Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem un atbalstītajiem likumprojektiem šonedēļ.
Sociālo un darba lietu komisija otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem tiek mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi.
Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.
Likumprojektā paredzēts, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs būs šāds:
|
Plašāk: |
6. maijā Saeima pieņēma deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu, tādējādi godinot visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecinot cieņu izdzīvojušajiem.
Uzrunājot Saeimu pirms balsojuma par deklarāciju, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols īsumā izklāstīja pamatojumu:
“1915. gada 24. aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varas iestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja pret armēņiem vērsti grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu, uzbrukumu un brutālas pavadošo karavīru izturēšanās dēļ.
Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā dzīvojošā armēņu kopiena tika teju pilnībā iznīcināta. Par to, kas toreiz notika, vēsturnieku konsensus ir skaidrs. Rafaels Lemkins – poļu ebreju izcelsmes jurists – Otrā pasaules kara laikā ieviesa terminu “genocīds”, atsaucoties uz armēņu masveida iznīcināšanu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā.
Armēņu genocīds gan nekad nebūs de iure līmeņa atzinums. To atbilstoši Vīnes konvencijai vairs nav iespējams iztiesāt. Attiecīgi tas, vai atzīt vai neatzīt armēņu genocīdu, ir politiskas izšķiršanās jautājums.”
Deklarācijā Saeima uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos.
Deputāti nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu. Deputāti arī pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos.
Saeima aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēstures notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru mēs vēlamies veidot brīvu no vardarbības un neiecietības, – tādu nākotni, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.
Deklarācijā deputāti atzīmē, ka ir svarīgi pieminēt tos cilvēkus, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā – masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē.
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību.
Izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja, bet iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā.
Saeima atbalsta Apsardzes darbības reģistra ieviešanu
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā, kas paredz pārvaldes amatpersonām tiesības pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tas tiek veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Likumprojekta anotācijā skaidrots: Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bezpilota gaisa kuģa lidojumus atļauts veikt ne tuvāk par 500 metriem no ieslodzījuma vietām un to jaunbūvēm, izņemot gadījumu, kad lidojums ir saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Savukārt pārvaldes praksē vairākkārt ir konstatēti gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģi pārkāpj šīs prasības, tādējādi apdraudot ieslodzījuma vietu iekšējo kārtību un drošību.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā precizēta amatpersonu atbildība par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā.
Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro.
Tāds pats sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā.
Šādi soda apmēri amatpersonām jau līdz šim bija noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā.
|
Plašāk: |
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt atalgojumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļiem.
Līdz šim SEPLP priekšsēdētāja un padomes locekļu atalgojums bija aprēķināms, vidējās darba samaksas apmēram valstī piemērojot koeficientu, kas ir attiecīgi 2,78 padomes priekšsēdētājam un 2,31 padomes locekļiem. Koeficients padomes priekšsēdētāja atalgojuma aprēķinam ar grozījumiem likumā palielināts līdz 4,48, bet padomes locekļu atalgojumam turpmāk piemēros koeficientu 4,2.
Tāpat ar SEPLP locekļu atalgojumu samērota Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atlīdzība. Padomes priekšsēdētāja atalgojuma aprēķinam būs piemērojams koeficients 4,48, priekšsēdētāja vietniekam – 4,34, bet padomes loceklim – 4,2. Izmaiņas, kas saistītas ar NEPLP atalgojumu, stāsies spēkā šī gada 1. septembrī.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas atkarības riskam. Azartspēļu atkarību jeb patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju raksturo biežas un atkārtotas azartspēļu epizodes, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.
|
Plašāk: |
Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijai nodeva likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru iecerēts precizēt personas atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar sociālo naidu, nesaticības izraisīšanu un cita veida diskrimināciju.
Likumprojekts paredz atteikties no pazīmes “būtisks kaitējums”, kas līdz šim ir apgrūtinājis izmeklēt noziegumus, kuri saistīti ar sociālā naida kurināšanu, kā arī papildina likumu ar sodu par noziegumu sociālas piederības vai seksuālas orientācijas dēļ.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 5. maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.
“Šie likuma grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kuri tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi,” akcentēja Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
