Pērn pēc Krimināllikuma 230. panta uzsākti vairāk nekā 50 kriminālprocesi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku vai dzīvnieka spīdzināšanu, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos – jau 29. Cietsirdības lietās atšķiras ne tikai piemērotie sodi, bet arī procesa virzība: daļu lietu prokurors pabeidz ar priekšrakstu par sodu, savukārt citas nonāk tiesā. Kopš 2020. gada tiesā skatītajās lietās aptuveni trešdaļā gadījumu piemērots sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība vai tiesību ierobežošana, tostarp liegums turēt dzīvniekus. Aptuveni 14 % gadījumu piemērota nosacīta brīvības atņemšana, bet 25 % – īslaicīga brīvības atņemšana un brīvības atņemšana.
Piemēram, lietā par personas mēģinājumu apzināti nodarīt pāri ielas kaķim, uzrīdot tam bulterjeru, sākotnēji piemēroja 200 stundas sabiedriskā darba, taču nākamajā instancē personu attaisnoja. Citā lietā par suņa saduršanu ar nazi un sišanu ar metāla stieni alkohola reibumā piemērota brīvības atņemšana uz deviņiem mēnešiem. Savukārt par divus mēnešus veca kaķēna nogalināšanu, sitot pret sienu un pēc tam nometot no balkona, kā rezultātā dzīvnieks gāja bojā, piemērota īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība un sabiedriskais darbs.
Nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā dažādi aspekti, piemēram, vai noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola reibumā, nepilngadīgo klātbūtnē vai publiskā vietā un vai dzīvnieks ilgstoši bijis pakļauts cietsirdībai. Ņemot vērā, ka virknē gadījumu cietsirdību veikušās personas psihisku traucējumu dēļ atzītas par daļēji vai pilnībā nepieskaitāmām, piemērotais sods ir medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, piemēram, ambulatorā ārstēšana vai ārstēšana vispārējā vai specializētā tipa psihiatriskajā ārstniecības iestādē.
Sabiedrība prasa sodus, kas nepieļauj atkārtotu vardarbību
Pēc “Norstat Latvija” ziemā veiktās aptaujas datiem 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd piespriestie sodi dzīvnieku varmākām ir pārāk maigi un 47% par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem atbalstītu mūža aizliegumu turēt dzīvniekus. Vienlaikus 40 % aptaujāto atzīst – trūkst informācijas, lai izvērtētu sodu efektivitāti. Tikai 8 % iedzīvotāju pašreizējos sodus vērtē kā atbilstošus. Iniciatīvas “Dzīvnieks nav manta” autore Marta Mackeviča norāda – sabiedrībā netiek pietiekami daudz runāts par sodu piemērošanu dzīvnieku pāridarītājiem, turklāt gan iedzīvotāji, gan dzīvnieku glābēji nereti paliek neziņā, kādu sodu saņēmuši varmākas.
“Krimināllikums nosaka, ka viens no soda mērķiem ir panākt, lai notiesātais un citas personas un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Ja par kucēna nosišanu ar nūju vai suņa pakāršanu tiek piemērots sabiedriskais darbs, ir nopietns pamats šaubām, vai sods sasniedz mērķi – nākotnē atturēt citus potenciālos varmākas no līdzīgas rīcības,” norāda M.Mackeviča.
Būtiski – 47% aptaujāto par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem atbalstītu mūža aizliegumu turēt dzīvniekus, bet 45% kā atbilstošu sodu minējuši brīvības atņemšanu. Tādējādi ir skaidrs, ka sabiedrība no valsts sagaida ne tikai bargākus sodus, bet arī mehānismus, kas ilgtermiņā nepieļauj atkārtotu vardarbību pret dzīvniekiem.
Mackevičas ieskatā sodu samērīguma jautājums ir saistīts arī ar to, kā tiesību sistēmā tiek uztverts pats dzīvnieks. Viņa portālā manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu grozīt dzīvnieka statusu Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne. Šādas izmaiņas stiprinātu tiesisko konsekvenci, palīdzētu tiesām noteikt atbilstošākus sodus un veicinātu izpratni, ka pret dzīvnieku nedrīkst izturēties kā pret objektu. Minētos Civillikuma Grozījumus Saeima šobrīd ir apstiprinājusi 1. lasījumā.
Ar bargākiem sodiem vien nepietiks
Nodibinājuma “Labdarības fonds Sofi” vadītāja un valdes locekle Sindija Liepiņa uzskata – ir svarīgi noteikt stingrākus sodus Krimināllikumā, taču vēl svarīgāk ir tos piemērot un kontrolēt, sevišķi, ja piespriestais sods ir aizliegums turēt dzīvnieku uz noteiktu laiku: “Sabiedrību satrauc ne tikai tas, kas rakstīts likumā, bet arī tas, vai cilvēks, kurš spīdzinājis vai nogalinājis dzīvnieku, pēc soda izciešanas nevar vienkārši paņemt nākamo dzīvnieku. Dažkārt aizliegums turēt dzīvnieku tiek piemērots tikai uz probācijas uzraudzības periodu, tomēr personas radinieks, kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, dzīvnieku var paņemt – vai šādā gadījumā varam teikt, ka sods ir adekvāts un to kāds kontrolē? Vai tomēr par cietsirdību sodītā persona atkal var nodarīt ļaunumu nākamajai neaizsargātajai būtnei?“
Liepiņa uzsver, ka cietsirdība pret dzīvnieku nav tikai fiziska vardarbība, spīdzināšana vai nonāvēšana. Tā var izpausties arī kā ilgstoša dzīvnieka turēšana bez ūdens, barības, veterinārās palīdzības vai piemērotiem dzīves apstākļiem. Tāpēc sodu piemērošana ir cieši saistīta ar to, cik ātri pārkāpumu pamana, pārbauda un pierāda.
Pārtikas un veterinārais dienests 2025. gadā mājas dzīvnieku labturības jomā veica 2002 pārbaudes un izskatīja 1276 iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem. Pārkāpumi apstiprinājās 297 gadījumos, bet 156 gadījumos dienests uzsāka administratīvā pārkāpuma lietas. “Runājot par cietsirdību pret dzīvniekiem, bieži koncentrējamies uz skaļākajiem vardarbības gadījumiem, taču realitātē cietsirdība ļoti bieži izpaužas arī kā ilgstoša nevērība. Dzīvnieks nesaņem veterināro palīdzību, tiek turēts nepiemērotos apstākļos vai ilgstoši atstāts bez pienācīgas aprūpes. Tāpēc svarīga ir ne tikai sodīšana pēc fakta, bet arī savlaicīga reaģēšana un efektīva uzraudzības sistēma.” norāda S. Liepiņa.
Sarunu festivālā diskutēs par sodiem dzīvnieku spīdzinātājiem
Lai aktualizētu jautājumu par sodu piemērošanu, tiesību ierobežojumiem un kontroles mehānismiem pēc cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem, Sofi fonds sarunu festivālā LAMPA rīkos dzīvo sarunu “Kādu sodu piešķirtu Tu par dzīvnieka spīdzināšanu?”. Tā notiks 11. jūlijā no plkst. 16.00 līdz 17.00 Četrkājaino draugu teltī un būs skatāma klātienē Cēsu pils parkā.
Diskusijā piedalīsies Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs, no-kill dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse, dzīvnieku aizstāvis, raidījuma “Zootēka” veidotājs Sandris Ādminis un RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore Gunta Ancāne.
Sarunu moderēs iniciatīvas “Dzīvnieks nav manta” autore un komunikācijas eksperte Marta Mackeviča.
* “Norstat Latvija” aptauja veikta 2026. gada janvārī pēc Martas Mackevičas iniciatīvas. Aptaujā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par nodibinājumu “Labdarības fonds Sofi”
Nodibinājums “Labdarības fonds Sofi” ir viena no lielākajām privātas iniciatīvas labdarības organizācijām Latvijā, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Fonds darbojas, lai sniegtu atbalstu dzīvniekiem – īpaši tiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā situācijā – un izglītotu sabiedrību par dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem. Fonda mērķis ir ierobežot dzīvnieku pārprodukciju, veicināt sabiedrības atbildību un mazināt cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā. Fonds īsteno vairākas vērienīgas atbalsta programmas – palīdzību karā cietušajiem dzīvniekiem Ukrainā, saimnieka un bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas, patversmju atbalsta programmu, senioru adopcijas programmu, kā arī iniciatīvas, kas sniedz palīdzību sociāli mazaizsargātiem un nelaimē nonākušiem cilvēkiem. Labdarības fondu 2020. gadā dibinājis uzņēmējs Toms Jurjevs, nosaucot to par godu no patversmes izglābtajam sunim Sofi, kurš joprojām ir pilnvērtīgs Toma ģimenes loceklis.
