SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
27
27

Sodāmība un tās sekas uz karjeru

Tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā sodāmība, pat dzēsta vai noņemta, saskaņā ar Latvijas likumiem ir nepārvarams šķērslis, lai persona varētu pretendēt uz virkni amatu drošības iestādēs, finanšu jomā, arī justīcijā, piemēram, kļūt par zvērinātu advokātu, tiesnesi, policistu, prokuroru, notāru.

LV portāla infografika:
Designed by Freepik

Ja cilvēkam gadījies pakrist likuma priekšā un tapt sodītam, vai pēc soda izciešanas nodarījuma sekas – sodāmība – vajā visu mūžu? Krimināltiesībās ir princips - pēc soda izciešanas cilvēks uzskatāms par nesodītu, taču pastāv virkne izņēmumu, kuri faktiski nozīmē to, ka krimināli sodītai personai jārēķinās: šis traips biogrāfijā ir neizdzēšams un var būt par iemeslu karjeras ierobežojumiem mūža garumā.

īsumā
  • Sodāmība nav sods, bet soda sekas.
  • Sodāmību dzēš automātiski pēc noteikta laika, vai pirms termiņa noņem tiesa par priekšzīmīgu uzvedību.
  • Persona, kurai ir dzēsta vai noņemta sodāmība, ir uzskatāma par nesodītu, taču ar reiz bijušu sodāmību saistītie ierobežojumi nezūd.
  • Informācija par to, ka personai bijis piemērots kriminālsods, saglabājas Sodu reģistra arhīvā.

Sodāmības pamatā ir sods par noziedzīgu nodarījumu, kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Savukārt sodāmība ir "noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā," definēts Krimināllikumā.

"Sodāmību nepiemēro, lai sodītu. Sodāmība ir ar noziegumu un tiesas spriedumu saistītas sekas, un šim faktam līdzi nāk sodītajai personai noteikti ierobežojumi," skaidro krimināltiesību speciālists, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins.

Sodāmības dzēšana anulē nodarījuma krimināltiesiskās sekas, bet…

Persona, kas izdarījusi noziegumu un bijusi par to notiesāta, pēc noteikta laika ir uzskatāma par nesodītu. Krimināllikuma 63.panta 3.daļa nosaka, ka par nesodītām atzīstamas:

  1. personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;
  2. personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;
  3. nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām, ja pārbaudes laikā vai papildsoda izciešanas laikā iestādes, kuras izpilda nolēmumu, nav konstatējušas pārkāpumu;
  4. pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu;
  5. pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;
  6. pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;
  7. pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;
  8. pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Ja persona, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu, pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu ir pierādījusi savu labošanos, tiesa var noņemt tai sodāmību pirms šajā Krimināllikuma pantā norādīto termiņu izbeigšanās. Jautājumu par sodāmības noņemšanu tiesa izskata pēc sodu izcietušās personas, tās aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūguma. Sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā.

"Sodāmība ir ar noziegumu un tiesas spriedumu saistītas sekas."

Sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas, noteic Krimināllikums. Tas nozīmē, ka cilvēks faktiski uzskatāms par nesodītu. Taču informācija par to, ka personai bijis piemērots kriminālsods, saglabājas Sodu reģistra arhīvā, skaidro reģistra pārziņa Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Noziedzīgo nodarījumu uzskaites nodaļas priekšnieka vietnieks Andris Stepanovs.

Noteiktos gadījumos, kas pamatoti ar drošības un morāliem apsvērumiem sabiedrības interesēs, sodāmība, pat ja tā dzēsta, var tikt celta dienasgaismā un radīt ilgstošas negatīvas sekas personai, kura reiz saņēmusi kriminālsodu. Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā notiesāto personu reģistrā līdztekus personas vārdam, uzvārdam un personas kodam pieejamas ziņas par Krimināllikuma pantu, daļu un punktu, uz kura pamata persona notiesāta, kā arī piespriestais soda veids un mērs.

Tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra saskaņā ar Sodu reģistra likuma 19.panta pirmo daļu ir

  1. privātpersonai – ziņas par sevi, kā arī normatīvajos aktos konkrēti norādītos gadījumos un apjomā – citu reģistrā iekļauto informāciju;
  2. operatīvās darbības subjektam, iestādei vai personai, kura pilnvarota veikt izmeklēšanu, prokuratūras struktūrvienībai un tiesai – ziņas, kas nepieciešamas attiecīgo iestāžu vai personu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
  3. iestādei, kura ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, – ziņas, kas nepieciešamas tās lietvedībā esošo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai;
  4. citai valsts un pašvaldību iestādei – ziņas normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un paredzētajiem mērķiem;
  5. darba devējam – ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu fiziskās personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā (norādot normatīvo aktu, kas paredz attiecīgus ierobežojumus);
  6. aizstāvim – ziņas par aizstāvamo personu kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā, to dokumentāri apliecinot;
  7. zvērinātam tiesu izpildītājam – par lietvedībā esošo izpildu lietu – ziņas par naudas soda izpildi vai izdevumu par personai veikto pārbaudi alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai atmaksāšanu;
  8. Eiropas Savienības dalībvalsts centrālajai (atbildīgajai) iestādei – ziņas par personas notiesāšanu. Eiropas Savienībā darbojas sodāmības reģistru informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā.

Ierobežojumi virknē profesiju

Pieeja datiem par personu sodāmību ir nepieciešama ne tikai, lai izvairītos no nozieguma recidīva, kas varētu rasties, sodītajai personai atkal nonākot amatā vai profesijā, ar kuru iepriekš pastrādātais noziegums saistīts. Nozieguma izdarīšanas fakts raksturo personu, un ir saprotams, ka tai netiek uzticēta sabiedrisku funkciju pildīšana, atzīst A.Judins, norādot: būtu morāli nepieņemami, ja par tiesnesi vai prokuroru strādātu reiz par izvarošanu notiesāts cilvēks.

Darba likuma 33.panta 2.daļa nosaka: darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam. Tajā skaitā ir jautājumi par iepriekšēju sodāmību, izņemot gadījumus, kad sodāmība nav savienojama ar amatu, uz kuru persona pretendē, vai arī tai attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme, piemēram, nepieciešamība saņemt ieroča nēsāšanas atļauju vai pieeju valsts noslēpumam.

"Būtu nepieņemami, ja par tiesnesi vai prokuroru strādātu reiz par izvarošanu notiesāts cilvēks."

Tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gadījumā sodāmība, pat dzēsta vai noņemta, saskaņā ar Latvijas likumiem ir nepārvarams šķērslis, lai persona varētu pretendēt uz virkni valsts augstāko amatu, sevišķi finanšu sfērā - Valsts kontroliera, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekļa, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citiem atbildīgiem posteņiem. Kredītiestāžu likuma 25.panta pirmā daļa nosaka: par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, ārvalsts kredītiestādes filiāles vai kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju un prokūristu nevar būt persona, "kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)".

Personas, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nevar pretendēt arī uz virkni amatu justīcijā, piemēram, kļūt par zvērinātu advokātu, tiesnesi, policistu, prokuroru, notāru, nevar dienēt militārajā dienestā.

Krimināli sodītām personām ir ierobežotas iespējas arī darbā ar bērniem. Izglītības likuma 50.pants paredz, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, "kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu".

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pants nosaka: "Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot), kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas."

"Sods ir terminēts, bet ar to saistītie ierobežojumi paliek uz mūžu."

Vēl virknē profesiju, piemēram, apsardzē, ir noteikts liegums tajās strādāt personām, kurām pēc soda izciešanas par tīšu noziedzīga nodarījumu nav dzēsta vai noņemta sodāmība. Piemēram, Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteikts, ka pretendēt uz ierēdņa amatu var tikai persona, "kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība". Šis nosacījums attiecas arī uz augstāko politisko amatu - Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa un Valsts prezidenta amata – kandidātiem.

Jāatzīmē, liegums personai ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz kādu nodarbošanos var būt arī kriminālsoda veids – gan kā pamatsods, gan papildsods, ko lielākoties piemēro personām, kuras apsūdzētas vai tiek turētas aizdomās par amatnoziegumu izdarīšanu.

Sodāmība, arī dzēsta un noņemta, var būt par pamatu ierobežojumiem personai iebraukt un uzturēties, tātad arī strādāt kādā valstī. Piemēram, lai ieceļotu ASV bez vīzas, personai ir jāapliecina, ka tā nav bijusi sodīta par kriminālpārkāpumiem. Par sodītām Latvijas tiesību aktu izpratnē faktiski var būt uzskatāmas arī personas, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Piemēram, saskaņā ar Advokatūras likumu par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, piemēram, saistībā ar noilguma iestāšanos vai izlīgumu tiesvedībā.

Sodāmības sekas pārāk smagas

Latvijas likumos noteiktās sodāmības sekas ir ļoti smagas un ierobežojumi nesamērīgi lieli, salīdzinot ar citu attīstīto valstu praksi šajā jomā, skaidro jurists, civiltiesību speciālists Juris Bārtulis, norādot: jaunībā pastrādāts huligānisms, par kuru ticis piemērots kriminālsods, pat tāds, kurš nav saistīts ar brīvības atņemšanu, pārvelk svītru cilvēka iespējām nākotnē veidot karjeru virknē nozaru. Un tas ir nesamērīgs ierobežojums salīdzinājumā ar nodarījumu, par ko sods piemērots. "Ja jau pastāv tik plaši profesiju un amatu ieņemšanas ierobežojumi, tad mūsu valstij vajadzētu būt kristāltīrai. Bet vai tā patiešām ir?" par attiecīgo likumu normu lietderību retoriski jautā J.Bārtulis. 

Uz sodāmības seku nesamērīgumu Latvijā norāda arī A.Judins, vēršot uzmanību uz mūsu valsts tiesību sistēmā esošu pretrunu: "Sods ir terminēts, bet ar to saistītie ierobežojumi paliek uz mūžu. Iznāk, ka krimināltiesiskajā jomā soda sekas ir mazākas nekā ārpus tās." Eksperts atzīst: "Pastāv konceptuāls jautājums: cik ilgi atgādināt cilvēkam par viņa nodarījumu? Vieni teiks – līdz nāvei, bet citi tam nepiekritīs. Manuprāt, ir nepieciešama individuāla pieeja, kāda jau noteikta pedagogiem. To vajadzētu attiecināt arī uz citām profesijām. Pēc tam kad sodāmība ir dzēsta, vajadzētu radīt cilvēkam iespēju lūgt individuāli izvērtēt viņa gadījumu ar iespējamību sodāmības sekas dzēst uz visiem laikiem."

Labs saturs
27
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU