“Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošana Dabas aizsardzības pārvaldei bija kļūdains lēmums, un tagad mēs šo kļūdu labojam. Līdzšinējā pieredze parādīja, ka reorganizācija pretēji solītajam palielināja birokrātiju, palēnināja lēmumu pieņemšanu, ierobežoja tradicionālo pasākumu rīkošanu un samazināja botāniskā dārza paša ieņēmumus,” uzsver ministrs Edgars Tavars.
Šī gada 1. janvārī LNBD tika pievienots Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), un botāniskā dārza funkciju īstenošana tika turpināta DAP struktūrā. Izvērtējot abu institūciju darbības specifiku, secināts, ka LNBD zinātniskās un pētniecības funkcijas nepieciešams institucionāli nošķirt no DAP īstenotajām valsts pārvaldes un uzraudzības funkcijām.
LNBD sniegtā informācija liecina, ka 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2025. gadā, botāniskā dārza apmeklētāju skaits samazinājies par 41,1% jeb 24 004 apmeklētājiem, bet biļešu ieņēmumi – par 8235 eiro jeb 3,5%, neraugoties uz biļešu cenu palielināšanu.
Atjaunojot LNBD kā patstāvīgu iestādi, tiks nodrošināta tā specializēta darbība un lielāka institucionālā autonomija. Tas ļaus koncentrēt kompetenci botānisko dārzu darbības jomā un radīs plašākas iespējas zinātniskās darbības un starptautiskās sadarbības attīstībai. Vienlaikus patstāvīgs statuss ļaus LNBD mērķtiecīgi īstenot tā galvenos uzdevumus – zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu.
Savukārt DAP turpinās koncentrēties uz valsts dabas aizsardzības politikas īstenošanu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldību un uzraudzību. LNBD patstāvīgas iestādes statusa atjaunošana tiks īstenota piešķirtā finansējuma ietvaros, neparedzot papildu finansējumu vai jaunas amata vietas.
Līdztekus zinātniskajai darbībai un augu kolekciju saglabāšanai būtiska LNBD darba daļa arī turpmāk būs sabiedrības izglītošana. Botāniskais dārzs nodrošinās dabas centra “Botania” darbību, sasaistot zinātnisko pētniecību un augu kolekcijas ar mūsdienīgu dabas izglītību un veicinot sabiedrības izpratni par augu pasauli, bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas nozīmi.
Botāniskā dārza pārziņā ir unikālas dzīvo augu, Latvijas savvaļas floras, nacionālās selekcijas šķirņu, vēsturisko kultivāru un references kolekcijas. Tās ir ne vien sabiedrībai apskatāma dabas bagātība, bet arī nozīmīga zinātniskā infrastruktūra un Latvijas augu ģenētisko resursu krātuve. Kolekciju saglabāšanai un attīstībai nepieciešams ilgtermiņa darbs, specializētas zināšanas, pētniecība un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs.
Lai īstenotu plānotās izmaiņas, Ministru kabinetam vēl jāpieņem attiecīgs rīkojums par LNBD atjaunošanu kā patstāvīgu valsts pārvaldes iestādi.
