Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katrs iespējamas fiktīvas vakcinācijas gadījums tiek vērtēts individuāli, proti, procesa virzītājs vērtē, kādas noziedzīga nodarījuma pazīmes ir saskatāmas konkrētajā gadījumā.
Freepik
Saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju Valsts policija visā Latvijā ir uzsākusi vairākus kriminālprocesus, kā arī resoriskās pārbaudes. Vienlaikus Saeimas Juridiskajai komisijai izskatīšanai ir nodots likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz noteikt sodu ne tikai par viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu, bet arī par iegādāšanos, kā arī noteikt bargāku sodu par prettiesiska labuma došanu. Mērķis ir atvieglot fiktīvu vakcinācijas gadījumu atklāšanu izmeklēšanas iestādēm.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju līdz 2021. gada 19. oktobrim VP ir uzsākusi 14 kriminālprocesus saistībā ar iespējamu fiktīvu vakcināciju visā Latvijā, kā arī vairākas resoriskās pārbaudes. Visos procesos notiek aktīva izmeklēšana, bet vienā gadījumā izmeklēšana kriminālprocesā ir pabeigta.
Atsaucoties uz VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas 3. biroja priekšnieces Ingas Meikšānes teikto Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē 2021. gada 12. oktobrī (turpmāk – Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē), ziņas par viltus vakcināciju tiek iegūtas gan anonīmi, gan skatot, piemēram, vietnes “Telegram” grupu sarakstes, kurās tiek piedāvāts viltus vakcinācijas pakalpojums.
Kā norāda VP, gan policijas fiksētā, gan katra atsevišķi saņemtā informācija par iespējamu vakcinācijas sertifikātu viltošanu tiek rūpīgi pārbaudīta. VP aicina personas, kurām ir informācija par vakcinācijas fakta falsificēšanu, ziņot par to policijai.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ginta Ozoliņa informē, ka līdz 2021. gada 21.oktobrim NVD anulējis 26 viltotus sertifikātus. Viņa skaidro, ka NVD anulē sertifikātus, pamatojoties uz VP sniegto informāciju: “Sertifikāti tiek anulēti nekavējoties, vienas dienas laikā pēc saņemtās informācijas no VP.”
Zināms, ka jau šī gada augusta vidū VP priekšnieks Armands Ruks publiskajā telpā paudis pārliecību, ka nelikumīgi iegūtu vakcinācijas sertifikātu skaits pārsniedz vairākus simtus. Vienlaikus skaidrojums tam, kāpēc anulēto sertifikātu skaits ir tik niecīgs, ir pavisam vienkāršs.
“Iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, VP informāciju par personām, kuras nelikumīgi saņēmušas vakcinācijas sertifikātus, sūta NVD, kas lemj par šo sertifikātu anulēšanu. Šis process nevar būt ātrs, jo policija rīkojas atbilstoši Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajam un uzsāktajos kriminālprocesos ir liels informācijas apjoms. Tikai iegūstot pietiekamu pierādījumu kopumu, informācija tiek nosūtīta NVD. Turklāt personas pārsvarā neatzīst fiktīvu vakcinēšanos, kas paildzina izmeklēšanu un pierādījumu nostiprināšanu. Šobrīd ir iespējams šīs personas nosūtīt uz testa veikšanu, lai pārbaudītu, vai persona ir vakcinējusies, un VP šo iespēju izmanto,” skaidro VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte.
Saskaņā ar I. Meikšānes teikto Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē sadarbībā ar Gulbja laboratoriju un Centrālo laboratoriju ir noskaidrots, ka, veicot antivielu noteikšanu, iespējams atšķirt, vai personas organismā ir vakcinācijas vai pārslimošanas antivielas.
Papildus iepriekš minētajam VP atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Kā norāda S. Grāvīte, katrs iespējamas fiktīvas vakcinācijas gadījums tiek vērtēts individuāli, proti, procesa virzītājs vērtē, kādas noziedzīga nodarījuma pazīmes ir saskatāmas konkrētajā gadījumā.
Pārsvarā iespējamajos vakcinācijas sertifikātu viltošanas gadījumos šobrīd tiek piemēroti šādi Krimināllikuma (KL) panti:
Saskaņā ar noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju (KL 7. pants) minētie noziedzīgie nodarījumi tiek klasificēti, sākot no kriminālpārkāpuma līdz pat smagam noziegumam.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (turpmāk – likumprojekts) paredz papildināt KL ar jaunu 140.1 pantu “Viltota sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanās un izmantošana”, nosakot, ka:
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka iepriekš minētās izmaiņas paredzētas, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, nosakot kriminālatbildību arī par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos vai citai personai izsniegta sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu.
Kā Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē skaidroja Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta pārstāvis Uldis Zemzars, šobrīd attiecībā uz dokumentu viltošanu kriminālatbildība dokumenta izgatavotājam iestājas neatkarīgi no tā, vai kāds to pēc tam izmanto, savukārt ieguvējam kriminālatbildība iestājas tad, ja dokuments ir izmantots.
Proti, šobrīd KL 275. pants paredz atbildību par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizēšanu un izmantošanu.
“Ar tiesībsargājošajām institūcijām apspriežot aktuālo situāciju ar viltotu sadarbspējīgu sertifikātu realizēšanu un izmantošanu, konstatēts, ka personu saukšanai pie kriminālatbildības jāpierāda vakcinācijas sadarbspējīga sertifikāta izmantošanas fakts vai vismaz sagatavošanās, vai mēģinājums to darīt. Tā kā viltota sadarbspējīga sertifikāta izmantošanas fakta konstatēšana ir apgrūtinoša un nepārprotami skaidrs, ka to iegādāšanās notiek nolūkā izmantot viltotu dokumentu, lai efektīvi izmantotu tiesībaizsardzības institūciju kapacitāti un novērstu nelikumīgas darbības, kuras var izraisīt smagas sekas (cilvēku inficēšanos ar smagu slimību), nepieciešams paredzēt kriminālatbildību jau par sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos,” skaidrots likumprojekta anotācijā.
Likumprojektā plānotās izmaiņas paredz atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura labprātīgi paziņojusi par viltota vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos. KL par citiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzētas līdzīgas tiesību normas, piemēram:
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, lai veicinātu personu sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām un ziņotu par viltotu sadarbspējīgu sertifikātu izsniegšanu, jāparedz, ka no kriminālatbildības ir atbrīvojamas personas, kuras labprātīgi ziņo par viltota sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanos.
KL 326.3 panta pirmā daļa paredz atbildību par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai.
Likumprojekts paredz mainīt KL 326.3 panta pirmās daļas sankciju, nosakot, ka par minēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, nevis, kā tas ir šobrīd, – tikai ar piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumprojekta autori, ņemot vērā sekas, kas var tikt radītas ar viltota sadarbspējīga sertifikāta izsniegšanu un izmantošanu, atzīst, ka KL paredzētais sods neatbilst nodarījuma kaitīgumam. “Ņemot vērā labumus, kurus ieinteresētās personas piedāvā par viltotu sadarbspējīga sertifikāta saņemšanu, KL paredzētais sods nepilda arī preventīvu funkciju,” teikts anotācijā.
Atsaucoties uz VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka Vitālija Polovinska teikto Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē, policija, izmeklējot kriminālprocesus, ir saskārusies ar problēmu 326.3 panta pirmās daļas sankcijas dēļ. Proti, tā kā sankcija paredz tikai piespiedu darbu vai naudas sodu, izmeklēšanas iestādei nav tiesību izmantot speciālās izmeklēšanas darbības, lai iegūtu pierādījumus.
KPL 210. panta trešā daļa paredz, ka speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot mazāk smagus, smagus vai sevišķi smagus noziegumus.
KL 326.3 panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums šobrīd noteikto sankciju (piespiedu darbs vai naudas sods) dēļ ir kriminālpārkāpums, savukārt likumprojekts, mainot minētā panta daļas sankciju (brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods), paredz, ka kriminālatbildība iestātos par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kas vienlaikus dotu tiesības izmeklēšanas iestādei izmantot speciālās izmeklēšanas darbības.
Proti, ja speciālās izmeklēšanas darbības veiktas situācijā, kad noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts par kriminālpārkāpumu, gūtie pierādījumi ir neizmantojami.
LV portāls atgādina: lai likumprojekts stātos spēkā, tas gan Saeimas komisijā, gan Saeimas sēdē jāizskata trijos lasījumos vai dažos gadījumos – divos lasījumos. Divos lasījumos Saeima skata likumprojektus, kurus tā atzinusi par steidzamiem.
