Plānotās izmaiņas vērstas uz:
- pacientu tiesību ievērošanas stiprināšanu,
- ārstniecības personu izpratnes uzlabošanu par pacientu tiesībām,
- konfliktsituāciju efektīvu risināšanu ārstniecības iestādē.
Saistībā ar pacienta tiesībām saņemt informāciju par savu veselības stāvokli un ārstniecību, likumprojekts precizē “ārstējošā ārsta” definīciju, jo ārstniecībā var būt iesaistīti dažādu specialitāšu ārsti, tādēļ viens ārsts nevar kopumā atbildēt par visām ārstniecības epizodēm un cita ārsta darbībām. Lai nodrošinātu maksimālu pacienta iesaisti ārstniecības procesā, pacients varēs saņemt veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus, piemēram, izrakstus, norakstus un kopijas jau pašā ārstniecības procesa laikā.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, izvēli attiecībā uz ārstniecību izdara pacients, pamatojoties uz ārsta izteikto viedokli, kura pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji. Šis nosacījums pastiprina pacienta autonomiju attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par viņa ārstniecību. Pacients varēs iesaistīt atbalsta personu ar nosacījumu, ka tā līdzdalība netraucēs ārstniecībai un pastāv apstākļi, kad atbalsta personas klātbūtne ir pieļaujama.
Veselības ministrijas ieskatā arī nepilngadīgiem pacientam, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi, būtu tiesības saņemt informāciju par saslimšanu un ārstniecību, ja vien viņš nav izteicis vēlmi šādu informāciju nesaņemt. Tāpat plānots nepilngadīgiem pacientam dot tiesības izteikt savu viedokli, sūdzības, ierosinājumus par ārstniecības procesu un ārstniecības personām. Likumprojekts paredz arī noteikt iespēju nepilngadīgā pacienta diviem likumiskajiem pārstāvjiem būt līdzās pacientam dienas laikā, savukārt nakts laikā - vienam. Atbalsta personu brīvi izvēlēties nepilngadīgais varētu no 14 gadu vecuma.
Konfliktsituācijas gadījumā ar ārstniecības personu pacientam būs pienākums vērsties ārstniecības iestādē vai Veselības inspekcijā, paredz grozījumi. Šāda pacienta rīcība ļautu ārstniecības iestādei atrisināt situāciju pēc iespējas ātrāk, bet ārstniecības iestādei sniegtu iespēju nepieļaut līdzīgus gadījumus turpmāk. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu ārstniecības iestādes vadītājam izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu, kura satura elementus paredzēs vienotas vadlīnijas.
Pacientu tiesību normu izmaiņas paredz arī pienākumu ārstniecības iestādei informēt pacientu par ārstniecības izmaksām, pirms tiek uzsākta plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Grozījumi paredz dot tiesības piekļūt un apstrādāt informāciju e- veselības sistēmā ārstiem – ekspertiem saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu operatīvi pieņemt lēmumu par izmaksu segšanu. Šobrīd aģentūrai ir tiesības piekļūt tikai e-veselības sistēmā izrakstīto darbnespējas lapu administrēšanai.
Darba grupā, kas strādāja pie Pacientu tiesību likuma grozījumiem, darbojās pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, Tieslietu ministrijas un Veselības inspekcijas.
Izmaiņas likumā šodien, 12.septembrī, atbalstīja valdība. Galīgais lēmums par tiem jāpieņem Saeimai.
