Trešdaļa domā, ka HIV var pārnest odi
Atbalsta grupas ar HIV un AIDS inficētajiem slimniekiem – biedrības “AGIHAS” – apkopotā informācija liecina, ka iedzīvotāju zināšanas par HIV ir vājas.
SKDS šī gada oktobrī veiktajā aptaujā 78% respondentu norādīja, ka viņi nevarētu inficēties ar HIV vīrusu, un tikai 11% respondentu uzskatīja, ka viņiem pastāv inficēšanās risks. Savukārt vēl 11% uz šo jautājumu vispār nespēja atbildēt. Turklāt zīmīgi, ka augstāko nolieguma procentu uzrāda tieši gados jauni cilvēki, kuri ir seksuāli aktīvi un tāpēc ietilpst augstākajā riska grupā. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem HIV uz sevi neattiecina 83% aptaujāto, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem – pat 86%. It kā pašsaprotami, ka skeptiski noskaņoti un HIV risku uz sevi neattiecinoši ir arī 64—75 gadus veci seniori (81%), taču realitātē HIV tiek konstatēts arī šīs vecuma grupas pārstāvjiem, proti, Latvijā HIV ir diagnosticēts arī cilvēkam 81 gada vecumā.
Vienlaikus iedzīvotāji paši savas zināšanas par HIV novērtējuši augstu – 89% aptaujāto atbildējuši, ka labi zina vai kopumā zina par inficēšanos ar HIV vīrusu. Diemžēl atbildes uz konkrētiem jautājumiem liecina par pretējo.
Tā, piemēram, biedrība “AHIHAS” vērš uzmanību, ka 38% aptaujāto aizvien nezina, ka HIV nevar tikt pārnests ar dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumiem un skrāpējumiem; 32% nezina, ka ar HIV nevar inficēties ar kukaiņu (odu, blusu, dunduru) kodumiem; 28% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, kopā ar HIV pozitīvu cilvēku ejot baseinā vai dušā, vai, izmantojot kopīgas labierīcības; 23% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ar HIV pozitīvu cilvēku koplietojot sadzīves priekšmetus, piemēram, telefonu, pulti, dvieli, traukus; 17% nezina, ka HIV nevar izplatīties gaisā, HIV pozitīvam cilvēkam klepojot vai šķaudot, un 13% nezina, ka ar HIV nevar inficēties, ar HIV pozitīvu cilvēku ēdot pie viena galda.
Aptaujas dati arī liecina, ka 94% respondentu zina, ka HIV tiek pārnests nedroša (bez prezervatīva) dzimumakta laikā; 88% zina, ka pēc izskata vesels cilvēks var būt inficēts ar HIV; 68% zina, ka ar HIV inficētai grūtniecei var piedzimt vesels, no HIV brīvs bērns; 34% zina, ka Latvijas valsts nodrošina bezmaksas HIV ārstēšanu, un tikai 32% zina, ka HIV inficēts cilvēks, pastāvīgi lietojot zāles, samazina vīrusa slodzi savā organismā un vairs nevar inficēt citus.
“Kopumā atbildēs redzama tieša korelācija ar izglītības līmeni – izteikti zemākas zināšanas ir cilvēkiem ar zemāku izglītību. Savukārt vecums, dzimums, ienākumi un dzīvesvieta nespēlē tik nozīmīgu lomu,” secina biedrības priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka viens aspekts ir teorētiskas zināšanas, bet cits – prakse. Puse respondentu jeb 51% ir atzinuši, ka neietu pirtī kopā ar HIV pozitīvu cilvēku, vai arī viņiem ir sarežģīti uz šo jautājumu atbildēt. Vēl 43% neēstu HIV pozitīva cilvēka gatavotu ēdienu; 34% negribētu strādāt kopā vienā darba vietā, un 23% nepiedalītos viesībās, ja zinātu, ka starp viesiem būs arī cilvēks ar HIV infekciju.
“Mūs, pacientu biedrību, īpaši apbēdina, ka joprojām ir aktuāli paši dīvainākie mīti un aizspriedumi, piemēram, ka HIV var pārnest ar dzīvnieku vai kukaiņu kodumiem vai kopīgiem sadzīves priekšmetiem. Šī pētījuma dati liecina, ka ir jāturpina stāstīt un skaidrot pamatlietas par HIV, lai vairotu izpratni un mazinātu bailes. Protams, arī izglītības sistēmas ietvaros jauniešiem vajadzētu iegūt pamatzināšanas par seksuālo veselību, kas šobrīd diemžēl nenotiek,” norāda Andris Veiķenieks.
“Neņemot vērā to, ka HIV infekcijas izplatības “stāžs” Latvijā ir 34 gadi, zināšanas par šo vīrusu diemžēl aizvien nav pietiekamas, un to trūkums kavē infekcijas ierobežošanu. Ja iedzīvotāji skaidri zinātu, ka HIV vīrusa pārnese iespējama tikai nedroša seksa laikā un ar asinīm, iespējams, viņi censtos šos inficēšanās riskus maksimāli kontrolēt, kā arī mazinātu savas bailes un aizspriedumus saskarsmē ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV,” pārliecināts ir atbalsta grupas inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem, biedrības “AGIHAS”, pārstāvis.
Puse iedzīvotāju nekad nav veikuši HIV/AIDS pārbaudes
Interesantu ainu rāda arī atbildes uz jautājumu, vai cilvēkam jebkad ir veikta pārbaude uz HIV/AIDS infekciju. Gandrīz puse jeb 47% no visiem respondentiem nekad nav veikuši pārbaudi uz HIV/AIDS. Pārbaudi ir veicis 41% respondentu, bet 12% vispār nezina, vai viņiem šāda veselības pārbaude jebkad ir veikta. Rezultāti liecina, ka HIV/AIDS pārbaudes biežāk ir veikušas sievietes, respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu līmeni.
“Šīs atbildes liecina, ka cilvēki nepietiekami zina un rūpējas par savu veselību. Iespējams, pārbaudīto sieviešu īpatsvars ir lielāks, jo Latvijā HIV testu veic visām grūtniecēm. Taču mani uztrauc šie 12% respondentu, kuri vispār nezina, vai ir kādreiz pārbaudīti uz HIV. Mēs, ārsti infektologi, nereti sastopamies ar nostāju –, es taču veicu ikgadējās veselības pārbaudes, nododu pilnu asins ainu, tātad noteikti esmu pārbaudīts arī uz HIV! Nē! HIV pārbaudes Latvijā nav ietvertas regulārajās veselības apskatēs, lai arī mēs uzskatām, ka cilvēkiem seksuāli aktīvajā vecumā HIV tests tiešām būtu jāveic reizi gadā, to padarot par regulāras veselības pārbaudes rutīnas sastāvdaļu,” atzīst Dr. med. Inga Ažiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja.
Iepriekš teikto papildina arī Ivetas Jukšinskas, Daugavpils reģionālās slimnīcas ārstes infektoloģes, novērotais:
“Stigmatizācija joprojām pastāv gan sabiedrībā, gan starp HIV pozitīviem cilvēkiem. Svarīga ir sabiedrības izglītošana ne tikai par inficēšanās veidu, bet arī par to, ka neizmainīti asins un bioķīmisko analīžu rezultāti, kā arī laba pašsajūta nav pierādījums negatīvam HIV statusam, ka inficēšanās risks pastāv arī neaizsargātā seksuālā kontaktā ar sen vai labi pazīstamu cilvēku. Diemžēl arī HIV pozitīvo cilvēku vidū nākas sastapties ar infekcijas neizpratni un pašstigmatizāciju – atteikšanos regulāri un pareizi lietot medikamentus labas pašsajūtas gadījumā, kā arī bailēm veidot pilnvērtīgu ģimeni un attiecības.”
UZZIŅAI
HIV aizsākumi Latvijā
HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987. gada. Pirmie HIV gadījumi Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, tika atklāti starp vīriešiem, kuri to bija ieguvuši homoseksuālos dzimumkontaktos. 1990. gadā atklāja pirmo gadījumu, kad heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā bija inficējusies sieviete.
1997. gads iezīmēja jaunu pavērsienu – HIV infekcija iekļuva injicējamo narkotiku lietotāju (INL) vidē un kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā ļoti strauji izplatījās šajā populācijā, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Kas ir HIV infekcija, un kas ir AIDS?
HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. HIV vīruss vairojas, iznīcinot tās asins šūnas, kuras atbild par imunitāti, un izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos.
AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms rodas HIV infekcijas attīstības rezultātā.
Kā notiek inficēšanās ar HIV?
Inficēšanās notiek, ja inficēta cilvēka asinis, izdalījumi no dzimumorgāniem (sperma, sekrēts, kas izdalās pirms ejakulācijas, maksts sekrēts) un mātes piens (zīdaiņiem) nonāk otra cilvēka organismā.
HIV infekcijas profilakse:
- iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, obligāti jālieto prezervatīvs;
- jāizvairās veikt skaistumkopšanas procedūras (tetovējumus, pīrsingus, skarifikāciju) vietās, kurās nav iespējams pārliecināties par higiēnas prasību ievērošanu;
- nedrīkst lietot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u. c.);
- regulāri jāpārbauda veselība un jāveic HIV tests.
Kā HIV infekcija tiek ārstēta?
HIV infekcija tiek ārstēta ar zālēm, kuras nomāc vīrusa vairošanos un stiprina imūno sistēmu, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu un AIDS stadijas iestāšanos, tomēr vīrusu pilnībā nevar iznīcināt. HIV infekcija ir hroniska infekcija, kuras gaitu ir iespējams kontrolēt.
Slimību profilakses un kontroles centrs ir sagatavojis informatīvos materiālus par HIV, kā arī citām seksuāli transmisīvajām infekcijām.
