SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Vide
6
6

Medīt varēs lielākās platībās un ar plašāku rīku klāstu

Šobrīd Latvijā ir 1982 medību iecirkņi. Likuma grozījumi skartu 629 objektus, kas patlaban ir mazāki par 350 ha, tie veido tikai 0,6% no kopējām medību platībām.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus Medību likumā, kas paredz paplašināt medību iecirkņu platības, kā arī medībās izmantoto rīku klāstu.

īsumā
  • Likumprojekts paredz – ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību.
  • Grozījumi paredz, ka medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par 350 hektāru.
  • Plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 hektāriem līdz ne mazāk kā 350 hektāriem.
  • Meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā varētu izmantot mākslīgus gaismas avotus, nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu un siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus.
  • Kopumā Latvijā ir 1982 medību iecirkņi. Likuma grozījumi skartu 629 objektus, kas patlaban ir mazāki par 350 ha.

Lai samazinātu medījamo dzīvnieku postījumus un pilnvērtīgāk apsaimniekotu savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības, seši deputāti – Andris Kazinovskis, Mārtiņš Bondars, Ēriks Pucens, Jānis Dūklavs, Edmunds Teirumnieks, Jānis Cielēns – rosinājuši grozījumus Medību likumā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēdējos gados ir būtiski pieaugušas pārnadžu – stirnu, staltbriežu un aļņu – populācijas, kas nodara postījumus lauksaimniecībai un mežam: tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs.

Daļa deputātu iebilst

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos grozījumus Medību likumā ir sagatavojusi izskatīšanai uz otro lasījumu.

Taču likumprojekts raisīja diskusijas, jau to skatot pirmajā lasījumā. Piemēram, deputāts Ivars Zariņš aicināja to neatbalstīt, sakot, ka tas ir brāķis un ka likumprojektam vajadzētu iet ierasto ceļu caur Ministru kabinetu.

Savukārt deputāte Ļubova Švecova iebilda, ka sabiedrībā nav tādas akūtas nepieciešamības – dzīvniekus iznīcināt, nošaujot medību laikā, tas ir tikai hobijs. “Turklāt likumprojekts piedāvā iespēju šaut dzīvniekus, piemēram, ar speciāliem ieročiem, tiek paredzēts atļaut izmantot nakts redzamības tēmēkļus – ar elektronisko palielinājumu, ar siltumu uztverošiem tēmēkļiem diennakts tumšajā laikā. Tā jau ir slepkavība, izmantojot speciālos ieročus,” uzskata Ļ. Švecova.

Izveidoja darba grupu

Lai vienotos par labāku likumprojekta redakciju, tika izveidota darba grupa, kurā iesaistījās Zemkopības ministrija (ZM) un medību tiesību pārstāvji. ZM Meža departamenta direktora Arvīda Ozola ieskatā grupai kopā ar Saeimas Juridisko biroju izdevās izstrādāt visiem pieņemamus priekšlikumus. Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktorei Daigai Vilkastei, gan Latvijas Dabas fonda padomes loceklei Leldei Enģelei visas darba grupā izstrādātās normas šķita korektas.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Sanita Terēza Ozoliņa skaidroja, ka darba grupa vienojās par likumprojekta redakciju, kas paredz, kādā kārtībā var notikt medības pilsētās. Bija nepieciešams noteikt kritērijus un papildu nosacījumus, pašvaldībām izdodot saistošos noteikumus. Līdz ar to 3. pantā ir izstrādāta 2.1 daļa, kas paredz izslēgt trešās daļas pirmo punktu, kurš patlaban likumā aizliedz medības pilsētas teritorijā.

Darba grupa vienojās par likumprojekta redakciju, kas paredz, kādā kārtībā var notikt medības pilsētās.

Darba grupa iesaka papildināt 3. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: ka medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par medībām pilsētā, nosakot teritorijas (zonas), kurās atļauts medīt, un nepieciešamības gadījumā papildus medību jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem nosaka arī medībās izmantojamos rīkus, līdzekļus, metodes, paņēmienus un drošības nosacījumus.

Medīt būs aizliegts vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, izņemot:

  • nelimitēto medījamo dzīvnieku medības, kurās piedalās medību tiesību īpašnieks vai tā rakstveidā pilnvarota persona;
  • nelimitēto medījamo dzīvnieku medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā;
  • ievainota medījamā dzīvnieka izsekošanu.

Radīt atvieglojumus medību organizēšanai

Komisija atbalstīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem, kā arī noteikt papildu ierobežojumus vai atvieglojumus medību organizēšanai atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, dzīvnieku nodarītiem postījumiem, meteoroloģiskajiem apstākļiem un fenoloģiskajai situācijai.

“Ir izveidojusies situācija, ka staltbriežu un aļņu populācijas ir pārāk lielas un apdraud savu barības bāzi – mežus un lauksaimniecības kultūras. Likuma 3. panta piektajā daļā papildu ietverot atvieglojumus un kritēriju par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, Valsts meža dienests (VMD) varēs elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz problēmsituācijām, ja tādas izveidojas,” argumentēja A. Ozols.

Medību iecirkņa minimālā platība

Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, ka medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par 350 hektāru (ha), ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.

Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 ha lielām.

Plānots paplašināt stirnu un meža cūku medību platību no pašreizējiem 200 ha līdz ne mazāk kā 350 ha.

Savukārt deputātes Ļ. Švecovas un Evijas Papules priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja, paredzēja, ka medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par 200 ha, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieku grupa.

Sadrumstalotie iecirkņi nerisina postījuma problēmas

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis uzskata, ka nevajag samazināt medību iecirkņu minimālās platības – tam nav ne saimnieciska, ne bioloģiska pamatojuma: “Pētām, kāpēc palielinās dzīvnieku skaits un postījumi. Sadrumstalotie medību iecirkņi neatrisina postījuma problēmas. Ja lauksaimniecības lauks iekļaujas  2000 ha medību iecirknī, tad visus briežus var nomedīt uz viena lauka.”

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, argumentējot, kāpēc jāpalielina medību iecirkņu minimālā platība, skaidroja, ka tas ir tāpēc, “lai uzraudzība un medīšana notiktu saskaņoti un adekvāti. Mazie iecirkņi neveidojas par lielākiem savstarpējo attiecību un ķīviņu dēļ, bet lauksaimniekiem un mežsaimniekiem tiek nodarīti postījumi. Darba grupā nonāca pie viedokļa, ka platības būtu paplašināmas un nosakāmi lielāki medību iecirkņi”.

Deputāte Evija Papule gribēja dzirdēt medību platību noteikšanas ekonomisko pamatojumu, kāds ir ekonomiskais ieguvums, ja sistēma tiek mainīta.

J. Eglītis atbildēja, ka par ekonomiskajiem ieguvumiem var pastāstīt tie lauksaimnieki, kuru laukiem tiek nodarīti postījumi, valsts arī iegūtu negūtos nodokļus.

Lai varētu šaut diennakts tumšajā laikā

Medību likuma grozījumu autori rosina mainīt 24. pantu, kas paredzētu, ka meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās diennakts tumšajā laikā varētu izmantot mākslīgus gaismas avotus, nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu un siltumu uztverošos (termālos) tēmekļus.

Patlaban likums nenosaka šo dzīvnieku medīšanu diennakts tumšajā laikā. Savukārt siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus medībās ir aizliegts izmantot vispār.

Ļ. Švecova aicināja neatvērt durvis nekontrolētajām medībām, izmantojot siltumu uztverošos (termālos) tēmekļus. E. Papule savukārt uztraucās par medību drošību.

VMD statistika liecina: ja medībās ir negadījumi, tad tie notikuši nevis medību rīku dēļ, bet rupji pārkāpjot medību drošības noteikumus, argumentēja A. Ozols.

Var lūgt kontaktinformāciju

Komisija atbalstīja zemkopības ministrs K. Gerharda priekšlikumu papildināt likuma 26. pantu ar jaunu daļu, paredzot: lai noslēgtu medību tiesību nodošanas līgumu vai organizētu ievainota dzīvnieka izsekošanu reģistrētam medību iecirknim tieši piegulošā platībā, medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību lietotājs var vērsties VMD vai pašvaldībā ar lūgumu sniegt zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi).

VMD vai pašvaldība sniedz savā rīcībā esošo kontaktinformāciju, kuru zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedzis minētajām institūcijām, saņemot citu pakalpojumu.

Pārejas noteikumi

Likumu ir paredzēts papildināt ar pārejas noteikumu 23. punktu: VMD pieņemtie lēmumi par medību iecirkņa reģistrāciju, tādiem medību iecirkņiem, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis informēja, ka kopumā Latvijā ir 1982 medību iecirkņi. Likuma grozījumi skartu 629 objektus, kas patlaban ir mazāki par 350 ha, tie veido tikai 0,6% no kopējām medību platībām.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU