Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem šonedēļ iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem Saeimā.
Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt atbildību par bērna pamešanu novārtā.
Līdz ar grozījumiem tiek papildināta likuma 1. panta 9.1 punktā sniegtā definīcija, kas ir vardarbība Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē, to papildinot ar vārdiem “pamešana novārtā”. Tādējādi BTAL noteikts, ka vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.
Likumā arī paskaidrots, ka ar pamešanu novārtā tiek saprasta ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.
BTAL vienlaikus papildināts ar jauniem terminiem:
Ņemot vērā, ka par vardarbību nav paredzēts atzīt jebkādu nolaidību, bet tikai tādu, kas var tikt atzīta par pamešanu novārtā, vairākos likuma pantos, kuros patlaban ir minēta tikai vardarbība, ir paredzēts papildus norādīt arī uz nolaidību, šādi nodrošinot efektīvāku un plašāku bērnu tiesību un interešu aizsardzību.
Papildus tam noteikts, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu, izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi bērna aprūpē. Par atteikšanos no sadarbības sociālais dienests informēs bāriņtiesu.
Precizēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Stājoties spēkā grozījumiem BTAL, tā 81. pants noteiks, ka par pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (līdz 700 eiro).
Izmaiņas likumā arī kā bērnu tiesību aizsardzības principu paredz “bērna labākās intereses”, nosakot kritērijus to izvērtēšanai. Proti, BTAL 6. pants “Bērna tiesību aizsardzības princips” papildināts ar 2.1 daļu, kurā pateikts, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:
1) bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
2) bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
3) bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
4) bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
5) atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
6) iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
7) bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;
8) bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai viedokli formulēt;
9) bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
10) drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
11) bērna identitātes saglabāšanu;
12) bērnam atbildības izjūtas veidošanu;
13) citus bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus.
Izmaiņas likumā, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, arī precizē 72. panta piektās daļas 1. punktu, kurš līdz šim aizliedza personām, kuras iepriekš sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, strādāt bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos u. tml. Pants papildināts ar izņēmuma gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izvērtējusi, vai tas nekaitē bērnu interesēm, un atļāvusi šīm personām (izņemot pedagogus, kuri tiek izvērtēti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni. Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādām personām strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitēs bērnu interesēm.
Plašāk par tēmu:
Saeima steidzamības kārtā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma jaunu likumu “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”.
Likums paredz, ka no 15. novembra deputāts Saeimas darbā būs tiesīgs piedalīties tikai tad, ja būs uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Vienlaikus darbu turpināt varēs arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsilija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.
Saeimas deputātam, kurš nebūs tiesīgs piedalīties parlamenta darbā, tiks pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Tā tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs uzrādījis sertifikātu.
Saeimas Prezidijam ne retāk kā reizi divos mēnešos būs jāizvērtē nepieciešamība saglabāt šajā likumā noteikto ierobežojumu.
Pagaidu ierobežojumi attiecas arī uz pašvaldību domju deputātu darbu.
Likums pieņemts, lai:
Likums būs spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanu vai glabāšanu noteikta kriminālatbildība.
Ar grozījumiem noteikts, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Vienlaikus paredzēts, ka no kriminālatbildības varēs atbrīvot tās personas, kuras pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas labprātīgi paziņos par notikušo un aktīvi veicinās tā atklāšanu un izmeklēšanu.
Plašāk LV portāla publikācijā:
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem cita starpā parādniekiem saglabājamie līdzekļi par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu noteikti 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas.
Piedzenot parādu, zvērināts tiesu izpildītājs ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem izdara līdz parāda dzēšanai, saglabājot naudas līdzekļus Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktā apmērā. Atkarībā no parāda veida parādniekam tiek saglabāti līdzekļi minimālās mēneša darba algas apmērā (šobrīd – 500 eiro) vai puse no tās (piemēram, uzturlīdzekļu parāda piedziņas lietās).
Papildus likumā noteiktajai saglabājamai summai (minimālajai mēneša algai vai pusei no tās) parādniekam vēl tiek saglabāti arī līdzekļi par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Lai gan 2021. gadā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tika palielināts no 64,03 eiro līdz 109 eiro, tomēr Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 159. punkts šobrīd paredz, ka parādniekam saglabājamie maksājumi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdz 2021. gada 31. decembrim joprojām nosakāmi 64,03 eiro apmērā, kas atbilst valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram 2020. gada 31. decembrī.
Grozījumi paredz saglabājamo līdzekļu apmēru par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atsaistīt no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, to nosakot 15 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas (šobrīd tie ir 75 eiro).
Ar apgādībā esošu bērnu šajā gadījumā jāsaprot bērns, kas ir ierakstīts parādnieka nodokļu grāmatiņā.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Medību likumā, kas paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības.
Turpmāk medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.
Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.
Ar grozījumiem tiek paplašināta stirnu un meža cūku medību platība no pašreizējiem 200 hektāriem līdz ne mazāk kā 350 hektāriem.
Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā, vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus.
Papildu esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.
Plašāk LV portāla skaidrojumā par likumprojektu:
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumu likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un grozījumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliedz publiskos izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.
Likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” līdz šim noteica, ka sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, kā arī šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes. Tāpat aizliegts izmantot PSRS, bijušo tās republiku un nacistiskās Vācijas ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas virzīto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, nosakot īpašu tiesisko regulējumu.
Izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus sagatavošanās darbus būvniecības uzsākšanai, piemēram, zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu un atsavināšanu, attīrīšanu no apauguma, tai skaitā koku ciršanu, cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī citus zemes vienības sagatavošanas darbus.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka konstatēts Latvijas – Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski. Tādēļ ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumā.
Grozījumi paredz ieviest jaunas prasības digitālā satura un digitālā pakalpojuma atbilstībai līguma noteikumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei, pareizai integrēšanai un modificēšanai, kā arī noteikumus par atteikuma tiesībām, iegādājoties šādu saturu vai pakalpojumu.
Likumprojekts precizē patērētāja prasījuma tiesības un termiņu, kā arī noteic tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstības vai piegādes neesamības gadījumā. Tostarp grozījumi paredz likumā nostiprināt patērētāja tiesības lūgt pārdevējam novērst digitālā satura vai pakalpojuma neatbilstību.
Plašāk par tēmu:
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Trauksmes celšanas likuma projektu. Ar to iecerēts pilnveidot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā, kā arī pārņemt direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
Patlaban trauksmes celšanas jomu noteic Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā kopš 2019. gada. Jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas prasības un precizējot līdzšinējās likuma normas, nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunajā likuma projektā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.
Paredzēts, ka aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām attieksies ne tikai uz pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet uz arī saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un tiek stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā. Tiek atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.
Plašāk LV portāla skaidrojumā:
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 10. novembrī, konceptuāli atbalstīja E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likumprojektu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu koordinētu e-lietas darbību un uzraudzību.
Likumprojekts radīs tiesisku pamatu iestādēm apstrādāt personas datus un procesos iesaistītajām personām piekļūt lietas materiāliem e-lietas portālā, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts definē e-lietas jēdzienu, nosakot, ka tas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopums, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu elektroniskā vidē un minētajos procesos apstrādājamo datu pieejamību.
Likumā iecerēts noteikt e-lietas īstenošanas ietvaru un regulēt arī personu datu apstrādes nolūku un robežas.
Plašāk par tēmu:
Iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 jāļauj veikt arī aptiekās farmaceitiem, kuri ieguvuši atbilstošas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, paredz Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā.
Plānots, ka aptiekas pašas brīvi noteiks, vai tās vēlas sniegt vakcinācijas pakalpojumus. Iespēja aptiekās vakcinēties pret Covid-19, sezonālo gripu un ērču encefalītu ļautu mazināt ģimenes ārstu pārslodzes risku, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz arī pienākumu farmaceitam, kurš konstatējis vakcinācijas izraisītās komplikācijas, nekavējoties par to ziņot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, ar kuriem iecerēts pilnveidot izdienas stāža aprēķināšanas kārtību tiesnešiem.
Plānotās likuma izmaiņas paredz: lai ieskaitītu tiesneša izdienas stāžā laiku, kas nostrādāts advokāta profesijā vai augstskolā tieslietu akadēmiskā personāla amatā, šajās specialitātēs vairs nebūs jānostrādā vismaz 10 gadi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesneša izdienas stāžā ieskaitīs arī laiku, kas nostrādāts starptautiskas tiesas tiesneša amatā.
Likumprojekta autori Tieslietu ministrijā uzsver, ka valsts kopējā interese ir piesaistīt tiesneša amatam augsta līmeņa profesionāļus, tostarp radīt interesi par iespējamu tiesneša karjeru arī tādiem tieslietu nozares profesionāļiem kā zvērinātiem advokātiem un augstskolu mācībspēkiem.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paredz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajam lasījumam atbalstītais likuma projekts.
Topošais Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums paredz baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.
“Komisijas deputātiem nācās pieņemt izsvērtu un atbildīgu lēmumu, izdarot izvēli starp diviem nozīmīgiem Svētā Pētera baznīcas iespējamajiem juridiskajiem īpašniekiem – Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodibinājumu, kuru izveidojusi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam atbalstīja 2022. gada valsts budžeta likuma projektu.
Visvairāk papildu līdzekļu paredzēts novirzīt veselības nozarei – 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro plānoti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni – rezidentiem. 4,6 miljoni eiro paredzēti paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļus plānots novirzīt ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.
Deputāti izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai iesniedza grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem tiek precizēti ģimenes valsts pabalsta izmaksas nosacījumi, lai nodrošinātu, ka par bērniem, kuri veselības stāvokļa dēļ vai citu būtisku apstākļu dēļ neapmeklē izglītības iestādi, bet kuriem tiesiskās attiecības ar izglītības iestādi nav pārtrauktas, pabalsta izmaksa netiek pārtraukta. Tāpat grozījumi paredz precizēt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus personām, kuras sasniegušas valstī noteikto pensionēšanās vecumu, kā arī personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, kā arī precizēt nosacījumus, pie kādiem ir pārtraucama valsts sociālo pabalstu izmaksa.
