Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Lai radītu vienotu un mūsdienām atbilstošu pieeju cīņā ar imūndeficīta vīrusa izplatību, izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 99 “Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 14. martā.
Līdzšinējā HIV izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas kārtība bija novecojusi un sadrumstalota. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi “Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatoriskā kārtība” bija pieņemti pirms 20 gadiem, turklāt dažas normas, kas attiecās uz šīs infekcijas ierobežošanu, bija iekļautas vēl citos Ministru kabineta noteikumos.
Noteikumu projekta anotācijā vēstīts, ka Pasaules Veselības organizācija, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī citas starptautiskas organizācijas savlaicīgai HIV infekcijas atklāšanai iesaka izmantot HIV eksprestestus. Šie testi nenodrošina HIV infekcijas diagnozes noteikšanu un apstiprināšanu, bet dod iespēju identificēt aizdomas par inficēšanos ar HIV vīrusu un sniegt personai nepieciešamās konsultācijas.
Arī jaunajos MK noteikumos akcentēta eksprestestu nozīmība HIV infekcijas noteikšanā.
Turklāt jaunais regulējums paredz, ka eksprestestu veikšanā un personu konsultēšanā var tikt iesaistītas arī atbilstoši apmācītas personas, kuras nav ārstniecības personas. Iecerēts, ka tas paplašinās gan pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju, kas iesaistītas šo pakalpojumu sniegšanā, iespējas piesaistīt nepieciešamo personālu un nodrošināt pakalpojumu plašāku pieejamību, informē Veselības ministrija.
Tikpat būtiska ir arī pirmstesta (informācija par testu, pozitīva un negatīva testa rezultāta nozīmi) un pēctesta (testa rezultāti un rīcība pozitīva vai negatīva testa gadījumā) konsultēšana, kas veicama atbilstoši Slimību un profilakses centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām.
Ja eksprestests konstatē iespējamu HIV infekciju, personas, kura veikusi testu, pienākums ir nosūtīt klientu pie infektologa diagnozes apstiprināšanai. HIV infekciju apstiprina, pamatojoties uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālajā references laboratorijā veikto testa rezultātu.
Jaunie noteikumi paredz, ka infektologs nodrošina pacientam turpmākos veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar HIV infekcijas vai AIDS diagnozi. Tomēr pacienta ambulatoro aprūpi var veikt arī ģimenes ārsts vai speciālists, tai skaitā ieslodzījuma vietas ārsts, ja infektologs ir sniedzis rekomendācijas pacienta ambulatorai aprūpei ģimenes ārsta vai speciālista uzraudzībā. Smagu HIV infekcijas izraisītu komplikāciju, HIV infekcijas pavadošo slimību un citos sarežģītos HIV infekcijas gadījumos ārstējošais ārsts lemj par ārstu konsīlija iesaisti pacienta slimības attīstības izskatīšanā. HIV inficēto personu un AIDS slimnieku diagnostikas un ārstēšanas metodisko vadību nodrošina Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumos “Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība” bija iekļautas arī norādes, kas attiecas uz HIV infekcijas ierobežošanu. Lai nodrošinātu regulējumu vienu noteikumu ietvaros, prasības, kas attiecas uz HIV infekciju, ietvertas jaunajos noteikumos “Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi”.
Lai mazinātu HIV infekcijas izplatīšanās riskus, noteikts, ka ārstam jāsniedz HIV inficētajam pacientam informācija par infekcijas izplatīšanās ceļiem, inficēšanās riskiem un individuālās profilakses pasākumiem, lai nepieļautu citu personu inficēšanu. Ārsta pienākums ir arī informēt apzinātās kontaktpersonas par primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas nepieciešamību un organizēt šīs pārbaudes. Ārstniecības personai par inficēšanās gadījumu jāinformē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) reģionālās nodaļas epidemiologs.
HIV inficētās personas kontaktpersonai veic primāro medicīnisko pārbaudi un turpmākās pārbaudes nodrošina 6. un 12. nedēļā pēc kontakta ar inficēto personu, veicot asins parauga izmeklēšanu HIV infekcijas pārbaudei (HIV tests), kā arī nodrošina pirmstesta un pēctesta konsultāciju.
HIV inficētajām mātēm dzimušajiem bērniem medicīnisko novērošanu nodrošina līdz 24 mēnešu vecumam, veicot asins parauga virusoloģisko un seroloģisko izmeklēšanu HIV infekcijas pārbaudei, izmantojot polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testu un antivielu/antigēna noteikšanu, nodrošinot pirmstesta un pēctesta konsultāciju. Asins parauga testēšanu veic sešu nedēļu vecumā, četru līdz sešu mēnešu vecumā, 12 mēnešu vecumā un pēc vajadzības – 18 un 24 mēnešu vecumā.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca nodrošina arī HIV infekcijas specifisku īstermiņa ārstēšanu uzreiz pēc negadījuma, kura laikā organismā iekļuvušas vai varēja iekļūt ar HIV inficētas asinis vai citi infekciozi organisma šķidrumi, jeb pēcekspozīcijas profilaksi. Tomēr šo profilaksi var veikt arī jebkura cita ārstniecības iestāde, noslēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par pēcekspozīcijas profilakses sniegšanu atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem.
Ārstniecības iestādei, kas veic HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilaksi, jānodrošina infektologa konsultācijas, nepieciešamā laboratoriskā diagnostika un dinamiskā novērošana un jāuzglabā pēcekspozīcijas profilaksei paredzēto zāļu krājumi, lai nepieciešamības gadījumā pacientam nodrošinātu pirmās zāļu devas pieejamību.
Ja pēcekspozīcijas profilakse jānodrošina bērnam, kurš dzimis HIV inficētai mātei, ārstniecības iestādei, sadarbojoties ar NVD, jānodrošina mākslīgā piena maisījuma pieejamība zīdaiņiem un mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums bērniem līdz gada vecumam.
HIV izplatība Latvijā mazinās, tomēr jauno gadījumu rādītājs Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā dzīvo apmēram 6029 cilvēki, kuri ir inficējušies ar HIV infekciju. Dati liecina, ka 2021. gadā Latvijā tika reģistrēti 212 jauni HIV gadījumi, no kuriem 38 gadījumi bija AIDS stadijā. Lielākā daļa jaunatklāto HIV gadījumu konstatēts personām vecumā no 30 līdz 39 gadiem (33,5%), un vairums inficēšanās gadījumu notikuši heteroseksuālas transmisijas ceļā. Katru gadu tiek atklāts vismaz viens gadījums, kad inficēšanās ar HIV notikusi grūtniecības vai bērna zīdīšanas laikā, kad inficēta māte to nodevusi savam bērnam.
Plašāk par tēmu >>
