Likumdošanas jaunumi: rosina paredzēt tiesības jau šogad atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves arī vidējā un profesionālajā izglītībā

2025. gada 10. aprīlī Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi septiņus likumprojektus:

• Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”;
• Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”;
• Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā;
• Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā;
• Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā;
• Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”;
• Grozījumi Izglītības likumā.

Rosina paredzēt tiesības jau šogad atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves arī vidējās un profesionālās izglītības programmās

Izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Saeima 10. aprīlī nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves arī vidējās izglītības posmā, ja izglītības iestāde nepiedāvā iespēju apgūt citu svešvalodu.  

Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti: Ilze Indriksone, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns (frakcija “Nacionālā apvienība”), Līga Kļaviņa (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Ilze Vergina, Agita Zariņa-Stūre (frakcija “Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (frakcija “Progresīvie”).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, rosinātie grozījumi Izglītības likumā ir loģisks turpinājums citiem grozījumiem minētajā likumā, kas tika pieņemti 2024. gada 9. maijā un noteica tiesības skolēniem, kuri mācās pamatskolā, ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Tie skolēni, kuri 2023./2024. gadā mācījās 8. klasē, no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves varēja atteikties līdz 2024. gada 21. jūnijam. Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu, izglītības iestādes dibinātājam (parasti tā ir pašvaldība) sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina skolēnam iespēja apgūt citu svešvalodu. 

Likumprojekts paredz turpināt iesākto pāreju arī vidusskolas posmā, papildinot Izglītības likuma pārejas noteikumus ar 119., 120., 121. un 122. punktu, un noteikt:

• Izglītojamais, kurš 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā uzņemts vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmas apguves 10. klasē vai 1. kursā, ir tiesīgs neuzsākt vai neturpināt krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatkursa, profesionālo kompetenču moduļa, mūžizglītības kompetenču moduļa daļas vai profesionālā mācību priekšmeta apguvi, ja izglītības iestāde nepiedāvā minētā pamatkursa, moduļa vai profesionālā mācību priekšmeta ietvaros apgūt citu svešvalodu.
• Tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves būtu jāīsteno līdz 2025. gada 30. jūnijam, iesniedzot rakstveida iesniegumu.
• Tādā gadījumā izglītības iestādei ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1. septembrim jānodrošina izglītojamajam iespēja mācību priekšmeta “Svešvaloda (B1)” profesionālo kompetenču moduļa, mūžizglītības kompetenču moduļa daļas vai profesionālā mācību priekšmeta ietvaros apgūt citu svešvalodu.
• Izglītojamajam, kurš šajā mācību gadā pabeigs vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības vai arodizglītības programmas apguvi un būs atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, izsniedzamajā atestāta par vispārējo vidējo izglītību, diploma par profesionālo vidējo izglītību vai atestāta par arodizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā “Svešvaloda (B1)”, profesionālo kompetenču modulī vai profesionālajā mācību priekšmetā norāda vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējā mācību gadā šajā priekšmetā vai modulī iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem, bet mūžizglītības kompetenču modulī norāda vērtējumu, neietverot vērtējumus krievu valodā.

“Tādējādi tiks nodrošināts uzsāktā izglītības satura reformu procesa noslēgums, nodrošinot vienotu regulējumu attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālā valoda visā Latvijas Republikas izglītības sistēmā,” pamatots likumprojekta anotācijā.

Rosina samazināt nepieciešamo parakstu slieksni referenduma ierosināšanai

10. aprīlī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” ”, kas paredz atgriezties pie agrāk spēkā esošā iedzīvotāju parakstu skaita, ko bija nepieciešams savākt, lai tiktu ierosināta tautas nobalsošana jeb referendums.

Likumprojekta iesniedzējs ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kopš 2012. gadā tika pieņemti grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, lai ierosinātu kāda jautājuma izlemšanu tautas nobalsošanā, likumprojekta vai Satversmes grozījumu iniciatoriem jāsavāc vienas desmitās daļas jeb vairāk nekā 150 tūkstošu vēlētāju paraksti.

Jāatgādina, ka tik augsts referenduma slieksnis toreiz tika pieņemts pēc tā dēvētā divvalodības referenduma, ar kuru tika mēģināts panākt valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Līdz 2012. gadam, lai ierosinātu tautas nobalsošanu, vajadzēja savākt 10 000 iedzīvotāju parakstu.

Kopš 2013. gada Valsts prezidentam nav iesniegts un Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē pieejamo informāciju kopš 2013. gada parakstu vākšanai ir reģistrētas vairāk nekā divdesmit vēlētāju likumdošanas iniciatīvu, tostarp vairāki likumprojekti par iepriekš minēto 2012. gada grozījumu atcelšanu, taču ne par vienu no likumprojektiem vēlētājiem nav izdevies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, proti, vismaz vienas desmitās daļas balsstiesīgo parakstus.

Valsts prezidenta ieskatā tas rada šaubas par to, vai pastāvošā kārtība patiesi ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, nodrošinot lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā par CVK reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar 13. punktu, nosakot, ka plānotās izmaiņas attieksies uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas tiks iesniegti CVK reģistrācijai pēc 2027. gada 1. janvāra. Šāds nosacījums rosināts ar mērķi dot samērīgu laiku atbildīgajām institūcijām veikt visus nepieciešamos pasākumus jaunās kārtības nodrošināšanai.

Pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai varēs tikt piešķirta arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem

10. aprīlī Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” ”, kas paredz, ka pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai būs ne tikai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam, bet arī visiem komisijas locekļiem.

“Ņemot vērā, ka vēlēšanu process un rezultāti ir saistīti ar Latvijas valsts un sabiedrības politiskajām interesēm, kā arī ievērojot pieaugošos ģeopolitiskos riskus, ārēju Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku vēlmi ietekmēt vēlēšanu procesus un to rezultātus, iespējamos kiberdraudus vēlēšanu norisei, vēlēšanu procesa sabotāžas riskus, kuru analīze un izvērtēšana ir par valsts drošību atbildīgo dienestu kompetencē, ir saskatāma lietderība, ka CVK kā par vēlēšanu procesu un tā godīgumu un normatīvajiem aktiem atbilstošu norisi atbildīgajai institūcijai tiek paredzēta iespēja visiem CVK locekļiem saņemt valsts noslēpumu saturošu informāciju un līdz ar to pienākums saņemt speciālo atļauju piekļuvei valsts noslēpumam,” minēts anotācijā.

CVK darbojas deviņi locekļi, tomēr šobrīd pielaide valsts noslēpumam ir noteikta tikai CVK priekšsēdētājam.

Anotācijā skaidrots, ka tas ir pretrunā CVK kā koleģiālas institūcijas pienākumam kopīgi pieņemt lēmumus, t. sk. pamatojoties uz vienādu lēmuma pieņemšanai pieejamo informācijas apjomu.

Papildus anotācijā norādīts, ka pieeja konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir arī:

• visiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem;
• visiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļiem;
• visiem Latvijas Bankas padomes locekļiem.

#MazākBirokrātijas: turpmāk, iegūstot Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas komersanta statusu, Uzņēmumu reģistrā nevajadzēs mainīt uzņēmuma nosaukumu

10. aprīlī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas paredz no Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma izslēgt 22. panta trešo daļu.

Šobrīd minētā tiesību norma noteic, ka reģistrējamā Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (Rēzeknes SEZ) komersanta nosaukumā papildus iekļaujami vārdi “Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas”.

Tādējādi likumprojekts paredz, ka turpmāk komercsabiedrībām, kuras vēlas iegūt Rēzeknes SEZ komersanta statusu, nevajadzēs mainīt Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto komersanta nosaukumu. Mērķis ir atvieglot komersantiem Rēzeknes SEZ statusa iegūšanu, novēršot liekus birokrātiskos šķēršļus.

Likumprojekta anotācijā minēti vairāki iemesli, kāpēc attiecīgās izmaiņas nepieciešamas:

• komersanta nosaukuma maiņas prasību ievērošanas dēļ atkārtoti jāveic ražošanas sertifikācija, kas rada liekus izdevumus, resursu patēriņu, atsevišķos gadījumos pat ražošanas apturēšanu;
• veicot komersanta nosaukuma maiņu, iepriekšējās atpazīstamības dēļ pastāv risks pazaudēt esošos klientus;
• komersanta nosaukuma maiņa aizņem pietiekami ilgu laiku, ņemot vērā, ka tas jānorāda visās ar komersanta darbību saistītajās iestādēs (bankām, sadarbības partneriem, piegādātājiem) u. c.

Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Edmunds Teirumnieks (frakcija “Nacionālā apvienība”), Alīna Gendele, Anna Rancāne (frakcija “Jaunā Vienotība”), Anita Brakovska, Valdis Maslovskis, Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), Juris Viļums (frakcija “Apvienotais saraksts”), Ilze Stobova (frakcija “Latvija pirmajā vietā”), Viktorija Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša), Leila Rasima (frakcija “Progresīvie”).

UZZIŅAI

Latvijā ir trīs speciālās ekonomiskās zonas, kurām to izveidošanas, pārvaldības un izmantošanas kārtību nosaka īpašs likums:

• Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums;
• Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums;
• Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kas tika pieņemts 2016. gadā, neparedz komersanta nosaukuma maiņas prasību, tostarp reģistrēšanu UR.

Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas Saeimā pieņemts 1997. gadā, noteikts, ka reģistrējamās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrības nosaukumā papildus iekļaujami vārdi “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas”.

Pagaidām Saeimā nav iesniegts likumprojekts, kas atvieglotu arī komersantiem Liepājā iegūt speciālās ekonomiskās zonas statusu un novērstu liekos birokrātiskos šķēršļus.

Nodrošinās iespēju kapitālsabiedrībām veikt akciju cenu papildu stabilizāciju

10. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (kas ir arī likumprojekta iesniedzēja) nodeva likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas paredz atļaut publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu vērtspapīru publiskā piedāvājumā akciju cenas papildu stabilizācijas mērķiem.

Kā norādīts anotācijā, pašlaik spēkā esošā kārtība, kādā publiska persona pārdod publiskas personas kapitāla daļas, neatļauj publiskai personai veikt akciju cenas papildu stabilizācijas darījumus ar kapitāla daļām.

Tāpēc likumprojekts paredz papildināt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ar 145.¹ pantu “Publiskas personas kapitāla daļu izmantošana kapitāla daļu cenas papildu stabilizācijai”, nosakot:

• “Publiskas personas kapitāla daļu cenas papildu stabilizāciju veic saskaņā ar Komisijas 2016. gada 8. marta deleģētās regulas (ES) 2016/1052, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 596/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par nosacījumiem, kas piemērojami atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem izpratnē, un Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu.1
• Lēmumu par publiskas personas kapitāla daļu izmantošanu papildu stabilizācijai pieņem šā likuma 138. pantā noteiktajā kārtībā, norādot attiecīgos darījumus un kapitāla daļu izmantošanas noteikumus. Papildu stabilizācijai nepiemēro citus šā likuma noteikumus.
• Publiskas personas kapitāla daļas izmanto papildu stabilizācijai par cenu, kas noteikta vērtspapīru publiskajā piedāvājumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK 2. panta “d” punkta izpratnē.”

Likumprojekts 10. aprīlī Saeimā uzreiz tika pieņemts arī pirmajā lasījumā, proti, tajā pašā Saeimas kārtējā sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā (Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja šā gada 2. aprīļa sēdē un to atbalstīja).

Jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanu deleģēs jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas un paredz divas izmaiņas:

• dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu;
• Ekonomikas ministrijas tiesības pilnvarot uzdevuma izpildē jaunuzņēmumu pārstāvošās organizācijas.

Likumu iecerēts papildināt ar 3.¹ pantu “Jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošana”, kas paredz Ekonomikas ministrijas tiesības slēgt līgumus ar jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, lai tās par šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem popularizētu jaunuzņēmumu izveidi un veicinātu jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidi.

Ministru kabinetam būs jānosaka:

• atbalstāmie pasākumi jaunuzņēmumu komercdarbības vides pilnveidošanai, to izpildes nosacījumi un īstenošanas kārtība;
• jaunuzņēmumus pārstāvošo organizāciju kvalifikācijas nosacījumi līgumu slēgšanai;
• jaunuzņēmumus pārstāvošajām organizācijām piemērojamie komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi;
• atbalstāmo pasākumu īstenošanai pieejamais valsts finansējuma apmērs.

Latvija pārņems aktuālo Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un tās paplašinājuma regulējumu

Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” ”.

Ar apjomīgām izmaiņām likumā “Par piesārņojumu” nacionālajā regulējumā tiks pārņemts aktuālais Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un tās paplašinājuma – Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) – regulējums.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, 2023. gada 10. maijā tika pieņemti grozījumi ETS un ETS2 regulējošajās direktīvās, kas dalībvalstīm bija jāpārņem līdz 2023. gada 31. decembrim (ETS jomā) un 2024. gada 30. jūnijam (ETS2 jomā). Tā kā attiecīgie grozījumi nav pieņemti, šobrīd pret Latviju ir ierosinātas jau trīs pārkāpumu procedūras.

ETS ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu mazināšanas instrumentiem, kura nosacījumi ir vienoti piemērojami visās dalībvalstīs. Iekļaujot likumā “Par piesārņojumu” ETS2 darbību, tas aptvers jaunu, līdz šim nebijušu attiecināmo personu loku.

Tā kā pašreiz spēkā esošās likuma normas vairāku gadu laikā pēc 21 grozījuma ir kļuvušas nepārskatāmas, tajā tiek rosināts veikt strukturālus pārkārtojumus. Piemēram, likumu papildinās ar jaunu V⁴ nodaļu “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma”. Likumā tiks veiktas izmaiņas, kas atbilst institucionālajām pārmaiņām, izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju, tāpēc tiek precizētas vai pat izslēgtas klimata politiku regulējošās normas. Vienlaikus norādīts, ka, ņemot vērā steidzamu nepieciešamību pārņemt ES direktīvu prasības, daļa ETS un ETS2 normu, kuras sākotnēji bija paredzēts ietvert Klimata likumā, kura pieņemšana kavējas, tiks iekļautas likumā “Par piesārņojumu”.

Ar grozījumiem jaunās redakcijās izteikti vairāki termini, piemēram, “emisijas kvota”, “gaisa kuģa operators”, “komerciāls gaisa transporta operators”, “emisijas kvotu izsolīšana”, “kuģošanas sabiedrība”, “siltumnīcefekta gāzes” un “siltumnīcefekta gāzu emisijas”. Tāpat tiesību akts tiks papildināts ar jauniem terminiem, kuri pirms tam nav bijuši noteikti likumā: “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības”, “siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja”, “degvielas un kurināmā operators”, “nodošana patēriņam”, “degviela”, “verificētājs”, “aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme”, “piestāšanas osta”, “reiss”, “oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā”, “oglekļa dioksīda lietošana”, “oglekļa dioksīda uztveršana” un “oglekļa dioksīda ekvivalents”.

Likumprojekts ir apjomīgs – kopumā 111 lappušu. Ar to var iepazīties šeit.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK.