Plašākas diskusijas par šo izmaiņu nepieciešamību pastiprinājās pēc sabiedrībā skaļi izskanējušiem cietsirdības gadījumiem pret dzīvniekiem.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Vairāk nekā 35 000 cilvēku "Mana Balss" platformā pieprasīja pārmaiņas. Un mēs sadzirdējām. Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas Civillikumā nostiprinās to, ka pret dzīvnieku nedrīkst izturēties tāpat kā pret mantu, ar ko mazliet paspēlēties un kad mums apnikusi, mēs viegli varam nomainīt, atdot, pārdot. Dzīvnieks nav ne galds, ne krēsls, dzīvnieki cilvēku dzīvē ir daudz vairāk nekā īpašums – tie ir ģimenes locekļi, uzticami draugi un ikdienas atbalsts. Un mūsu mīļie ķepaiņi ir pelnījuši, ka mēs pret viņiem izturamies kā pret vērtību.”
Tieslietu ministrija rosina arī paplašināt regulējumu, ietverot cilvēku tiesības saņemt nodarītā kaitējuma atlīdzību gadījumos, kad dzīvnieks tiek prettiesiski nogalināts vai sakropļots. Sagatavotie grozījumi nodrošinās ne tikai mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, bet arī kompensāciju par emocionālajām ciešanām, atzīstot ciešo saikni starp cilvēku un viņa mājdzīvnieku.
Vienlaikus Tieslietu ministrija ir identificējusi nepieciešamību veikt grozījumus arī Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai aizliegtu mājdzīvnieku ieķīlāšanu, ņemot vērā to īpašo emocionālo nozīmi. Nepieciešams arī noteikt mehānismu, kā dzīvnieka turētājs var kļūt par īpašnieku, ja iepriekšējais īpašnieks miris un mantinieku nav.
Tieslietu ministrija iepriekš ir likumā noteikusi stingrākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Izmaiņas Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2024.gada 4.jūlijā, paredz, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, kā arī par dzīvnieka spīdzināšanu, kuras rezultātā dzīvnieks gājis bojā vai ticis sakropļots, var piemērot brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem. Tāpat varmākam var atņemt tiesības turēt noteiktu vai visu sugu dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem.
