IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Stiprinās pacientu tiesības uz informāciju un atbalsta personas klātbūtni ārstniecības procesā
Parlaments 21. septembrī lēma Sociālo un darba lietu komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir precizēt esošās pacientu tiesību normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u. c.
Veselības ministrija informē, ka plānotās izmaiņas vērstas uz:
- pacientu tiesību ievērošanas stiprināšanu;
- ārstniecības personu izpratnes uzlabošanu par pacientu tiesībām;
- konfliktsituāciju efektīvu risināšanu ārstniecības iestādē.
Saistībā ar pacienta tiesībām saņemt informāciju par savu veselības stāvokli un ārstniecību, likumprojekts precizē “ārstējošā ārsta” definīciju, jo ārstniecībā var būt iesaistīti dažādu specialitāšu ārsti, tādēļ viens ārsts nevar kopumā atbildēt par visām ārstniecības epizodēm un cita ārsta darbībām.
Lai nodrošinātu maksimālu pacienta iesaisti ārstniecības procesā, pacients varēs saņemt veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus, piemēram, izrakstus, norakstus un kopijas jau pašā ārstniecības procesa laikā.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli attiecībā uz ārstniecību izdara pacients, pamatojoties uz ārsta izteikto viedokli, kura pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji.
Veselības ministrija ar grozījumiem iecerējusi, ka pacients varēs iesaistīt atbalsta personu ar nosacījumu, ka tā līdzdalība netraucēs ārstniecībai un pastāv apstākļi, kad atbalsta personas klātbūtne ir pieļaujama.
Grozījumi paplašina arī nepilngadīgu personu tiesības saņemt informāciju par saslimšanu un ārstniecību, ja vien viņš nav izteicis vēlmi šādu informāciju nesaņemt. Tāpat plānots nepilngadīgiem pacientam dot tiesības izteikt savu viedokli, sūdzības, ierosinājumus par ārstniecības procesu un ārstniecības personām.
Likumprojekts paredz arī noteikt ārstniecības iestādes pienākumu nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta diviem likumiskajiem pārstāvjiem būt līdzās pacientam dienas laikā, savukārt nakts laikā – vienam.
Nepilngadīgais pacients (no 14 gadiem) būtu tiesīgs brīvi izvēlēties arī citu personu pastāvīgu klātbūtni.
Konfliktsituācijas gadījumā ar ārstniecības personu pacientam būs pienākums vērsties ārstniecības iestādē vai Veselības inspekcijā, paredz grozījumi. Šāda pacienta rīcība ļautu ārstniecības iestādei atrisināt situāciju pēc iespējas ātrāk, bet ārstniecības iestādei sniegtu iespēju nepieļaut līdzīgus gadījumus turpmāk.
Tāpat likumprojekts paredz pienākumu ārstniecības iestādes vadītājam izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu, kura satura elementus paredzēs vienotas vadlīnijas.
Pacientu tiesību normu izmaiņas paredz arī pienākumu ārstniecības iestādei informēt pacientu par ārstniecības izmaksām, pirms tiek uzsākta plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Grozījumi paredz dot tiesības piekļūt un apstrādāt informāciju e-veselības sistēmā ārstiem – ekspertiem saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu operatīvi pieņemt lēmumu par izmaksu segšanu. Šobrīd aģentūrai ir tiesības piekļūt tikai e-veselības sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai, norāda Veselības ministrija.
Grozījumi valsts robežas likumā, lai efektivizētu darba organizāciju pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā
Deputāti lēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā“.
Likumprojekts paredz:
- Ministru kabinetam tiesības papildus lemt par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā;
- darba (dienesta pienākumu izpildes) laika organizācijas aspektus saistībā ar pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu.
Plānots, ka apdraudējuma novēršanā iesaistītajiem darbiniekiem varēs noteikt lielāku virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto, bet ne vairāk kā 60 stundas nedēļā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban noteiktais darba (dienesta pienākumu izpildes) laika limits, ievērojot samērīguma principu, nebūtu piemērojams, ja attiecīgo nodarbināto nodarbināšana būtu nepieciešama tādu uzdevumu izpildei, kas vitāli nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses, piemēram, nodrošinātu būtisku sabiedrības apdraudējumu novēršanu vai būtisku attiecīgo seku likvidēšanu.
Atvieglos ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā, lai sekmētu starptautisko sankciju izpildi
Parlaments Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva likumprojektu “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā”. Tā mērķis ir atvieglot ārzemnieku reģistrāciju Fizisko personu reģistrā, lai cita starpā sekmētu starptautisko sankciju izpildi.
Lai minēto sasniegtu, paredzēts paplašināt ārzemnieku reģistrācijas Fizisko personu reģistrā iespējas, pamatojoties uz personu apliecinoša dokumenta atvasinājumu, kurš legalizēts saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu, ja ziņas par šīs personas identifikāciju pēc personu apliecinošā dokumenta ir iegūstamas no publiska dokumenta vai publiska apliecinājuma.
Vienlaikus Juridiskai komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, tādējādi atvieglojot sankciju piemērošanu, tajā skaitā uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskām personām – iegūšanu.
Šā iemesla dēļ plānots noteikt, ka nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisku personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu – ja ir iespējams identificēt tās patiesos labuma guvējus.
Biedrībai nodos Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja zemi
Deputāti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodeva likumprojektu “Nekustamā īpašuma nodošanas biedrībai “Šamir” Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbībai likums”.
Tas paredz nodot biedrībai “Šamir” īpašumā būves, kurās pašlaik atrodas Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs, kā arī zem būvēm esošo zemi tālākai muzeja attīstībai.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tā mērķis ir sniegt atbalstu piemiņas par Latvijas ebreju ciešanām un holokausta traģēdiju Otrā pasaules kara laikā iemūžināšanai un ebreju kultūras attīstībai, kā arī sekmēt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja būvju ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā
Deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva grozījumus “Likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”.
Likumprojekta mērķis ir atsevišķu pārņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 97/9/EK par ieguldītāju sistēmām normu precizēšana, kā arī veikt tehniska rakstura precizējumus tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u. c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem.
“Likumā ir nepieciešami tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, kā arī ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniekiem piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu nodalīšanu. Tāpat jānosaka kārtību, kādā publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem,” skaidrots likumprojekta anotācijā.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā atbalsta grozījumus, lai mājsaimniecībām tiktu samazināti elektrības sadales tarifa maksājumi
Par periodu no šī gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām par 60 procentiem tiks samazināts elektrības sadales tarifa maksājums. To noteic Saeimā iesniegtais un tajā pašā dienā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”.
Saskaņā ar grozījumiem sadales tarifa maksājuma samazinājums tiks ieviests jau par septembri rēķinos, ko iedzīvotāji saņems oktobrī.
Izmaiņas rosinātas, lai ierobežotu AS “Sadales tīkls” fiksētās komponentes tarifa straujo pieaugumu mājsaimniecībām, teikts grozījumu anotācijā. Vienlaikus norādīts, ka atbalstam nepieciešamo finansējumu 30,47 miljonu eiro apmērā paredzēts nodrošināt no AS “Latvenergo” dividendēs izmaksājamās peļņas daļas.
Vairāk par tēmu >>
- LVportāls: Plāno kompensēt 60% no elektrības sadales tarifa fiksētās daļas
- Enerģētikas un klimata ministrija: No oktobra mājsaimniecībām kompensēs 60% no AS “Sadales tīkls” jaudas fiksētās maksas
Pieņem efektīvāku regulējumu atbalsta no valsts budžeta piešķiršanai dabas stihiju postījumu novēršanai
Steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā atbalstīts likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kas paredz finanšu ministram tiesības palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem arī izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai.
Līdz šim likuma 12. panta 3.1 daļa paredzēja finanšu ministram šādas tiesības ārkārtas situāciju novēršanai, proti, ja ir izsludināta ārkārtējā situācija saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
Grozījumi izstrādāti, reaģējot uz vētras nodarītajiem postījumiem šī gada 7. augustā, kad pašvaldībām bija ierobežoti līdzekļi un bija nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt atbalstu izpostīto dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem.
Netiek mainīts nosacījums, ka apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim ir atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Ar grozījumiem papildināts likuma 21. pants (Valsts budžeta likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) un grozījumu valsts budžeta likumā iesniegšana) ar jaunu 3.1 daļu, kas regulē valsts budžeta likuma projekta iesniegšanas Saeimā termiņus, ja Ministru kabinetam izteikta neuzticība.
PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Ar grozījumiem Ārstniecības likumā plānots izveidot metodiskās vadības institūciju vienotu pamatprincipu ārstniecībā ieviešanai
Saeima otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Metodiskās vadības ieviešanas rezultātā nākotnē iecerēts uzlabot pacientu drošību, kā arī izveidot vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmas un ārstniecības procesu kvalitāti valstī.
Veselības ministrija plāno izstrādāt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību.
Likumprojekts paredz arī citus grozījumus:
- definēt, kas ir klīniskais algoritms un klīniskais ceļš;
- ārstniecības iestādes vadītāja tiesības nodarbināt ārstu–stažieri (ārstu bez specialitātes sertifikāta);
- pilnveidot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildes regulējumu.
Plašāk par likumprojektu LV portālā >>
- Veselības ministrija: Valdība atbalsta grozījumus Ārstniecības likumā
- Ar grozījumiem likumā iecerēts ieviest vienotus ārstniecības principus
Palielinās kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.
Plānots, ka šādam noziedzīgam nodarījumam tiks palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. Ar likuma grozījumiem plānots izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu –, jo, kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.
Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā.
Vairāk par tēmu >>
Sāk skatīt likumprojektu terminēta un mērķēta atbalsta nodrošināšanai ārkārtēji augstu energoresursu izmaksu kompensācijai
Lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, ar ko iecerēts noteikt terminētus atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli mēnesī ir 30 un vairāk procentu no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificētu īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju.
Vairāk par tēmu >>
- Saeima: Iecerēts atbalsts mājsaimniecībām ārkārtēja energoresursu cenu pieauguma gadījumā
- Klimata un enerģētikas ministrija: Situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma, būsim gatavi sniegt mērķētu atbalstu
- Klimata un enerģētikas ministrijas informācija par valsts atbalstu 2023./2024. gada apkures sezonā
Uzņēmumu reģistrā būs jānodrošina informācijas pieejamība par sankciju subjektiem
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.
“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Vairāk par tēmu >>
- LV portāls: UR reģistros atspoguļos informāciju par piemērotajām sankcijām
- Saeima: Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā, paredz likumprojekts
Denonsēs līgumu ar Krieviju par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”.
Tas paredz pārtraukt Līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, kas ticis parakstīts 1993. gada 3. februārī.
Līgums paredz, ka tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas līgumslēdzējas puses, kurai adresēts pieprasījums, likumdošanā, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.
Tāpat līgums ticis piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.
Kā anotācijā norāda likumprojekta autori, šobrīd gan Eiropas Savienība, gan Latvija, gan virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisku valstu ir atzinušas Krievijas Federāciju par terorismu atbaltošu valsti. Latvijas Republikas Ģenerālprokurora ziņojumā par 2022. gadu minēts, ka ir bijuši gadījumi, kad Latvija ir atteikusi Krievijai vairāku personu izdošanu, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.
Līdz ar Krievijas uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā ir samazinājusies sadarbība ar Krievijas iestādēm.
“Šis līgums tika noslēgts, lai veicinātu sadarbību tiesiskās palīdzības jomā. Tāpat kā virkne citu divpusēju līgumu, tas balstās uz savstarpējo uzticību un paļāvību. Krievija ir zaudējusi uzticību un ir pierādījusi, ka uz to nevar paļauties. Denonsējot šo līgumu, mēs skaidri pasakām: uzticības nav,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
“Tas jau sen vairs neatbilst mūsdienām un ir pretrunā ar saistībām, ko Latvijai uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā, kura rekomendē atteikties no šāda veida līgumiem,” skaidroja R. Kols.
Vairāk par tēmu >>
Kredītiestāde nebūs tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, pamatojoties uz reputācijas risku
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.
Ar to cita starpā paredzēts no likuma izslēgt 97.2 panta septītās daļas 3. punktu un 97.5 panta trešās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu vai izbeigt pamatkonta standartlīgumu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.
Grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, lai atvieglotu Eiropas Savienības vai trešo valstu fizisko un juridisko personu līdzdalību Latvijā licencētās maksājumu un elektroniskās naudas iestādēs, noteikt, ka informācija un dokumenti Latvijas Bankā varētu tikt iesniegti valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, vai valodā, par kuru dokumentu iesniedzējs ir vienojies ar Latvijas Banku.
Pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu Juridiskās administrācijas pievienošanai Tiesu administrācijai
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts precizē un papildina regulējumu atbilstoši plānotajai Juridiskās palīdzības administrācijas likvidācijai, tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nododot Tiesu administrācijai. Likvidācija tiek īstenota, lai uzlabotu valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazinātu valsts pārvaldes sadrumstalotību.
Saeimā sākts darbs pie saistīta likumprojekta – “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Pandēmijas periodā atviegloto saskaņošanas kārtību pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai noteiks kā pastāvīgu regulējumu Aizsargjoslu likumā
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
No likuma plānots izslēgt 14.2 pantu, kas noteic atvieglotu, no Aizsargjoslu likuma atšķirīgu saskaņošanas kārtību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī pludmales labiekārtošanai un apsaimniekošanai paredzēto sezonas būvju būvniecībai pludmalē pilsētās un ciemos krasta kāpu aizsargjoslā.
Šo normu paredzēts iekļaut Aizsargjoslu likumā (grozījumi ir apstiprināti otrajā lasījumā) kā pastāvīgu regulējumu, tādējādi saskaņojot tiesību normas un nosakot ierobežojumus krasta kāpu aizsargjoslā vienā likumā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka piešķirto valsts līdzfinansējumu augstas gatavības investīciju projektiem Covid-19 infekcijas radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai (noteikts likuma 24.2 pantā) izlieto līdz 2023. gada 31. decembrim.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA
Galīgajam lasījumam virza likumprojektus, kas uzlabos paliatīvās aprūpes pieejamību un noteiks atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu
Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam virza likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kas sākotnēji tika izstrādāts, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī.
Grozījumi paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām paliatīvā aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinās sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Aprūpi paredzēts nodrošināt pacienta dzīvesvietā.
Tāpat paredzēts, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem, starp kuriem pastāv radniecības vai svainības attiecības vai citām aprūpē iesaistītām personām.
Pakalpojuma apjomu, saturu, saņemšanas un finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Grozījumi ir saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Otrajā lasījumā likumprojektā tika ietverts arīdzan regulējums jauna pakalpojuma – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā – ieviešanai.
Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums ir sociālais pakalpojums, kas tiek sniegts pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, lai to atbalstītu lēmumu pieņemšanā.
Pakalpojuma mērķis sniegt atbalstu lēmumu pieņemšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, neiespaidojot šīs personas gribu, izvēles un lēmumus, lai atbalstāmā persona pati spētu neatkarīgi pieņemt lēmumus.
Paredzēts, ka pakalpojumu nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”.
|
|
Vietvaru pienākumu veidot pašvaldības policiju nostiprinās likumā “Par policiju”
No nākamā gada 1. janvāra pašvaldības policijai būs jābūt katrā pašvaldībā. To noteic Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”.
Likumprojekts paredz precizēt pašvaldības policijas izveidošanas formu, jo pienākums to izveidot jau noteikts Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un paredz, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībās jābūt izveidotai pašvaldības policijai.
Likuma izmaiņas paredz noteikt, ka pašvaldībai būs trīs iespējas, lai izveidotu un finansētu pašvaldības policiju. Proti, tā izveido pašvaldības policiju, izveido kopīgu policiju ar citām pašvaldībām vai arī deleģē visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai.
