FOTO: Evija Trifanova, LETA
Baltkrievija pārpludina Eiropas Savienības kaimiņvalstis ar migrantu straumēm, mākslīgi izraisot migrācijas krīzi uz valstu robežām. Šī gada pirmajā pusē būtiski ir pieaugusi nelikumīga personu pārvietošana arī uz Baltkrievijas un Latvijas valsts robežas – tas rada draudus sabiedrības un valsts drošībai. Lai atturētu personas iesaistīties nelegālo migrantu pārvietošanā, ir sagatavots likumprojekts, kas paredz bargākus sodus Krimināllikumā.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 19. septembrī tika izskatīti divi likumprojekti. kas paredz grozījumus Krimināllikumā, lai pastiprinātu kriminālatbildību par nelikumīgas robežšķērsošanas atbalstīšanu. Vienu no tiem bija iesniegusi desmit deputātu grupa, bet otru – alternatīvo projektu – ir izstrādājusi Tieslietu ministrija.
Saeimas Nacionālās drošības komisija vēstulē Juridiskajai komisijai norādījusi, ka seko līdzi atbildīgo dienestu publicētajai informācijai par situāciju uz Latvijas ārējām robežām un aicina grozījumus Krimināllikumā noteikt kā steidzamus.
Juridiskās komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kā arī nolēma tos virzīt kā steidzamus. Juridiskā komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut 29. septembra sēdes darba kārtībā, bet izskatīšanai galīgajā lasījumā to varētu virzīt 5. oktobrī. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 26. septembrim.
Deputāts Juris Viļums, viens no likumprojekta iesniedzējiem, Juridiskās komisijas sēdē skaidroja, ka deputātu priekšlikums ir palielināt Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 pantā paredzētos sodus. “Palielinās to personu skaits, kas mēģina palīdzēt nelikumīgi tikt pāri robežai mazākām vai lielākām migrantu grupām, nereti šajās grupās ir vairāk nekā seši cilvēki. Pēdējā gadījumā Aglonā tika aizturēts 21 migrants, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot robežu, un bija cilvēki, kas viņiem palīdzēja. Ar grozījumiem Krimināllikumā vēlamies atturēt personas no nelegālo migrantu ievešanas Latvijā un Eiropas Savienībā,” teica J. Viļums.
Arī Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Oskars Mileika apliecināja, ka arvien vairāk personu iesaistās nelikumīgā migrantu pārvietošanā pāri Baltkrievijas–Latvijas robežai. Galvenā mērķa valsts, kurā migranti vēlas nokļūt, ir Vācija. Personas, kas palīdz šķērsot robežu, tiek vervētas sociālajos tīklos un dara to peļņas nolūkā. Viņaprāt, lielāki sodi mazinātu “apetīti” iesaistīties nelikumīgās darbībās.
Valsts robežsardzes dati liecina, ka no šī gada 1. janvāra līdz 13. augustam ir uzsākti 55 kriminālprocesi par šāda veida noziedzīgām darbībām.
Vienā reizē tiek pārvietotas grupas no trijām līdz pat 19 personām. No 55 uzsāktajiem kriminālprocesiem 20 gadījumos tika konstatēts, ka personu grupā, kurai tika nodrošināta iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijā, bija vismaz sešas un vairāk personu, bet 34 gadījumos grupas lielums bija no trijām līdz piecām personām. Tādējādi vērojama tendence lielākas nelikumīgas peļņas gūšanas nolūkā vienā reizē pārvietot vairāk personu.
Tomēr līdz šim tiesa pārkāpējiem ir piemērojusi samērā maigu sodu. 2023. gadā tikai vienā krimināllietā personām par Baltkrievijas–Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojošo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā tiesa ir piemērojusi bargāko sodu – brīvības atņemšanu. Turklāt brīvības atņemšanas laiks ir neliels – vien četri mēneši.
No tiesas spriedumiem un prokurora priekšrakstiem par sodu, ar ko personas ir notiesātas par minēto noziedzīgo darbību izdarīšanu, secināms, ka vairākumam notiesāto personu ir piemēroti alternatīvie sodi, proti, vai nu īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 32 līdz 90 dienām, vai naudas sods no 6200 eiro līdz 12 400 eiro, vai sabiedriskais darbs no 100 līdz 280 stundām, piemērojot papildsodu – ierobežotas tiesības ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts amatpersonas statusa iegūšanu.
Šie sodi par Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma atbalstīšanu ir pārāk maigi un acīmredzami neattur no noziegumu izdarīšanas, secinājusi gan Valsts robežsardze, gan Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministrijas likumprojekts, kas izstrādāts pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, paredz pastiprināt kriminālatbildību par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri valsts robežai, apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, kā arī par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas un citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe norādīja, ka darba grupa ir piekritusi deputātu iesniegtajam priekšlikumam palielināt 285., 285.1 un 285.2 pantā paredzēto brīvības atņemšanas sodu līdz trīs gadiem (pašreiz tie ir divi gadi).
Savukārt alternatīvais sods – sabiedriskais darbs – darba grupas skatījumā nav pietiekams un neattur personas no nozieguma izdarīšanas. Darba grupa piedāvā atteikties no alternatīvā soda.
“Visu triju pantu pirmajās daļās piekrītam deputātu iesniegtajam priekšlikumam, ka īslaicīga brīvības atņemšana šajā gadījumā būtu svītrojama. Līdz ar to palielināsies minimālā brīvības atņemšanas robeža – no 15 dienām uz trijiem mēnešiem,” norādīja I. Aizupe.
Vienlaikus visu triju pantu pirmajās daļās tiek piedāvāts saglabāt alternatīvo – naudas – sodu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta otrās daļas 2. punktu nosakāms no trijām līdz 1000 Latvijā noteiktajām minimālajām mēnešalgām jeb 1860–620 000 eiro.
Savukārt, ja naudas sods netiek samaksāts, tad tas tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikuma 41. panta sesto daļu.
Tāpat Krimināllikuma 285. panta pirmajā daļā, 285.1 panta pirmajā daļā un 285.2 panta pirmajā daļā tiek saglabāts brīvības atņemšanai alternatīvais sods – probācijas uzraudzība –, kas vērsts uz personas uzvedības un domāšanas korekciju.
Probācijas uzraudzību kā pamatsodu pašreiz var noteikt tikai nepilngadīgajiem saskaņā ar Krimināllikuma pārejas noteikumu 25. punktu. Lai nodrošinātu to, ka arī pieaugušajiem par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem varētu kā pamatsodu piemērot probācijas uzraudzību, likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar pārejas noteikumu 25.2 punktu, kas noteic, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu sāk piemērot arī pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 285., 285.1 un 285.2 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Darba grupa piekrīt deputātu iesniegtajam priekšlikumam palielināt brīvības atņemšanas sodu līdz sešiem gadiem 285. panta otrajā daļā, 285.1 panta otrajā daļā un 285.2 panta otrajā daļā, tādējādi izslēdzot par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem iespēju piemērot jebkādu alternatīvo soda veidu.
I. Aizupe uzsvēra: Krimināllikuma 285. un 285.1 pantā papildsods – tiesību ierobežošana – noteikts atšķirīgi. Par likuma 285. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu šāds papildsods nav paredzēts, tomēr tiesa atbilstoši 44. panta trešajai daļai to var piemērot. Savukārt Krimināllikuma 285.1 panta pirmajā un otrajā daļā šāds papildsods tiek paredzēts kā obligāts.
Šobrīd praksē ir izveidojusies situācija, ka par likuma 285.1 panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personām, kas nav amatpersonas (tostarp ārvalstniekiem), tiek noteikts aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus, lai gan, izvērtējot lietas apstākļus, kā arī vainīgā personību, šāda papildsoda nepieciešamība netiek saskatīta.
Likumprojekts paredz izslēgt no Krimināllikuma 285.1 panta pirmās un otrās daļas papildsodu – ierobežotas tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz no Krimināllikuma 44. panta trešās daļas izslēgt vārdu “tiesa”, tādējādi nepārprotami nosakot, ka arī prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, var piemērot tiesību ierobežošanu, tostarp par 285.1 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja konkrētais subjekts ir tāds, kuram objektīvi ir nepieciešams piemērot šo tiesību ierobežošanu.
Likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par Krimināllikuma 285.1 un 285.2 pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, papildinot tos ar trešo daļu, kurās ietvertas kvalificējošās pazīmes pēc līdzības ar Kriminālprocesa 285. panta trešajā daļā ietvertajām, proti, ja tos izdarījusi organizēta grupa vai ja ar to radītas smagas sekas, vai par liela personu skaita, t. i., vienā gadījumā vairāk nekā piecu personu, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi vai likumīgi uzturēties Latvijā.
2023. gada 14. jūlijā spēkā stājās grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā, ar kuriem 35.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz Krimināllikuma 285. panta trešo daļu papildināt ar jaunu kvalificējošo pazīmi, kas palielina kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, neatkarīgi no vietas, kur tas izdarīts Latvijas teritorijā.
Tādējādi personām, kas nelikumīgi pārvietos personas pāri valsts robežai laikā, kad Ministru kabinets būs izsludinājis pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, kriminālatbildība tiks piemērota nevis pēc likuma 285. panta pirmās vai otrās daļas, bet gan pēc 285. panta trešās daļas.
Iekšlietu ministrijas Normatīvo aktu nodaļas juriste Inese Sproģe, atbalstot alternatīvo likumprojektu, piebilda: priekšlikums būtu papildināms ar normu, ka pastiprināta kriminālatbildība jānosaka arī par pārkāpumiem, kas izdarīti ārkārtējās situācijas robežapsardzības laikā.
