Saeimā: Regulējums Latvijā nereģistrēto Krievijas un Baltkrievijas automašīnu konfiskācijai

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Plāno konfiscēt Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus no Krievijas un Baltkrievijas

Saeima lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Atbilstoši tiem plānots Ceļu satiksmes likumā noteikt Latvijā nereģistrētu transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, konfiskācijas mehānismu.

Likumā paredzēts noteikt, ka Latvijā reģistrējami tie Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri šeit atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli trīs mēnešu laikā tiks skatīts no šī gada 12. septembra, kas sakrīt ar Eiropas Komisijas un Ārlietu ministrijas skaidrojumā norādīto iebraukšanas lieguma datumu.

Konfiskācijai tiks pakļauti administratīvā pārkāpuma izdarījušai personai piederošs, turējumā vai lietojumā esošs Krievijā vai Baltkrievijā reģistrēts transportlīdzeklis, kas nebūs reģistrēts Latvijā noteiktajā termiņā. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) būs jāatsaka auto reģistrācija, ja nebūs ievērots likumā noteiktais termiņš.

Jāpiebilst, ka likums jau šobrīd paredz pienākumu Latvijā reģistrēt ārvalstīs reģistrētos transportlīdzekļus, kuri šeit atrodas ilgāk par trim mēnešiem. Kā iepriekš (22. septembrī) LV portālam paudis CSDD pārstāvis, ikdienā lietojamu Krievijas automašīnu pārreģistrācija netiek novērota.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šobrīd Latvijā nevar iebraukt ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, taču šeit joprojām ir liels skaits šādu transportlīdzekļu. Atbilstoši CSDD norādītajiem datiem, 2022. gadā ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem Latvijā ir izdarīti gandrīz 22 000 administratīvie pārkāpumi, kas ir fiksēti ar fotoradariem. Rekords pieder vienam Krievijas Federācijā reģistrētam transportlīdzeklim, kurš šādu pārkāpumu ir izdarījis 230 reizes.  

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka konfiscētos auto, kuri atbildīs tehniskām prasībām, ziedos Ukrainai.

Rosina atcelt likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”

Deputāti izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodeva likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošibas intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Aizliegs organizēt komandu sporta spēļu sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas izlases, tai skaitā neitrālā statusā

Deputāti lēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”.

Tie paredz noteikt, ka Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Likumprojekta anotācijā skaidrot, ka 2023. gada 26. septembrī Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomiteja pieņēma lēmumu atcelt Krievijas jauniešu izlasēm aizliegumu piedalīties tās rīkotajās sacensībās. 27. septembrī Latvijas Futbola federācija publiski atkārtoti apstiprināja, ka visu līmeņu Latvijas futbola izlases nespēlēs pret Krievijas komandām neatkarīgi no spēļu norises vietas vai Krievijas sportistu pārstāvniecības formas, un šāda nostāja būs spēkā līdz Krievijas karadarbības izbeigšanai Ukrainā.

Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari.

Saeima jau 2022. gada 28. aprīlī pieņēma grozījumus Sporta likumā, nosakot aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām neatkarīgi no to juridiskā statusa piedalīties:

• Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
• sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Juridiskajai komisijai nodod Valsts prezidenta iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti

Visbeidzot deputāti balsoja Juridiskajai komisijai nodot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” ar plānots kuriem pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti un spiegošanu.

Piemēram, likumprojekts paredz izslēgt no soda sankciju uzskaitījuma par Krimināllikuma 80.¹ pantā paredzēto noziegumu (Apvienošanās organizētā grupā (vairāk par divām personām) ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību) īslaicīgu brīvības atņemšanu un sabiedrisko darbu, bet papildināt ar papildu sodu – mantas konfiskāciju.

Pamatojot, kāpēc Krimiāllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti arī citos pantos ir jāietver papildu sods – mantas konfiskācija, likumprojekta anotācijā paskaidrots: “Tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no vadošajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt Krimināllikuma X nodaļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus.”

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Saeimā: Rosina pastiprināt kriminālatbildību par noziegumiem pret valsti un spiegošanu
• Valsts prezidents iesniedz Saeimai grozījumus Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Saeima atbalsta ieceri ziņas par sankciju subjektiem norādīt UR reģistros

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem paredzēts nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar personām, uz kurām attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. 

“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus.

Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi noteiktu kategoriju precēm. 

Plašāk par tēmu >>

• Saeima: Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā
• LV portāls: UR reģistros atspoguļos informāciju par piemērotajām sankcijām

Pastiprina kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. 

Šādam noziedzīgam nodarījumam palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. Ar likuma grozījumiem izslēgts brīvības atņemšanai alternatīvais sods – sabiedriskais darbs –, jo, kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. 

Tāpat grozījumi paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā vai ārkārtējās situācijas laikā, kas izsludināta valsts robežas neaizskaramības apdraudējuma dēļ. Par to varēs piemērot brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. 

• Saeima: Pastiprina kriminālatbildību par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai
• LV portāls: Būs bargāki sodi par nelegālo migrantu pārvietošanu pāri robežai

Pagarina termiņu, līdz kuram tiesa lietas materiālus var nepārvērst elektroniskā formā

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz pagarināt pārejas periodu, kurā tiesai ir noteikta iespēja iesniegtos dokumentus nepārvērst elektroniskā formā, ja ir liels papīra formas dokumentu apjoms vai ja tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ. Termiņš pagarināts līdz 2026. gada 31. maijam.

Paralēli trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīti arī saistītie likumprojekti “Grozījums Krimināllikumā” un “Grozījums Administratīvā procesa likumā”.

Ierobežo uzturlīdzekļu parādnieku iespēju cedēt savus prasījumus

Minētie “Grozījumi Civilprocesa likumā” cita starpā paredz ierobežot uzturlīdzekļu parādnieku iespējas cedēt savus prasījumus.

Papildināts Civilprocesa likuma 77. pants ar 1.² daļu, kas paredz tiesas pienākumu pirms lēmuma pieņemšanas par procesuālo tiesību pārņemšanu Tiesu informatīvajā sistēmā pārbauda, vai puse, kura cedējusi prasījumu, ir reģistrēta Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā. Ja tiek konstatēts, ka puse ir uzturlīdzekļu parādnieks, tiesa pieņem lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu.

Norma stāsies spēkā 2023. gada 1. decembrī.

LV portāls ir rakstījis par saistītiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kurus Saeima šī gada 22. jūnijā ir apstiprinājusi otrajā lasījumā. Tie cita starpā paredz noteikt aizliegumu parādniekiem cedēt savus prasījumus, nododot prasījuma tiesību, un secīgi no tā izrietošo tiesību saņemt naudas līdzekļus citai personai. “Nereti fonda parādnieki, saņemot naudu, kas viņam pienākas, piemēram, kā apdrošināšanas atlīdzība, šo tiesību pārvirza citam saņēmējam, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda piedziņas. Turpmāk grozījumi likumā liegs to darīt,” skaidroja Tieslietu ministrija.

Plašāk par likumprojektu LV portālā >>

• Plāno paplašināt ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem
• Uzturlīdzekļu parādniekus gaida jauni ierobežojumi

Pilnveido publisko personu kapitālsabiedrību dāvināšanas un ziedošanas procesa caurskatāmību

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ar ko iecerēts pilnveidot un uzlabot publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrību, kurā vienas vai vairāku vai publiskas personas kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50% dāvināšanas (ziedošanas) darījumu vērtēšanas procesu.

Piemēram, ar grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinets var noteikt kapitālsabiedrības, kuras var dāvināt (ziedot) tikai ar valdības atļauju.

Ar izmaiņām likumā papildināti nosacījumi, kādiem vienlaikus jāpastāv, lai kapitālsabiedrība drīkstētu dāvināt (ziedot). Proti, būs jāievēro arī nosacījums, ka dāvinājums (ziedojums) neietekmēs attiecīgās kapitālsabiedrības uzņemto saistību izpildi atbilstošajā finanšu gadā, tai skaitā valsts aizdevumu atmaksu.

Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Pirmajā lasījumā atbalsta sodu palielināšanu par braukšanas ātruma pārkāpumiem

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, ar kuriem iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. 

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 144 līdz 192 naudas soda vienībām (no 722 līdz 960 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem. 

Savukārt, ja ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, tad plānots piemērot naudas sodu no 208 līdz 280 naudas soda vienībām (no 1040 līdz 1400 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem. 

Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu 400 naudas soda vienību apmērā (2000 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 mēnešiem.

• LV portāls: Rosina noteikt bargākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

Noteiks neto uzskaites sistēmas darbības izmantošanas beigu termiņu un precizēs “aktīvā lietotāja” definīciju

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas paredz  noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju.

Neto uzskaites sistēmu Latvijā izmanto mājsaimniecības, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savam patēriņam, piemēram, uzstādot saules paneļus. Likumprojekts paredz, ka mājsaimniecības, kuras jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu, varēs to izmantot līdz 2029. gada 28. februārim.

Vairāk par tēmu >>

• LV portāls: Mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot vēl piecus gadus
• KEM: Mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim

Robežsargiem varēs noteikt lielāku virsstundu darba laiku

Darbiniekiem, kuri apsargā valsts robežu pastiprinātā režīmā, plānots noteikt lielāku virsstundu darba laiku, nekā to patlaban paredz tiesību akti. To nosaka par steidzamiem atzītais likumprojekts “Grozījumi  Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, ko pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Saeima. 

Izmaiņas paredz noteikt, ka, ievērojot dienesta pienākumu raksturu un intensitāti, darbiniekiem varēs noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban noteiktais darba (dienesta pienākumu izpildes) laika limits, ievērojot samērīguma principu, nebūtu piemērojams, ja attiecīgo nodarbināto nodarbināšana būtu nepieciešama tādu uzdevumu izpildei, kas vitāli nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses, piemēram, nodrošinātu būtisku sabiedrības apdraudējumu novēršanu vai būtisku attiecīgo seku likvidēšanu.

10. augustā valdība izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Likumprojekta autori norādījuši, ka pēdējā laikā nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits ir uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Septembrī fiksēti 3172 mēģinājumi nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu, iepriekš norādījuši robežsardzes pārstāvji.

• Saeima: Darbiniekiem valsts robežas apsardzībā varēs noteikt ilgāku virsstundu darba laiku

Mazinās administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumi paredz tiesības kooperatīvo sabiedrību biedriem biedru kopsapulcēs piedalīties attālināti.

Likumprojektā ir paredzētas vairākas attālinātās dalības iespējas:

• biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces;
• biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
• biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces.

Plašāk par likumprojektu >>

• Tieslietu ministrija: Mazinās administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā

Pārņemot ES regulu, stiprinās dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicinās dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Kā norādījusi Satiksmes ministrija, grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā nodrošinās atbilstību ES jaunajai dzelzceļa pasažieru tiesību Regulai Nr. 2021/782, kas vērsta uz klimatam draudzīga dzelzceļa attīstību.

Jaunais regulējums nosaka stingrākas prasības attiecībā uz pasažieru informēšanu, tostarp samazinātu iepriekšējas paziņošanas periodu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri lūdz palīdzību.

Tāpat pasažieru ērtībām noteiktas paaugstinātas prasības velosipēdu novietnēm vilcienu vagonos.

Vienlaikus jaunais regulējums precizē bagāžas pārvadājumu un pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, kas saistīta ar atbildību par bagāžu, apdrošināšanas jautājumiem bagāžas nozaudēšanas gadījumā, zaudējumu vai kaitējumu rašanos bagāžai, tehniskām prasībām, kas vairāk attiecas uz garākiem pārvadājumiem, skaidro Satiksmes ministrija.

Ar grozījumiem likumā tiktu noteikti arī vairāki izņēmumi, piemēram, attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti tūrisma nolūkos, veicot dzelzceļa pasažieru pārvadājumus vēsturiskā mantojuma dzelzceļa šaursliežu dzelzceļa līnijā Gulbene–Alūksne.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka šobrīd nav tehnisku iespēju izplatīt reāllaika datus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2021/782 10. panta 1. punkta prasībām, izņemot Rīgas Centrālajā stacijā, Daugavpils stacijā un Jelgavas stacijā. Reāllaika dati pilnībā par vilcienu pienākšanu un nosūtīšanu stacijās varētu tikt nodrošināti  pēc jaunu IT sistēmu ieviešanas, attiecīgi šī prasība tiks ieviesta vēlāk – līdz 2030. gada 7. jūnijam.

Plašāk par likumprojektu >>

• Satiksmes ministrija: Dzelzceļa pārvadājumu regulējumā ieviesīs jaunās ES prasības

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ

Komisija atbalsta ieceri atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā, lai sekmētu starptautisko sankciju izpildi

Lai cita starpā sekmētu starptautisko sankciju izpildi, plānots atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). To paredz likumprojekts “Grozījums  Fizisko personu reģistra likumā”, ko 3. oktobrī konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Likumprojekts paredz paplašināt ārzemnieku reģistrāciju, paredzot iespēju, ka personas Fizisko persona reģistrā varēs reģistrēt arī, balstoties uz noteiktā kārtībā izsniegtiem un apliecinātiem publiskiem dokumentiem. Ārzemniekam, lai viņu varētu reģistrēt, būs jāvēršas kompetentā iestādē, lai iegūtu dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumam.

Patlaban ārzemnieka reģistrācija notiek klātienē PMLP vai, izmantojot noteiktus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas ir smagnēja un sarežģīta procedūra, norādījuši likumprojekta autori.

Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura ir šī likumprojekta iesniedzēja, norāda, ka pēc iespējas plašāka ārzemnieku reģistrācija ievērojami uzlabos sankciju piemērošanu un kontroli. Tādā veidā arī tiktu demonstrēta valsts attieksme pret starptautiskās drošības izaicinājumiem, tostarp starptautisko terorismu un naudas atmazgāšanas shēmām, kā arī citiem globāliem izaicinājumiem.

LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka vienlaikus tiek skatīti saistīti Grozījumi Zemesgrāmatu likumā.

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu.

Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.

Šobrīd liela daļa nekustamo īpašumu darījumu tiek slēgti uz pilnvaras pamata. Daļa no šīm pilnvarām ir izdotas ārpus Latvijas, un ārzemnieks nav vērsies klātienē nedz pie Latvijas notāra, nedz tiesā, lai apliecinātu savu identitāti, nedz to apliecinājis elektroniski, teikts likumprojekta anotācijā.

Patlaban zemesgrāmatas reģistrā ir 24 tūkstoši personu, kuru valstspiederība nav zināma.

Taču līdz ar šiem grozījumiem un ar to saistītajām izmaiņām citos likumos plānots, ka turpmāk ārzemnieks īpašumu varēs iegādāties tikai tad, ja vispirms būs reģistrējies PMLP.

• Saeima: Plānots atvieglot ārzemnieku reģistrāciju PMLP

Komisija pirmajam lasījumam virza izmaiņas likumā, lai stiprinātu pacientu tiesības uz informāciju un atbalsta personas klātbūtni ārstniecības procesā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 3. oktobrī pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Ar tiem plānots uzlabot pacientu tiesību ievērošanu.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir precizēt esošās pacientu tiesību normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u. c.

Veselības ministrija informē, ka plānotās izmaiņas vērstas uz:

• pacientu tiesību ievērošanas stiprināšanu;
• ārstniecības personu izpratnes uzlabošanu par pacientu tiesībām;
• konfliktsituāciju efektīvu risināšanu ārstniecības iestādē.

Piemēram, likumā plānots nostiprināt ārstniecības iestādes pienākumu nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā. Tāpat plānots noteikt, ka nepilngadīgais pacients (no 14 gadiem) būs tiesīgs izvēlēties arī citas personas pastāvīgu klātbūtni, atbalstu ārstniecībai vai informācijas sniegšanas iespēju par viņa veselības stāvokli.

Tāpat plānots noteikt, ka ārstniecības iestādei nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā ir jānodrošina viņa fiziskā un mentālā labklājība, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Tāpat paredzēts, ka ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības.

Plašāk par likumprojektu >>

• Saeima: Ar likuma grozījumiem plāno uzlabot pacientu tiesību ievērošanu
• LV portāls: Ieviesīs pacientam caurredzamāku ārstēšanas gaitu un plašākas lemttiesības

Virza ieceri par 50% samazināt hipotekāro kredītu likmi

Hipotekāro kredītu līgumiem uz vienu gadu plānots samazināt aizņēmuma likmi par 50%, paredz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 4. oktobrī atbalstītais priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

“Samazināto likmi esam plānojuši noteikt uz vienu gadu, kas būtu kā šībrīža krīzes risinājums. Pēc tam vērtēsim, vai nevajadzēs to pagarināt. Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un būtiski, ka tas nekādā veidā nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju,” pauž komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz šī gada 30. septembrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro.

Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniedz kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums.

• Saeima: Budžeta komisija virza priekšlikumu uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmi