TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Laizāne
LV portāls
29. martā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: No tiesas zāles
TĒMA: Tieslietas
5
5

Vai aizliegums par vardarbīgiem nodarījumiem sodītām personām strādāt ar bērniem atbilst Satversmei

Satversmes tiesa 2021. gada 25. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-36-01, kurā tika vērtēts, vai personai, kas agrāk sodīta par vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jāaizliedz strādāt vai sniegt pakalpojumus iestādēs, kurās uzturas bērni, vai pasākumos, kuros piedalās bērni. Spriedumu lietā par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam LV portālam skaidro Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

īsumā
  • Šis ir jau trešais spriedums, kurā Satversmes tiesa secina, ka iepriekš sodītai personai nedrīkst uz mūžīgiem laikiem liegt noteiktas tiesības.
  • Tikai tādēļ, ka persona ir kādreiz sodīta, sodu izcietusi, likumdevējs tai nevar vienkārši noliegt iespēju iekļauties atpakaļ sabiedrībā.
  • Nepieciešams smalkāks izvērtējums, lai aizliegums patiešām kalpotu mērķim un nebūtu pārmērīgs.
  • Iestādes vadītājs var individuāli izvērtēt, vai persona, kas sodīta par vardarbīgu noziegumu, ir tiesīga strādāt ar bērniem. Ja nepieciešams, vadītājs var konsultēties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

Kāda ir lietas būtība

Pieteikumu Satversmes tiesā iesniegusi Augstākā tiesa, kuras izskatīšanā ir civillieta ar šādiem faktiem – 1980. gadā tobrīd 17 gadus jauna persona tika nosacīti notiesāta ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem par vardarbīgu huligānismu. 2018. gadā šī persona stājās darbā par ēkas uzraugu sporta iestādē, kurā ar sportu nodarbojas bērni. Pēc gada darba devējs ieguva informāciju, ka darbinieks savulaik sodīts. Tā kā Bērnu tiesību aizsardzības likums nekādos apstākļos neļauj šādai personai strādāt iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devējs personai darbu uzteica. Darbinieks vērsās tiesā, apstrīdot darba devēja uzteikumu.

Apgabaltiesa bija secinājusi, ka ēkas sarga atbrīvošana no darba sodāmības dēļ nebija pieņemama, jo jau iepriekš Satversmes tiesa attiecībā uz iepriekš sodītu personu tiesībām strādāt par pedagogiem skolās atzina, ka tāds liegums nav samērīgs. Konceptuāli piekrītot apgabaltiesai, Augstākā tiesa tomēr uzskatīja, ka šādu secinājumu var izdarīt tikai Satversmes tiesa un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai.

“Tātad lietas pamatjautājums ir par to, vai šāds likumdevēja aizliegums ir samērīgs. Satversmes tiesa atzina – nē, nav.” norāda tiesnesis Jānis Neimanis.

Kādi bija Satversmes tiesas galvenie secinājumi

“Būtībā šis jau ir trešais spriedums, kurā Satversmes tiesa secina, ka iepriekš sodītai personai nedrīkst uz mūžīgiem laikiem liegt noteiktas tiesības.

Mēs atkārtoti esam saskārušies ar sabiedrības tendenci sodītas personas stigmatizēt un vienkāršoti vērsties pret riskiem, ko kādreiz sodīta persona varētu radīt. No vienas puses, mēs sakām, ka svarīga ir šo personu iekļaušana sabiedrībā, bet, no otras puses, mēs uzlūkojam šīs personas kā draudu sabiedrībai neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem.

Tikai tādēļ, ka persona ir kādreiz sodīta, sodu izcietusi, likumdevējs nevar tai vienkārši noliegt iespēju iekļauties atpakaļ sabiedrībā. Ir jāvērtē, ko persona ir izdarījusi, kad un kādos apstākļos, kāds ir šīs personas iespējami radītais risks tagad,” skaidro tiesnesis.

Nenoliedzami, ikviena, arī likumdevēja, pienākums ir aizsargāt bērnus no vardarbības. Tiesa uzskatīja: tas vien, ka persona kādreiz tikusi sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. To jo īpaši var redzēt situācijās, kad persona pēc soda izciešanas vairāk nav izdarījusi noziedzīgas darbības un risks, ka šāda persona būs vardarbīga tieši pret bērnu, ir tieši tikpat liels kā nekad nesodītai personai.

“Tiesa uzskatīja, ka nepieciešams smalkāks izvērtējums, lai aizliegums patiešām kalpotu mērķim un nebūtu pārmērīgs. Personas, kas sodīta par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, tiesības strādāt saskarsmē ar bērnu var individuāli izvērtēt iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizētājs, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Tāpat šāda papildu kompetence var tikt noteikta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kurai jau šobrīd ir plaša pieredze bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasību ievērošanas kontrolē. Šādu izvērtējumu var veikt arī vispārējās jurisdikcijas tiesa, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskatot nodarbinātības strīdus,” uzsver Jānis Neimanis.

Ko nosprieda Satversmes tiesa

Satversmes tiesa secināja, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē var sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas turklāt neprasītu nesamērīgu ieguldījumu no valsts un sabiedrības.

Tā kā pastāv citi alternatīvi ceļi, kā aplūkot konkrēto problēmjautājumu, un par tiem pirmajam lēmums jāpieņem likumdevējam, Satversmes tiesa devusi laiku uzlabot regulējumu līdz 2022. gada 1. janvārim.

“Noteikti jāuzsver, ka šī norma neattiecas uz tām personām, kas iepriekš ir sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, bet tikai uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu,” atzīmē Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU