Neizskatīto lietu skaits samazinās kopš 2017. gada. Aizvadītā gada beigās neizskatītas kopumā bija palikušas 838 lietas, mediju dienā norādīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Visvairāk neizskatīto lietu ir Administratīvo lietu departamentā – 2023. gada beigās tādas bija 378 lietas.
Iepriekšējā gadā ir samazinājies ienākošo lietu skaits Administratīvo lietu un Krimināllietu departamentā, bet paaugstinājies – Civillietu departamentā. Kopumā saņemtas 2040 lietas.
Ja Krimināllietu un Civillietu departamentam vidējais lietu izskatīšanas ilgums pērn bijis attiecīgi 4,3 un 5,1 mēnesis, tad Administratīvo lietu departamentam – 13 mēneši.
A. Strupišs lietu ilgo izskatīšanu pamatoja ar objektīviem iemesliem: “Departaments lielākoties strādā ar lietām, kurās ir Eiropas tiesību komponente. Piemēram, bija apturētas 44 lietas, vienā no tām bija aizsūtīts prejudiciālais jautājums uz Eiropas Savienības Tiesu (EST), un tika gaidīts, ko atbildēs EST. Saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu Latvijas tiesnesim gadījumā, ja attiecīgais Eiropas tiesību jautājums nav interpretēts Eiropas tiesā, skatot šādu lietu, ir pienākums prasīt interpretāciju EST.”
Apturētās lietas skāra elektrības ražošanu mazajās hidroelektrostacijās. Komersanti vērsās Augstākajā tiesā ar pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) laikposmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteikusi tarifu konkrētajiem elektroenerģijas ražotājiem. Strīds bija par to, vai SPRK ir vai nav jāatbild par negūto peļņu.
Pēc A. Strupiša domām, Administratīvo lietu izskatīšanu varētu pakāpeniski samazināt līdz 9–10 mēnešiem.
Vadlīnijas spriedumu sagatavošanā
Augstākā tiesa ir izstrādājusi, un Tieslietu padome apstiprinājusi vadlīnijas spriedumu sagatavošanā gan zemākas instances tiesām, gan Senātam.
“Tiesas darbs būtībā ir algoritmu secība. Katram ir tiesības, lai viņa lieta tiktu skatīta tāpat kā citiem un lai nebūtu atšķirību, kas reizēm noved pie nepareiza iznākuma,” akcentēja AT priekšsēdētājs. “Problēma Latvijas tiesību sistēmā ir tā, ka nav vienotas sistēmiskas tiesnešu apmācības metodes, pirms viņi kļūst par tiesnešiem. To arī gribam ieviest. Nereti tiesneši, īpaši pirmajā un otrajā instancē, lietas skata pēc atšķirīgām metodēm, kuras viņi ir izkopuši. Tā nav vienota metodika, un tas nav labi tiesu sistēmā.”
Ievērojami uzlabojusies sadarbība starp departamentiem, jo ir strīdi, kuros saskatāmas komponentes no abām nozarēm. “Tiesnesim kopumā jāorientējas tiesību sistēmā, taču specializācija ir kļuvusi tik dziļa un šī brīža juridiskā dzīve tik komplicēta, ka ne visi var iedziļināties katrā niansē, turklāt jebkurā tiesību nozarē. Tādēļ nepieciešama starpdepartamentu sadarbība,” skaidroja priekšsēdētājs.
Nozīmīgākie nolēmumi
A. Strupišs minēja vairākus nozīmīgus nolēmumus, kas pieņemti 2023. gadā, neprecizējot konkrētas lietas. “Nozīmīgs nolēmums ir tas, kas skar būtisku sabiedrības daļu. Civillietu departamentā tie ir nolēmumi daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanas jautājumos. Līdz šim tiesas sprieda: ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nemaksā par kopīpašuma uzturēšanu, tad parādu piedzen no tiem, kuri maksā, jo no tiem, kas nemaksā, tāpat neko nevarēs piedzīt. Tagad Senāts ir atzinis, ka dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam izmantoto pakalpojumu maksas parādiem,” uzsvēra AT priekšsēdētājs.
Krimināllietu departamentā vienā no lietām izteikts svarīgs viedoklis par personas mazgadību kā bezpalīdzības pazīmi noziegumos, kas vērsti pret personas dzimumneaizskaramību. Līdzšinējā tiesu prakse attiecīgajā jautājumā bija atšķirīga – no stingri noteiktas vecuma robežas, turklāt nosaucot dažādas vecuma robežas, kas noteic personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī, līdz atzinumam, ka personas bezpalīdzība jākonstatē katrā atsevišķā gadījumā, argumentējot arī ar citiem apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzību, ne tikai mazgadību.
Senāta lēmumā izdarīts atzinums, ka mazgadība ir viens no apstākļiem, kas raksturo bezpalīdzību. Gadījumā, ja tiesai rodas saprātīgas šaubas par mazgadīgas personas atrašanos bezpalīdzības stāvoklī vai uz minētajām šaubām argumentēti norāda aizstāvība, tiesai atzinums par cietušā bezpalīdzības stāvokli ir jāmotivē. Proti, prezumējams, ka mazgadīga persona atrodas bezpalīdzības stāvoklī, ja nav pamatotu apstākļu, kas rada saprātīgas šaubas par bezpalīdzības esību. Saprātīgu šaubu gadījumā atzinums ir papildus jāpamato.
Savukārt Administratīvo lietu departaments 2023. gadā izskatīja trīs lietas par iekšlietu ministra lēmumiem, ar kuriem personām bija noteikts aizliegums izceļot no Latvijas. Visās lietās departaments atzina, ka konkrētajiem pieteicējiem piemērotais izceļošanas aizliegums un ar to saistītais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs līdzeklis nacionālās drošības interešu aizsardzībai.
Otra lietu kategorija Administratīvo lietu departamentā pērn bija lietas par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normu piemērošanu.
LV portāla infografika.
