Saeima šonedēļ. Uzturlīdzekļu parādniekus gaida jauni ierobežojumi

Uzturlīdzekļu parādniekus gaida jauni ierobežojumi

Saeima 18. maijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kura mērķis ir pilnveidot no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanas mehānismus, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību un motivētu parādniekus pildīt likumā noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, kā arī segt parādsaistības pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu (UGF).

Grozījumi īsumā paredz šādas izmaiņas:

• Ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem piemērot arī pēc uzturlīdzekļu izmaksas no UGF beigām

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma regulējumu parādniekam var tikt piemērots ierobežojums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no UGF ir izbeigta (piemēram, gadījumos, kad bērns ir sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības), ja viņa parāds Fondam joprojām nav segts.

Savukārt pārējos likumā paredzētos ierobežojumus parādniekam (iekļaušana publiski pieejamā parādnieku reģistrā; auto un kuģošanas vadīšanas līdzekļu vadīšanas tiesību liegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana)  var piemērot tik ilgi, kamēr viņa vietā uzturlīdzekļi bērna uzturam tiek izmaksāti no UGF.

Likumprojekts paredz, ka visi minētie ierobežojumi varēs tikt piemēroti uzturlīdzekļu nemaksātājiem arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no UGF izbeigta, bet parādnieks nav nomaksājis uzkrāto parādu un neveic nekādas darbības tā segšanai.

• Nodrošināt Fonda administrācijai piekļuvi informācijai par parādnieka kredītsaistībām

Likumprojekts paredz, ka UGF administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem par visām UGF parādnieku uzņemtajām saistībām gan tādām, kas tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. “Tā UGF administrācija noskaidros, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto līzingam, nevis bērna uzturlīdzekļiem. Ja Fonda administrācija konstatēs pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieka ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu samaksas pienākuma, tā vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas,” skaidro Tieslietu ministrija.

• Aizliegt parādniekiem cedēt savus prasījumus citai personai

Ar grozījumiem likumā plānots noteikt aizliegumu parādniekiem cedēt savus prasījumus, nododot prasījuma tiesību, un secīgi no tā izrietošo tiesību saņemt naudas līdzekļus citai personai. “Nereti Fonda parādnieki, saņemot naudu, kas viņam pienākas, piemēram, kā apdrošināšanas atlīdzība, šo tiesību pārvirza citam saņēmējam, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda piedziņas. Turpmāk grozījumi likumā liegs to darīt,” skaidro Tieslietu ministrija.

Plašāk par likumprojektu LV portālā >>

• Plāno paplašināt ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Palielinās iespējamo veselības apdrošināšanas prēmiju pedagogiem

Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”.

Tie paredz, ka Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.

Šobrīd Izglītības likuma 52. panta 1.¹ daļas otrais punkts nosaka, ka pedagogam var noteikt papildu atlīdzību – veselības apdrošināšanu. Taču turpat arī noteikts, ka veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību. Šobrīd tie ir tikai 213,43 eiro.

Tikmēr no 2022. gada 1. jūlija visiem darbiniekiem un amatpersonām, uz kurām attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, šāds ierobežojums ir atcelts, tādējādi palielinot iespējamo veselības apdrošināšanas prēmijas summu līdz 426,86 eiro.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šobrīd ir radusies situācija, ka likums nosaka nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās esošām personām – vienas pašvaldības darbiniekiem.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Nosaka ierobežojumus laist tirgū aromatizētus karsējamās tabakas izstrādājumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas direktīvu un noteikt ierobežojumu laist tirgū aromatizētus karsējamus tabakas izstrādājumus.

Kopš 2020. gada 20. maija Eiropas Savienībā jau ir aizliegts laist tirgū tabakas izstrādājumus – cigaretes un tinamo tabaku –, kuriem piemīt raksturīgs aromāts un kuru pārdošanas apjoms attiecīgā produktu kategorijā ir virs trīs procentiem vai vairāk. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt raksturīgā aromāta ierobežojumu arī karsējamiem tabakas izstrādājumiem.

Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, raksturīgs aromāts ir izteikta smarža vai garša, kas nav tabakas smarža un garša, un ko rada piedeva vai piedevu kombinācija, piemēram, augļu, garšvielu, garšaugu, alkohola, konfekšu, mentola vai vaniļas, un kas ir sajūtama pirms tabakas izstrādājuma lietošanas vai tās laikā.

LV portāls jau rakstīja, ka šobrīd Saeimā otrajā lasījumā ir atbalstīti vēl citi grozījumi Tabakas likumā, kas paredz aromatizētāju aizliegšanu elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumos un tabakas aizstājējproduktos (t. sk. beztabakas nikotīna spilventiņos), kā arī noteikt, ka visa veida tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus varēs pārdot un iegādāties no 20 gadu vecuma.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Ierobežos alkoholisko dzērienu reklāmu un patēriņu azartspēļu organizēšanas vietās

Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Tie paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību, kā arī sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu. 

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz šādus pasākumus:

• Noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem

Lai nodrošinātu patērētāju tiesības zināt alkoholisko dzērienu uzturvērtību, sastāvdaļas, kā arī brīdinātu atsevišķas sabiedrības grupas, kurām alkoholisko dzērienu lietošana ir bīstama veselībai, plānots noteikt papildu prasības alkoholisko dzērienu marķēšanai.

Paredzēts, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem būs jābūt izvietotam viegli pamanāmam un skaidri salasāmam papildu marķējumam un brīdinājuma piktogrammai nelietot alkoholiskos dzērienus grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli. Plānots noteikt pārejas periodu trīs gadus pēc likuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu paredzētā marķējuma izmaiņas. Tos produktus, kuri ražoti un marķēti pirms normas spēkā stāšanās datuma, varēs izplatīt, līdz beidzas to krājumi, paredz likumprojekts. 

• Noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās

Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Turklāt likumprojekts paredz vispār aizliegt alkoholisko dzērienu patērēšanu pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.

Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegts rīkot alkoholisko dzērienu degustāciju.

• Aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos

Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 22 tilpumprocentus.

• Noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē

Piemēram, likumprojekts paredz papildināt likuma 11. pantu (“Alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi”), aizliedzot alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu:

• preses izdevumos;
• drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem;
• kinoteātros;
• tīmekļvietnēs un tiešsaistē (tai skaitā tiešsaistes saskarnēs);
• izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus.

Šie cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas vietām vai ražotāja telpām.

Tomēr alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē) būtu aizliegti alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumi, kuros:

kopā ar alkoholisko dzērienu piedāvā ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu vai kopā ar citu preci vai pakalpojumu ar atlaidi iegādāties alkoholisko dzērienu;

piedāvā kopā iegādāties (tai skaitā vienā iepakojumā) vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu (izņemot piedāvājumus, kuros, iegādājoties vienā iepakojumā iepakotas vairākas alkoholisko dzērienu vienības, piedāvātā cena par vienu vienību nav zemāka, kā pērkot alkoholisko dzērienu vienu vienību atsevišķi);

piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai alkoholisko dzērienu vienībai).

• Ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u. tml.) mazumtirdzniecības vietās

Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt tirdzniecības (tai skaitā ar distances līgumu) un pakalpojumu sniegšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Alkoholisko dzērienu degustācija būtu atļauta tikai alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas) un alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja telpās.

Mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts, kas brīdina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību.

Likumprojekts cita starpā arī paredz pastiprināt soda sankcijas par tā neievērošanu.

Pirmajā lasījumā atbalstīts arī likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Tā mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta.

Likumā noteiks patērētāju kolektīvo prasību tiesā mehānismu

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tie izstrādāti, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām tiesā.

Tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū.

Vairāk par likumprojektu LV portālā >>

• Kolektīvo prasību mehānisms atvieglos patērētāju iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā

Atbalsta likumprojektus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Vērtspapīrošanas likums”  un saistītos likumprojektus – grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, Kredītiestāžu likumā, Maksātnespējas likumā, lai radītu tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. 

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.

Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem. Tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams.

Finanšu ministrija informē, ka 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā.

Atvieglos prasības pārvaldniekiem mājas lietas kārtošanai Būvniecības informācijas sistēmā

Pirmajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

Tie paredz tiesības ikvienai personai, kas pilnvarota pārvaldīt dzīvojamo māju, mājas lietu kārtot Būvniecības informācijas sistēmā. 

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu gadījumus, kad daudzas dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko trešās personas, kā arī dzīvokļu īpašnieki bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas paliek ārpus dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistra, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā paredzētie grozījumi atvieglo piekļuvi mājas lietas saturam Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) visiem pārvaldniekiem. 

Kā zināms, no 2023. gada 1. marta mājas lietas kārtošana BIS ir obligāta.

Lai piekļūtu mājas lietai BIS, pārvaldniekam, kas kārto mājas lietas dokumentāciju, ir jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā. Savukārt pārvaldnieku reģistrā reģistrē un konkrētai dzīvojamai mājai tiek nodrošināta piekļuve tad, ja pārvaldniekam ir atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, un ja iesniegts noslēgtais pārvaldīšanas līgums ar dzīvojamās mājas kopību. “Diemžēl šobrīd praksē novērojams, it īpaši reģionos, ka daļa no pārvaldniekiem nevar reģistrēties un piekļūt BIS mājas lietai, tādējādi nespējot pildīt pārvaldīšanas uzdevumu – kārtot mājas lietu, jo pārvaldniekam nav atbilstoša kvalifikācija,” kāpēc nepieciešams grozīt likumu, pamato Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts paredz noteikt, ka vienīgais priekšnoteikums reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā, lai saņemtu piekļuvi BIS attiecīgai mājas lietai, būs noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopību.

Noteiks vēsturisko zemju ģerboņu tiesisko aizsardzību un izmantošanu

Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, ko Saeimā iesniedzis Valsts prezidents.

Likumprojekta mērķis ir noteikt latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Sēlijas – ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošu.

Vairāk par tēmu >>

• Valsts prezidents aicina Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni

Zemessargi saņems piemaksas par dalību ātrās reaģēšanas spēkos

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Kā skaidros likumprojekta anotācijā, tas izstrādāts, lai uzlabotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanas gaitu attiecībā uz zemessarga pārvietošanu uz Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienību, saglabājot zemessarga statusu.

Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības zemessargiem, kas veic tādus pašus specifiskus pienākumus kā karavīrs, saņemt vienlīdzīgas piemaksas.

Aizsardzības ministrija par likumprojektu ir norādījusi, ka, “lai gan zemessargi jau šobrīd ir iekļauti ātrās reaģēšanas spēkos, līdz šim nav noteikts tiesisks regulējums par piemaksām par dalību ātrās reaģēšanas spēkos un dienestu vienībā Latvijas teritorijā, kas nodota NATO vai citas starptautiskas organizācijas komandpakļautībā.”

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Konceptuāli atbalsta grozījumus, ar kuriem tiks būtiski mainīta repatriācijas kārtība

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, kā arī ar tiem saistītos grozījumus Imigrācijas likumā un likumprojektu “Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (no 2028. gada).

Ar grozījumiem iecerēts mainīt repatriācijas kārtību.

Iekšlietu ministrija, informējot par sagatavotajiem grozījumiem, skaidro, ka tie paredz repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirot, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.

Likumprojekti paredz arī pārejas periodu, pēc kura beigām tiek pārtraukta materiālā pabalsta piešķiršana repatriantiem, kā arī pārejas periodu, pēc kura beigām Repatriācijas likuma darbība tiek pārtraukta.

Pašlaik likums paredz, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Paredzēts, ka pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls: Ar likumu grozījumiem vēlas atņemt “biļeti uz Eiropu”
• Iekšlietu ministrija: Grozījumi Repatriācijas un Imigrācijas likumos mazinās apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai