9. maijā aizliegta uguņošana un pasākumi, kas apšauba valsts brīvību un atbalsta karu

Likums nosaka:

• 9. maijā visā Latvijas teritorijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot pasākumus, kas:
  • aizstāv valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļauj nekārtības, aizsargā sabiedrības veselību un tikumību;
  • nepieļauj Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militāras agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanu, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu;
  • solidarizējas ar Ukrainas tautu, kuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte tiek apdraudēta Krievijas militārās agresijas rezultātā, un piemin Ukrainā cietušos un bojāgājušos.
• Ja publiskais pasākums neatbilst iepriekš minētajiem izņēmumiem un tā rīkošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešama pašvaldības atļauja, pašvaldība attiecīgo atļauju neizsniedz.
• 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz plkst. 7. 00 ir aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.

“Valstij ir plaša rīcības brīvība, izvēloties valsts drošības aizsardzības labad veicamos pasākumus (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 25. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-35-01 13.2. punktu). Tos izvēloties, ir jāievēro gan Satversmē, gan starptautiskajos līgumos garantētās cilvēktiesības. Latvijai kā agresora – Krievijas Federācijas – robežvalstij, kurā atrodas samērā liels Krievijas pilsoņu skaits, šobrīd ir ievērojami plašāka rīcības brīvība veikt valsts drošības (Satversmes 116. panta izpratnē – sabiedrības drošības) aizsardzības labad veicamos pasākumus, tostarp ierobežojot cilvēktiesības,” vēstīts likumprojekta anotācijā.