No 2026. gada 1. jūlija spēkā esošais Dzīvnieku aizsardzības likums ir būtiski pastiprinājis prasības un sekas gadījumos, kad suns nodarījis kaitējumu cilvēkam. Gadījumos, kad cilvēkam nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājusies nāve un par to suņa īpašnieks vai turētājs ir saukts pie kriminālatbildības, likums paredz arī suņa eitanāziju. Līdz ar to šobrīd spēkā esošais regulējums paredz daudz stingrāku rīcību nekā iepriekš un jau nosaka tiesiskās sekas nopietnos suņa uzbrukuma gadījumos.
Vienlaikus ZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Citam dzīvniekam vai cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas noteikumi”, kas ir iesniegts Valsts kancelejā turpmākai virzībai. Būtiski uzsvērt, ka šo MK noteikumu mērķis nav noteikt, kā rīkoties pašā suņa uzbrukuma brīdī, un tie nav paredzēti, lai aizstātu Dzīvnieku aizsardzības likumā jau noteiktās tiesiskās sekas. Likums jau nosaka rīcības pamatprincipus un sekas gadījumos, kad suns ir uzbrucis cilvēkam.
MK noteikumu uzdevums ir detalizēti noteikt turpmāko kārtību pēc notikuša incidenta – prasības suņa turpmākai turēšanai, tā īpašnieka vai turētāja pienākumus, kā arī citus praktiskus jautājumus.
Tādēļ ir būtiski nošķirt divus jautājumus – rīcību pēc suņa uzbrukuma un turpmāko rīcību ar suni pēc notikušā incidenta. Pirmais jautājums jau ir reglamentēts Dzīvnieku aizsardzības likumā, savukārt izstrādāto MK noteikumu mērķis ir noteikt turpmāko suņa turēšanu un īpašnieka pienākumus.
Carnikavā notikušais suņu uzbrukums bērniem ir dzīvnieku īpašnieka pilna atbildība par notikušo. ZM izstrādātais un MK iesniegtais noteikumu projekts šādas situācijas nerisina, jo Dzīvnieku aizsardzības likums jau skaidri nosaka dzīvnieka īpašnieka atbildību par nodarīto.
