Piemēram, “Rail Baltica” projekta īstenošanā līdz šim šādi Ministru kabineta lēmumi bijuši nepieciešami vairāk nekā 100 gadījumos. Atsakoties no šī papildu posma, īpašuma atsavināšanas process varēs būt aptuveni par mēnesi īsāks, un īpašnieks attiecīgi ātrāk varēs saņemt viņam noteikto atlīdzību.
“Atsakāmies no birokrātiska posma, kas pēc būtības vairs neko nemaina, bet prasa valsts pārvaldes darbinieku laiku un pagarina procesu. Valsts pārvaldei jābūt efektīvai. Ja kāda procedūra nedod reālu pievienoto vērtību, no tās jāatsakās,” uzsver tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.
Ko tas nozīmē praksē
Piemēram, ja jauna ceļa, dzelzceļa vai cita sabiedrībai nepieciešama objekta izbūvei vajadzīga daļa privātpersonai piederoša zemesgabala, vispirms tiek noteikta taisnīga atlīdzība īpašniekam. Pašlaik pēc tam vēl jāsagatavo atsevišķs dokuments valdībai, tas jāsaskaņo vairākās institūcijās un jāapstiprina Ministru kabinetā.
Turpmāk šis papildu solis nebūs vajadzīgs. Kad būs noteikta taisnīga atlīdzība, atbildīgā institūcija varēs uzreiz piedāvāt īpašniekam noslēgt vienošanos par īpašuma atsavināšanu.
Īpašniekam nekas netiek atņemts bez atlīdzības, un viņa tiesības nemainās. Arī turpmāk atlīdzībai būs jābūt taisnīgai un jāatbilst īpašuma faktiskajai vērtībai. Ja iepriekš veiktais īpašuma novērtējums būs novecojis, pirms lēmuma pieņemšanas īpašums būs jānovērtē atkārtoti.
Izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad īpašnieks un valsts vai pašvaldība var vienoties par īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Ja vienošanos panākt nevarēs, līdzšinējā kārtība nemainīsies un jautājums par īpašuma atsavināšanu būs jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai, ar to var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Tieslietu ministrijas infografika.
