FOTO: Freepik
Lai nodrošinātu akciju sabiedrību akcionāru struktūras caurskatāmību un mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, 1. jūlijā stājas spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā.
Grozījumi Komerclikumā veikti, pamatojoties uz valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteikto, ka jānodrošina komercdarbībai draudzīga un stabila tiesiskā vide, īpašu uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma modernizēšanai.
Arī Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017.–2019. gadu tiek akcentēta nepieciešamība nodrošināt akciju sabiedrību akcionāru struktūras caurskatāmību, nodrošinot pieeju ziņām par akciju sabiedrību akcionāriem.
Līdzšinējais normatīvais regulējums ļāva akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par saviem akcionāriem.
Grozījumus Komerclikumā var iedalīt četrās kategorijās:
Turpmāk akciju sabiedrībai var būt tikai viena veida akcijas – visas vārda akcijas kļūst par reģistrētajām akcijām, savukārt uzrādītāja akcijas ir uzskatāmas par dematerializētajām akcijām. Akcionāru reģistrs būs iesniedzams Uzņēmumu reģistrā (UR), un tajā atspoguļotā informācija būs publiski pieejama.
Akcionāram, kurš iegūst vai samazina dematerializētās akcijas apmērā par vairāk nekā 5% no sabiedrības akcijām, par to ir jāinformē sabiedrība. Ja šis pienākums tiek ignorēts, tad akcionārs nevar izmantot no jauniegūtajām akcijām pienākošās balsstiesības. Šis pienākums neattiecas uz sabiedrībām, kuru dematerializētās akcijas tiek kotētas biržā.
Komerclikums papildināts ar 136.1 pantu, kas paredz dalībnieka pienākumu paziņot sabiedrībai par savu patieso labuma guvēju (PLG).
Dalībniekam nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc valdes pieprasījuma saņemšanas ir jāpaziņo sabiedrībai par savu PLG, kas īsteno kontroli ar dalībnieka starpniecību.
Ja dalībnieks šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neiesniedz sabiedrībai pieprasīto informāciju, tad:
Ar grozījumiem Komerclikumā noteikta jauna kārtība akcionāru sapulču izsludināšanai. Mainīti arī noteikumi par dokumentu pieejamību pirms akcionāru sapulces.
Kopā ar grozījumiem Komerclikumā pieņemti grozījumi arī saistītos regulējumos: likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Vairāk lasīt>>
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.