SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Vide
4
8
4
8

Izmaiņas mežacūku, stirnu un lūšu medību noteikumos

Stājas spēkā 20.04.2022.

Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) tiek noteikts par īpaši aizsargājamu sugu un izslēgts no medījamo sugu saraksta.

FOTO: Freepik

20. aprīlī stājas spēkā grozījumi Medību noteikumos, kas reglamentē siltumu uztverošo (termālo) tēmēkļu izmantošanu, līdzīgi kā nakts redzamības tēmēkļu lietošanu lapsu, jenotsuņu un mežacūku medībās, kā arī nosaka, ka mežacūkas un stirnas turpmāk būs nelimitētie medījamie dzīvnieki. Savukārt, grozot noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) tiek noteikts par īpaši aizsargājamu sugu.

īsumā
  • Lūsis tiek svītrots no ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksta un iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
  • Noteikumos termālo tēmēkļu izmantošanas kārtība noteikta līdzīgi nakts redzamības tēmēkļu lietošanas kārtībai.
  • Lai mazinātu postījumus, pagarināts bebru medību termiņš meliorācijas sistēmās – faktiskajās un potenciālajās postījumu vietās.
  • Mežacūka un stirna turpmāk ir noteikti kā nelimitētie medījamie dzīvnieki, kurus, ievērojot Medību likuma prasības, drīkst medīt bez medību atļaujas saņemšanas Valsts meža dienestā.
  • Lai nodrošinātu efektīvus Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, Valsts meža dienests noteiks, ka arī turpmāk nomedītās mežacūkas jāmarķē ar dienesta izsniegtajiem marķieriem jeb savilcējiem.
  • Medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi” izstrādāti, lai nodrošinātu medību jomu reglamentējošo normatīvo aktu atbilstību grozījumiem Medību likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī, kā arī, lai ievērotu Valsts kontroles ieteikumu revīzijā “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?”, no medījamo sugu saraksta izslēdzot lūsi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Savukārt līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, kas stājas spēkā 20. aprīlī, lūsis tiek svītrots no ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksta un iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Termālo tēmēkļu lietošanas kārtība

Līdz šim MK noteikumu līmenī nebija reglamentēta termālo tēmēkļu lietošanas kārtība, kā to paredz Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību nosacījumi, norādīts Medību noteikumu grozījumu anotācijā.

Grozījumi Medību likumā, kas stājās spēkā 1. aprīlī, nosaka, ka par nelikumīgām medībām atzīst siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot mežacūku, lapsu un jenotsuņu medības.

MK noteikumos termālo tēmēkļu izmantošanas kārtība noteikta līdzīgi nakts redzamības tēmēkļu lietošanas kārtībai.

Pagarināts bebru medību termiņš

Ņemot vērā populāciju stāvokli un nomedīšanas apjomu, kā arī postījumu apmēru lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, mainīti medību termiņi staltbriežiem, vienlaikus tos dalot dzimumos un vecumposmos.

Lai mazinātu postījumus, pagarināts bebru medību termiņš meliorācijas sistēmās – faktiskajās un potenciālajās postījumu vietās.

Mežacūku medībās jāizmanto marķieri

Veiktie grozījumi Medību noteikumos paredz, ka mežacūka un stirna turpmāk ir noteikti kā nelimitētie medījamie dzīvnieki, kurus, ievērojot Medību likuma prasības, drīkst medīt bez medību atļaujas saņemšanas Valsts meža dienestā (VMD).

Pastiprināta mežacūku medīšana nepieciešama Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanai, savukārt stirnu limita izpilde pēdējos gados samazinās, vietām nesasniedzot pat 50%, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai nodrošinātu efektīvus un pilnvērtīgus Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus Latvijā un ierobežotu šīs slimības izplatību, pēc grozījumu stāšanās spēkā VMD noteiks, ka nomedītās mežacūkas arī turpmāk jāmarķē ar dienesta izsniegtajiem marķieriem jeb savilcējiem. Valsts nodeva par mežacūku marķieriem nebūs jāmaksā, skaidro VMD.

2021./2022. gada medību sezonā pieļaujamais mežacūku nomedīšanas apjoms bija 32 064 dzīvnieki, un tika izsniegtas 37 180 mežacūku medību atļaujas. Saskaņā ar mednieku iesniegto informāciju 2022. gada 13. aprīlī iepriekšējā medību sezonā nomedītas 23 985 mežacūkas.

Lielākas medību platības

MK noteikumi papildināti ar 24.1 punktu, kas nosaka: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis medību tiesību lietotāju vienošanos par medību iecirkņu kopīgām robežām ar visiem blakus esošajiem medību iecirkņiem (turpmāk – robežlīgums) un tā ir reģistrēta VMD, medību platība ir uzskatāma par vienlaidu medību platību arī tad, ja attālums starp viena medību tiesību lietotāja platībām reģistrētā robežlīguma ietvaros ir lielāks par 100 metriem.”

Šādu izmaiņu mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu, par tām savstarpēji vienojoties, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Līdz šim ir notikusi mērķtiecīga medību iecirkņu šķelšana, izmantojot medību iecirkņu sadrumstalotību, turklāt to mākslīgi veicina “100 metru pārrāvuma” norma.

Noteikumu grozījumu rezultātā daļā medību platību nebūs nepieciešams administrēt 100 metru pārrāvumus, kas nodrošinās apmedīto platību pieaugumu un samazinās pārrāvumu administrēšanai veltītos valsts pārvaldes resursus.

MK noteikumu grozījumi papildināti ar 112.1 punktu, nosakot, ka līdz 2023. gada 1. aprīlim ir atļauts medīt stirnas un mežacūkas medību iecirkņos, kuri ir mazāki par 350 hektāriem, ja ir spēkā līgums par attiecīgo sugu limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

Skars ap 900 mednieku formējumu

Tiesību akts ietekmēs medniekus (aptuveni 23 500 personu), lauksaimniekus un mežsaimniekus, kuru īpašumos ir medību platības, teikts likumprojekta anotācijā.

Latvijā ir reģistrēti 850–900 mednieku formējumi. Kopējais reģistrēto medību iecirkņu skaits ir aptuveni 1400, no kuriem 930 ir akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mežos.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU