dokumentu zādzība vai citi neparedzami notikumi, kas būtiski ietekmē personas maksātspēju un ierobežo iespēju saņemt juridisku palīdzību bez valsts atbalsta.
Personas nonākšana īpašā situācijā tiek vērtēta katrā lietā individuāli. Vēršoties palīdzības saņemšanai, persona informē par saviem apstākļiem un iesniedz dokumentus, kas pamato, ka šie apstākļi ir radušies pēkšņi, neatkarīgi no personas, ka tieši šie apstākļi apgrūtina personas iespējas patstāvīgi īstenot savu tiesību aizsardzību un būtiski ietekmē to maksātspēju.
Ikvienai personai dzīvē var rasties situācijas, kad nepieciešamas juridiskas zināšanas vai profesionāls padoms, taču bieži vien juridiskā palīdzība tiek meklēta tikai tad, kad strīds jau saasinājies, ir ierosināta tiesvedība vai pat tuvojas sprieduma pasludināšana. Šādos brīžos iespējas panākt veiksmīgāku iznākumu personai ir būtiski ierobežotas. Tieši tāpēc ir izšķiroši svarīgi zināt, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieejama savlaicīgi – brīdī, kad problēma tikai sāk veidoties.
