Lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz gada beigām, to varēs lietot līdz 2029. gada 28. februārim.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas jau apstiprināti valdībā, noteic, ka mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim, regulējumā precizē jēdziena “elektroenerģijas aktīvais lietotājs” definīciju un nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Likums papildināts ar jēdziena “jaudas atjaunošana” definīciju.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā vajadzīgi, ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību, kā arī nepieciešams precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.
Izmaiņas arī sagatavotas, lai pilnveidotu nacionālo elektroenerģijas tirgus regulējumu un to papildinātu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta 6. punktā ietvertajam regulējumam.
Likumprojekts trijos lasījumos vēl jāizskata Saeimā.
Šobrīd pastāv divas atšķirīgas sistēmas – neto uzskaites un neto norēķinu sistēma. Tās ir paredzētas, lai mazais ražotājs, kuram pieder ražošanas iekārtas, bet kurš ražo elektrību primāri pašpatēriņam, to varētu izmantot pēc iespējas izdevīgāk savām vajadzībām un saņemtu arī priekšrocības un atbalstu no sistēmas operatora un tirgotāja, skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
Ar ko šīs sistēmas atšķiras? Neto uzskaites sistēmā ir paredzēts princips, ka katru saražoto enerģijas vienību lietotājs gada laikā drīkst no elektrotīkla saņemt atpakaļ, – viņš saņem kilovatstundu pret kilovatstundu. Tā ir vēsturiska sistēma, kas ir spēkā kopš 2013. gada un kurai ražotāji varēs pieteikties līdz šī gada beigām.
Elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tika izveidota laikā, kad bija neliels mikroģeneratoru pieslēgumu skaits, līdz ar to sistēmas izveides sākumposmā galvenais mērķis bija veicināt šī enerģijas ražošanas veida attīstību, norādīts likumprojekta anotācijā.
Iepriekšējo divu gadu laikā globālo enerģētikas procesu ietekmē bija vērojams liels mikroģeneratoru pieslēgumu skaita pieaugums. Saskaņā ar akciju sabiedrības “Sadales tīkls” datiem 2023. gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgts vairāk nekā 3500 jaunu mikroģeneratoru. Tiek prognozēts, ka līdz 2023. gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 000 līdz 20 000, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140–160 megavatu (MW).
Gandrīz 99% gadījumu uzstādītās iekārtas, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem savam patēriņam, ir saules enerģijas iekārtas, kas visvairāk ražo pavasarī un vasarā, – šis laiks veido 11% no gada, skaidro G. Valdmanis.
“Pieaugot lietotāju skaitam, izmaksu slogs, kas gulstas uz sadales sistēmas operatoru, palielinās arvien straujāk,” akcentē departamenta direktors. “Vasarā elektrība kļūst izteikti lētāka nekā ziemas periodā, un starpību ir spiests apmaksāt sadales sistēmas operators. Tas nozīmē, ka citi lietotāji zināmā mērā apdrošina saules paneļu īpašnieku lietotāju riskus. Tomēr tirgus situācija mainās, un ir jāpielāgojas faktiskajām tendencēm.”
Mājsaimniecības lietotājs, kurš šogad plāno uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savām vajadzībām, neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz šī gada 31. decembrim. Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski.
Lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz gada beigām, to varēs lietot līdz 2029. gada 28. februārim.
Piecu gadu termiņš esošajiem neto uzskaites sistēmas lietotājiem ir salāgots ar nosacījumu, kas attiecas uz publiski finansētajām atbalsta programmām, kur īstenotajos projektos sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, piemēram, ja mājsaimniecība ir saņēmusi publisko līdzfinansējumu saules paneļu uzstādīšanai mājoklim.
Jānorāda, ka dalība neto uzskaites sistēmā kā kritērijs ir norādīta vairākās atbalsta programmās, kurās mājsaimniecībām ir iespēja saņemt publisko līdzfinansējumu investīciju veikšanai elektroenerģijas mikroģenerācijas jaudas uzstādīšanai.
Latvijas finanšu institūcija “Altum” realizē atbalsta programmu, kas noteikta ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai”.
Uzzini vairāk >>
Savukārt Vides investīciju fonds īsteno atbalsta programmu, ko nosaka MK noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”.
Uzzini vairāk >>
Plānots, ka ar 2024. gada 1. janvāri neto norēķinu sistēmu būs iespēja izmantot tiem lietotājiem, kuri nebūs pievienojušies neto uzskaites sistēmai. Mājsaimniecības, kuras lieto neto uzskaites sistēmu un vēlēsies pāriet uz neto norēķinu sistēmu, jau ar nākamā gada 1. janvāri varēs to brīvi veikt, taču pāreja notiks tikai vienu reizi.
Neto norēķinu sistēma pakāpeniski un uz visiem laikiem nomainīs neto uzskaites sistēmu, uzsver G. Valdmanis.
Jau iepriekšējā gada vasarā tika pieņemti Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2. augustā un noteica jaunu neto norēķinu sistēmas ieviešanu.
Uzzini vairāk >>
Jaunā sistēma ir vairāk balstīta tirgus principos un piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. To varēs izmantot gan mājsaimniecības pašpatēriņa ražošanai, gan juridiskās personas – dažādu ražošanas procesu vajadzībām (neto uzskaites sistēmā šādas iespējas juridiskajām personām nav).
G. Valdmanis skaidro neto norēķinu sistēmas galveno principu: “Tajā mirklī, kad patērētājs, kurš ir arī ražotājs, nodod savu enerģiju kopējā elektrotīklā, tiek fiksēta tā brīža enerģijas vērtība tirgū, attiecīgi tiek uzskaitīts nevis nodotais kilovatstundu apjoms, bet elektrības ekonomiskā vērtība. Tātad –, ja saule spīd tādā periodā, kad cena ir izteikti zema, uzkrāsies mazāks apjoms “ekonomiskā labuma”. Savukārt gadījumos, kad elektrības cena nodošanas mirklī ir augsta, ražotājam veidosies būtisks finansiāls ieguvums.”
Kāpēc šāda sistēma? “Primāri ir svarīgi, lai ražošanas iekārtas īpašniekam, kurš strādā tirgus situācijā, būtu motivācija lūkoties, kad izdevīgāk patērēt pašam, piemēram, sildīt ūdeni, ieslēgt kondicionieri, un kad vislabāk izlietot enerģiju, kas ir virtuāli uzkrāta,” atbild G. Valdmanis.
Šāda sistēma ļauj būt ekonomiski aktīvākam un savu iekārtu lietot tirgus situācijai atbilstošākajā veidā.
“Tas ir galvenais mērķis – veicināt pārdomātu patēriņa stratēģiju, kā arī atbildīgas investīcijas mikroģenerācijas jaudas uzstādīšanai.”
Neto norēķinu sistēmu varēs slēgt uz gadu, un atskaites periods sāksies ar līguma noslēgšanas dienu.
Vienlaikus ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā tiek precizēta jēdziena “aktīvais lietotājs” definīcija. Tā nosaka, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš saražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām, un tas nav energoapgādes komersants.
Aktīvajam lietotājam 80% no saražotās elektroenerģijas būs jāizmanto pašpatēriņam, turpretī elektroenerģijas pārpalikumu – ne vairāk kā 20% apmērā no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā – varēs nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmā, pārdot vai iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās.
“Jāsaprot, ka ražošana ir saimnieciska darbība un tad, kad saules paneļa īpašnieks sāk daudz ražot, pēc būtības viņš līdzinās uzņēmējam. Lai novilktu skaidru robežu starp uzņēmēju un lietotāju, kas ražo sev, ir jānosaka noteikts slieksnis,” akcentē G. Valdmanis. “Šī robežšķirtne ir svarīga, lai komersanti neizmantotu mājsaimniecību regulējumu savā labā, neimitētu pašpatēriņu un lai mājsaimniecības necenstos pretlikumīgi veikt komercdarbību.”
“Tas nenozīmē, ka mājsaimniecības nedrīkst ražot vairāk,” skaidro departamenta direktors. “To drīkst darīt, bet ir jāreģistrē sava saimnieciskā darbība un jāveic nodokļu nomaksa.”
Ja lietotājs vismaz 80% no saražotās enerģijas lieto pašpatēriņam, tiek uzskatīts, ka tas neveic saimniecisko darbību, un uz to nav attiecināms regulējums par saimniecisko darbību un no tās gūtajiem ieņēmumiem.
Aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pašpatēriņa aprēķina kārtība, kas ietvers arī kārtību, kādā tiek aprēķināts saražotās elektroenerģijas pašpatēriņš attiecībā pret kopīgoto elektroenerģiju, tiks noteikta MK noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” grozījumos, kas ir jāizstrādā līdz gada beigām.
Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs uzsākt izmantot pēc MK noteikumu apstiprināšanas.
MK noteikumos plānots regulēt atsevišķus specifiskus jautājumus, piemēram, kā notiek norēķinu kārtība, ja lietotājs pārtrauc līgumu ar tirgotāju, kas notiek ar ražošanu. Vai arī, piemēram, lietotājs veic pārkāpumu – uzstāda lielākas jaudas, nekā tās ir deklarētas “Sadales tīklam”, un nodod neatbilstošu apjomu, faktiski slēptā veidā realizējot saimniecisko darbību.
“Svarīgi ir sabalansēt dažādu pušu intereses, proti, lai tirgotājiem netiktu uzspiesti saimnieciski neizdevīgi darījumi. Ar iesaistītajām pusēm spriedīsim, kādas garantijas un nosacījumi būtu jāiekļauj līgumā starp tirgotāju un neto uzskaites klientu, cik ilgs var būt uzskaites periods, vai tirgotājam būs pienākums slēgt neto uzskaites līgumus u. c.,” atklāj Enerģētikas departamenta direktors.
Jauninājums būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt otrā tā paša lietotāja objektā. “Līgumattiecību līmenī šāda iespēja pastāv jau patlaban, bet to nostiprināsim arī tiesiskajā regulējumā,” saka G. Valdmanis.
Papildus KEM strādā pie jauniem noteikumiem, kas saistīti ar energokopienām.
Elektroenerģijas un gāzes tirgotāja “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens uzskata, ka saules paneļu sistēmu īpašniekiem Elektroenerģijas likuma grozījumi ir vērtējami pozitīvi, jo ar regulējumu tiek pagarināts laika periods, kas dod iespēju visas saražotās, bet tūlītēji nepatērētās kilovatstundas virtuāli uzkrāt sadales elektrotīklā patēriņam gan diennakts tumšajā laikā, gan ziemas periodā.
Vienlaikus K. Mertens uzsver, ka līdz ar to par papildus izmaksām, kas radīsies, tīkla operatoram iegādājoties elektroenerģiju patēriņam, kad saules paneļi to neražos, caur tīkla tarifiem samaksās pārējie elektroenerģijas lietotāji. Tiesa, nākotnē šo situāciju mainīs pāreja uz neto norēķinu sistēmu, kā rezultātā saražotās un tīklā nodotās kilovatstundas tiks pārkonvertētas eiro vērtībā pēc “NordPool” biržas “ikstundas” cenām.
K. Mertens no Latvijas energosistēmas attīstības viedokļa šādu regulējumu vērtē negatīvi, jo tas neveicina uzkrājošos bateriju tehnoloģiju ieviešanu, kuru loma ievērojami pieaug energosistēmas balansēšanas un frekvences uzturēšanas nodrošināšanā līdz ar atjaunojamo energoresursu jaudas skaita palielinājumu un plānoto sinhronizācijas projekta pabeigšanu 2025. gadā. Jaunu tehnoloģiju ieviešana arī ir viens no priekšnosacījumiem līdz šim nebijušu produktu attīstībai un tirgus konkurences palielināšanai.
Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” skatījumā kopējais Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu virziens ir atbalstāms. Elektroenerģiju pašražojošo mājsaimniecību skaits Latvijā aizvadītajā gadā ir pieaudzis “sprādzienveidīgi”, kā arī turpina palielināties, un vairums šo klientu izmantojuši ne vien valsts atbalstu saules paneļu iegādei, bet arī realizējuši neto uzskaites sistēmas priekšrocības, uzsver kompānijā. Līdzko stāsies spēkā jaunā – neto norēķinu – sistēma, būtu svarīgi normatīvajā regulējumā nostiprināt neto uzskaites sistēmas darbības nosacījumus, tostarp tās beigu termiņu, lai visām iesaistītajām pusēm būtu skaidrība. Jau šī gada pavasarī Saeima lēma, ka neto uzskaites sistēmai klienti varēs pieteikties tikai līdz šī gada beigām.
Savukārt asociācijas “Saules enerģija Latvijai” izpilddirektors Gatis Macāns akcentē, ka asociācija vēlas, lai tiktu radīti pozitīvi apstākļi attīstībai visiem tirgus dalībniekiem un lai plašākas iespējas būtu energokopienām. Asociācija iebilst grozījumos noteiktajam, ka aktīvajam lietotājam kopīgojamais vai pārdodamais elektroenerģijas daudzums nepārsniedz 20% no kopējā saražotā apjoma. G. Macāns uzskata, ka nevajadzētu būt šādam procentuālajam ierobežojumam.
