Aptauja pasūtīta kopīgi ar Eiropas Komisiju.
Kopsavilkums
Apkopotajos aptaujas galīgajos rezultātos (pirmos rezultātus publicēja 9. martā) secināts:
- Aptuveni astoņi no desmit eiropiešiem (81%) piekrīt, ka vienai no konferences prioritātēm jābūt ES reakcijas uzlabošanai krīzēs, piemēram, kā Covid-19 pandēmijā. Vairāk nekā trešdaļa (38%) šim apgalvojumam “piekrīt pilnībā”.
- Divas trešdaļas eiropiešu (66%) un gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijā aptaujāto (73%) uzskata, ka ES projekts piedāvā nākotnes perspektīvu Eiropas jaunatnei. Līdzīga proporcija (ES – 65%, Latvijā mazāk – 59%) uzskata ES par stabilitātes vietu nemierīgajā pasaulē.
- Iespēju Eiropas vēlēšanās balsot par starpvalstu sarakstiem par labu lietu uzskatītu 42% visā Eiropā aptaujāto un 34% Latvijā aptaujāto. Savukārt katrs piektais Eiropas Savienībā (19%) un 28% Latvijā neatbalsta šādu priekšlikumu.
- Vidēji divas trešdaļas Eiropas Savienībā kopumā atbalsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu, ņemot vērā iedzīvotāju ievēlēto starpvalstu partiju izvēlētos vadošos kandidātus. Savukārt mazāk nekā ceturtā daļa (22%) šādu priekšlikumu neatbalsta.
Konference par Eiropas nākotni
Aptuveni astoņi no desmit eiropiešiem (81%) (Latvijā septiņi no desmit – 72%) piekrīt, ka vienai no konferences prioritātēm jābūt ES reaģēšanas uzlabošanai krīzēs, piemēram, Covid-19 pandēmijā. Vairāk nekā trešdaļa (38%) (Latvijā 32%) tam “piekrīt pilnībā”.
Lielākā daļa eiropiešu, kuri vēlas iesaistīties konferencē par Eiropas nākotni, galvenokārt to vēlētos darīt, rīkojot sanāksmes savas dzīvesvietas apkaimē, piemēram, pilsoņu debatēs vai asamblejās (44%) (Latvijā – 38%).
Savukārt Latvijā visvairāk iedzīvotāju būtu gatavi iesaistīties konferencē, atbildot uz aptauju jautājumiem (tiešsaistē, pa tālruni vai klātienē) (46%) (Eiropā – 34%)
Eiropas iedzīvotāji būtu gatavi arī iesniegt savas idejas un priekšlikumus Eiropas un dalībvalstu politiķiem (31% visā ES un 23% Latvijā), kā arī piedalīties tiešsaistes apspriešanās, izmantojot diskusiju platformas (30% visā 27 un 24% Latvijā).
Jaunatne un Eiropas Savienības nākotne
Vairāk nekā astoņi no desmit eiropiešiem (83%) (Latvijā 82%) piekrīt, ka konferencē īpaši jāiesaista jaunieši, lai veicinātu jaunas idejas. Četri no desmit aptaujātajiem (40% ES27, 46% Latvijā), tam “piekrīt pilnībā”.
Divas trešdaļas eiropiešu (66%) un gandrīz trīs ceturtdaļas Latvijā aptaujāto (73%) uzskata, ka Eiropas Savienības projekts piedāvā nākotnes perspektīvu Eiropas jaunatnei. Līdzīga proporcija (ES – 65%, Latvijā mazāk – 59%) uzskata ES par stabilitātes vietu nemierīgajā pasaulē, lai arī šī uzskata piekritēju skaits ir mazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju 2018. gadā (-11 % procenti visā ES un -13% Latvijā).
Eiropas vēlēšanas un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izvēle
Aptaujā “Eiropas nākotne” tika uzdoti arī jautājumi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Rezultāti liecina, ka vidēji Eiropas Savienībā divreiz vairāk iedzīvotāju atbalsta nekā neatbalsta starpvalstu sarakstus vēlēšanās (42% pret 19%). Latvijā atbalstītāju un neatbalstītāju skaits ir līdzīgs: 34% par un 28% pret.
Savukārt 36% eiropiešu un 34% Latvijā ir vienaldzīgi pret šo jautājumu.
Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu atbalsta Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesu, izvēloties galvenos kandidātus Eiropas vēlēšanās, savukārt mazāk nekā ceturtā daļa (22%) saka, ka neatbalsta šo procesu.
Gandrīz divas trešdaļas respondentu ES (64%) un vairāk kā puse Latvijā (56%) piekrīt, ka šāda pieeja nodrošinātu lielāku pārredzamību Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā. Iedzīvotāji arī uzskata, ka tas sniegtu lielāku leģitimitāti Eiropas Komisijai (63% visā ES un 49% Latvijā) un ka tas būtu ievērojams progress demokrātijas jomā ES (62% ES27 un 50% Latvijā).
Priekšvēsture
Īpašais Eirobarometra pētījums Nr.500 “Eiropas nākotne” (EB94.1) tika veikts no 2020. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim 27 ES dalībvalstīs, un to kopīgi pasūtīja Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments. Intervijas tika veiktas klātienē un, ja tas bija nepieciešams, pandēmijas ierobežošanas pasākumu dēļ tika pabeigtas tiešsaistē. Kopumā Eiropas Savienībā tika aptaujāti 27 034 iedzīvotāji (Latvijā – 1050).
