1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar deklarāciju, piedāvājot risinājumu vēsturiskajiem Eiropas karu cēloņiem – Francijas un Vācijas domstarpībām – un aizsākot pēckara Eiropas integrācijas procesu, kas nodrošinājis agrāk karojošo valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu un izaugsmi gandrīz 80 gadus.
Ar pārnacionālu kontroli pār rūpniecības un kara izejmateriāliem
Meklējot risinājumus, lai izslēgtu postošu karu atkārtošanās Eiropā, 1948. gada 7. maijā tā dēvētajā Eiropas kongresā, sanākot politiķiem, juristiem, ekonomistiem, vēsturniekiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem, tika deklarēts, ka Eiropas tautām ir pienācis laiks nodot daļu no savām suverēnajām tiesībām pārnacionālai vadībai. Pēc gada – 1949. gada 5. maijā – Beļģijas, Dānijas, Francijas, Itālijas, Īrijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas vadītāji parakstīja vienošanos, ar kuru izveidoja pirmo politisko apvienotās Eiropas institūciju – Eiropas Padomi, kas pievērsās demokrātijas un cilvēktiesību standartu noteikšanai un to aizsardzībai.
Tomēr noteicošā Eiropas integrācijā izrādījās pēc franču politekonomista Žana Monē iniciatīvas tapusī ekonomiskā organizācija – Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (ETOK) –, par kuras izveidošanas nepieciešamību R. Šūmans paziņoja 1950. gada 9. maija deklarācijā. Tā dēvētais Šūmana plāns paredzēja rūpniecības, tostarp militārās rūpniecības, pamatā esošo ogļu un tērauda ražošanu nodot pārnacionālas augstākas iestādes uzraudzībā, ar to savstarpēji sasaistot Eiropas valstu intereses: “Šī iestāde vadītu organizāciju, kurai varētu pievienoties citas Eiropas valstis. Ogļu un tērauda ražošanas apvienošanai būtu nekavējoties jānodrošina kopēji pamati ekonomikas attīstībai, kas būtu pirmais solis Eiropas federācijas izveidē un mainītu to reģionu likteni, kuri gadiem ilgi ražojuši kaujas munīciju un pastāvīgi bijuši šīs munīcijas upuri.”
1951. gada 18. aprīlī Parīzē Beļģija, Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga parakstīja līgumu par ETOK dibināšanu. 1957. gadā šīs pašas valstis noslēdza līgumus par Eiropas Atomenerģijas kopienas un Eiropas Ekonomikas kopienas izveidošanu. 1967. gadā visas trīs organizācijas apvienojot, tika izveidota Eiropas Kopiena, kura ar Mārstrihtas līgumu 1993. gadā pārtapa par Eiropas Savienību (ES).
“Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti,” vēstīts pirms 71 gada tapušajā deklarācijā. Laikā, kad visa pasaule cīnās ar Covid-19 pandēmiju, kā pērn, atzīmējot Eiropas dienu, pauda ES valstu vadītāji, solidaritāte un savstarpējs atbalsts ir kļuvuši par ES vadmotīvu.
Līdztekus tā dēvētajam vakcīnu nacionālismam ES dalībvalstis pandēmijā arī atbalstījušas cita citu – sūtījušas cita citai medicīnas darbinieku vienības, slimnīcu aprīkojumu, plaušu ventilatorus, maskas, aizsargtērpus, citus medicīnas līdzekļus. Īstenota pārrobežu pacientu ārstēšana, repatriācijas reisi, pētniecības projekti.
Uz pandēmijas fona pieaugusi uzticība ES
Vienlaikus iezīmējies eiropiešu uzticības pieaugums kopējam Eiropas projektam. Pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību un uzticēšanās tai ir uzlabojusies un sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā desmit gadu laikā, liecina šogad februārī un martā veiktā Eirobarometra aptauja.
Gandrīz puse eiropiešu (49%) uzticas ES, kas ir par 6 punktiem vairāk nekā 2020. gada vasarā veiktajā aptaujā. Tas ir arī augstākais uzticības līmenis kopš 2008. gada pavasara.
Uzticēšanās valstu valdībām (36%) un valstu parlamentiem (35%) ir samazinājusies, tomēr abi rādītāji joprojām ir labāki nekā 2019. gada rudenī. 20 dalībvalstīs lielākā daļa respondentu apgalvo, ka viņi uzticas Eiropas Savienībai – augstākais uzticēšanās līmenis tika konstatēts Portugālē (78%) un Īrijā (74%).
Gandrīz četri no katriem desmit ES iedzīvotājiem uzskata, ka veselības aizsardzība ir vissvarīgākā problēma, ar kuru Eiropas Savienība pašlaik saskaras, – šo kritēriju min 38% respondentu, veidojot pieaugumu par 16 procentpunktiem kopš 2020. gada vasaras. Veselības aizsardzība ieņēmusi pirmo vietu, apsteidzot jautājumu par ekonomisko situāciju (35%). Arī attiecībā uz galvenajiem problēmjautājumiem dalībvalstu līmenī veselība tiek uzskatīta par vissvarīgāko jautājumu (44%), kas veido pieaugumu par 13 procentpunktiem kopš 2020. gada vasaras. 43% eiropiešu ir apmierināti ar pasākumiem, kurus valstu valdības līdz šim veikušas, lai cīnītos pret pandēmiju, savukārt 56% ir neapmierināti. Tāds pats īpatsvars eiropiešu ir apmierināti ar ES veiktajiem pasākumiem pret pandēmiju (43%), savukārt 49% ir neapmierināti. Tomēr 59% eiropiešu tic, ka Eiropas Savienība pieņems pareizos lēmumus, lai nākotnē reaģētu uz pandēmiju.
45% aptaujāto eiropiešu atzina, ka vēlas vakcinēties pret Covid-19 pēc iespējas drīzāk vai jau ir vakcinēti, savukārt 20% pauda, ka vēlētos to darīt 2021. gadā. 21% dotu priekšroku vakcinēšanai vēlākā laikposmā. Tikai 12% eiropiešu pauduši, ka vispār nevēlas vakcinēties, bet 2% norāda, ka “nezina”.
Lielākā daļa eiropiešu (55%) uzskata, ka 750 miljardu eiro lielais atveseļošanas plāns “NextGenerationEU” (Nākamās paaudzes ES) ir efektīvs instruments reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmijas ekonomiskajām sekām. Gandrīz četri no katriem desmit eiropiešiem (38%) uzskata, ka šis instruments nav efektīvs.
Mazāk cilvēku ir neitrāls priekšstats par Eiropas Savienību (38%), savukārt 15% respondentu, kas ir par četriem procentiem mazāk nekā pērn, ir negatīvs priekšstats par ES.
Konference par Eiropas nākotni
9. maijā, Eiropas dienā, tiks atklāta konference par Eiropas nākotni, kas ir unikāla iespēja Eiropas iedzīvotājiem dalīties ar idejām un palīdzēt veidot Eiropas kopīgo nākotni.
Jau kopš 19. aprīļa darbojas vienota digitālā daudzvalodu platforma https://futureu.europa.eu/, kurā ES pilsoņi var izteikt viedokli un debatēt par aktuāliem ES jautājumiem. No Latvijas pilsoņu aktivitātes būs atkarīgs tas, kā Eiropas nākotnes konferences diskusijās tiks akcentēti un sadzirdēti mums svarīgie jautājumi, uzsver Ārlietu ministrija.
“Gan Latvijas, gan visas Eiropas demokrātijai ir nepieciešami aktīvi un ieinteresēti pilsoņi, kuri viedokli izsaka ne tikai interneta komentāros, bet dzīvi piedalās nopietnā, auglīgā domu un ideju apmaiņā, pauž bažas un iebildumus, atbildīgi rīkojas sabiedrības kopējās interesēs,” uzsver Valsts prezidents Egils Levits, atgādinot, ka Latvijas pilsoņi savas idejas un ieteikumus, Eiropas nākotnes redzējumu var izteikt latviešu valodā – vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Konferences atklāšanas pasākums notiks Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē Strasbūrā 9. maijā. Ceremonija tiks translēta no plkst. 14.30 līdz 16.30 tiešsaistē EbS+, kā arī Eiropas Parlamenta biroja Latvijā feisbuka un tvitera kontos.
Atzīmēs ar plašu pasākumu klāstu
Eiropas dienu ar dažādiem pasākumiem atzīmē visā ES. Neraugoties uz pandēmijas laika radītajiem ierobežojumiem, Latvijā šogad piedāvāta daudzveidīga izglītojoši izklaidējošu pasākumu programma, kas paver plašas iespējas gan pārbaudīt savas zināšanas par Eiropu, gan iesaistīties diskusijās par to, gan iepazīt Eiropas kultūras mantojumu un dažādu Eiropas valstu tradīcijas.
Eiropas dienas atzīmēšanu Latvijā 1998. gadā uzsāka biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” kopā ar “Klubu “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai”, rīkojot atklātu pasākumu Vērmanes dārzā. Tas kļuva zināms kā ikgadējie Eiropas Savienības Dārza svētki, kuru organizēšanu vēlāk uzņēmās Ārlietu ministrija un partneri.
