SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
20. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
18
18

Ieviests visaptverošs pagaidu aizsardzības regulējums civilprocesā

Stājas spēkā 20.04.2021.

Jaunais pagaidu aizsardzības regulējums attieksies uz visām kategoriju lietām civilprocesā un būs pieejams kā efektīvs pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis prasītājam pret savu tiesību aizskārēju.

FOTO: Freepik

Otrdien, 20. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir ieviest vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu, tādējādi radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā. Līdz šim Civilprocesa likums paredzēja tikai atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem. LV portāls skaidro, ar ko atšķiras jaunais regulējums no līdzšinējā, kāpēc pagaidu aizsardzība tomēr nepieciešama visiem civiltiesiskajiem strīdiem, kas ir prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība civilprocesā un cik liela valsts nodeva jāmaksā par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu.

īsumā
  • Līdz šim CPL paredzēja, ka prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās.
  • Grozījumi Civilprocesa likumā papildina CPL 19. nodaļu ar pagaidu aizsardzības tiesību institūtu, līdztekus prasības nodrošināšanas regulējumam ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības regulējumu.
  • Jaunais pagaidu aizsardzības regulējums attieksies uz visām kategoriju lietām un būs pieejams kā efektīvs pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis prasītājam pret savu tiesību aizskārēju.
  • Regulējuma trūkums bija aktuāls, piemēram, darba strīdu, “servitūtu”, goda un cieņas aizskāruma, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, kā arī lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa, un patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā.
  • Turpmāk valsts nodeva par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu jebkurā gadījumā būs 70 eiro.

Līdz šim Civilprocesa likums (CPL) paredzēja tikai atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās, piemēram:

  • lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību;
  • lietās par komercnoslēpuma aizsardzību;
  • lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;
  • pagaidu aizsardzības lietās pret vardarbību;
  • juridiskas personas maksātnespējas lietās;
  • lietās, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām.

Kā skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste Linda Vaļte, prasības nodrošināšana nemantiska rakstura prasībās nav iespējama, savukārt vairāku kategoriju lietās regulējums neparedzēja ne pagaidu aizsardzību, ne prasības nodrošināšanu.

Turpmāk pagaidu aizsardzība – visiem civiltiesiskajiem strīdiem

Grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – grozījumi) papildina CPL 19. nodaļu (iepriekš – “Prasības nodrošināšana”) ar pagaidu aizsardzības tiesību institūtu (tagad – “Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība”), līdztekus prasības nodrošināšanas regulējumam šajā nodaļā ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības regulējumu.

“Lai arī prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība ir radniecīgi tiesību institūti, to mērķi ir atšķirīgi,” skaidro L. Vaļte. Proti:

  • prasības nodrošināšanas mērķis ir nodrošināt tiesas sprieduma izpildi mantiska rakstura lietā;
  • pagaidu aizsardzības mērķis ir personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšana līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim gan mantiska, gan nemantiska rakstura lietās.

Saskaņā ar TM pārstāves sniegto informāciju paredzēts, ka jaunais pagaidu aizsardzības regulējums attieksies uz visām kategoriju lietām un būs pieejams kā efektīvs pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis prasītājam pret savu tiesību aizskārēju.

Jaunais regulējums ievieš konkrētus pagaidu aizsardzības līdzekļus: atbildētāja kustamās mantas apķīlāšanu; aizlieguma vai citas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā, attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā; pienākumu atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības; aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības; izpildu darbības atlikšanu.

Pagaidu aizsardzība iedalīsies divos apakšveidos

L. Vaļte norāda, ka līdz ar jauno regulējumu pagaidu aizsardzība iedalīsies divos apakšveidos:

  • vispārējā pagaidu aizsardzība – pagaidu aizsardzība, kas būs piemērojama visu nozaru prasības kārtības lietām;
  • speciālā pagaidu aizsardzība – pagaidu aizsardzība, kas būs piemērojama atsevišķu tiesību nozaru prasības kārtības lietām.

Savukārt atsevišķu tiesību nozaru prasības kārtības lietās pašreizējo pagaidu aizsardzības regulējumu (tostarp pagaidu aizsardzības līdzekļus) paredzēts saglabāt tiktāl, ciktāl tas pamatojams ar konkrētas lietas kategorijas specifiku un īpašībām.

Kāpēc pagaidu aizsardzība nepieciešama visiem civiltiesiskajiem strīdiem

Satversmes 92. pants paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Savukārt tiesības uz taisnīgu tiesu attiecas uz visu tiesvedības procesu, tostarp efektīvu tiesas aizsardzības nodrošināšanu līdz galēja nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Kā skaidro L. Vaļte, no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts pienākums nodrošināt tiesā īstenojamus un efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs var izmantot pret savu tiesību aizskārēju.

L. Vaļte turpina, ka “līdz šim civilprocesā pastāvēja vairāku kategoriju lietas, kurās nebija piemērojama nedz prasības nodrošināšana, nedz pagaidu aizsardzība, tādējādi, lai nodrošinātu Satversmes 92. pantā noteikto un CPL 1. pantā ietverto – katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā –, bija nepieciešams ieviest pagaidu aizsardzību attiecībā uz visu kategoriju civillietām”. Līdz ar to pagaidu aizsardzība ir viens no taisnīgas tiesas jēdziena elementiem un ir nesaraujami saistīta ar tiesību aizsardzības efektivitāti.1

Tāpat L. Vaļte vērš uzmanību, ka vēlme paplašināt pagaidu noregulējuma institūtu uz visu civillietu kategorijām nākusi arī no sabiedrības, kas norādījusi uz regulējuma trūkumu.2

Kādās lietu kategorijās regulējuma trūkums bija jūtams visvairāk

Kā norāda TM pārstāve, pagaidu aizsardzības regulējuma nepieciešamība likumprojekta izstrādes gaitā tika identificēta vairākās civillietu kategorijās, taču regulējuma trūkums jo īpaši bija jūtams “servitūtu” lietās, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu lietās, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, kā arī lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa, patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā un darba strīdu lietās.

Vienlaikus pagaidu aizsardzība var būt nepieciešama arī citos civiltiesiskos strīdos:

  • strīdos, kas izriet no ilgstošām saistībām, piemēram, darba tiesiskajās attiecībās, īres tiesiskajās attiecībās;
  • mantojuma dalīšanas lietās;
  • strīdos par lietas atprasīšanu, piemēram, patapinājuma tiesiskajās attiecībās.

Piemēri:

“Servitūtu” lietās, kad ilgstoši (līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai trīs tiesu instancēs) var tikt liegta jebkāda pieeja nekustamajam īpašumam vai dzīvesvietai, efektīvs pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklis līdz brīdim, kad stājas spēkā galējais nolēmums, var būt tiesas noteikts aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības, piemēram, likt šķēršļus piekļuvei nekustamajam īpašumam.

Civiltiesiskā strīdā par siltumenerģijas piegādes līguma nosacījumu izpildi, kura dēļ pakalpojuma sniedzējs apkures sezonas laikā atslēdzis siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai, ir pamats lūgt pagaidu aizsardzību strīda pagaidu noregulējumam līdz tiesas sprieduma taisīšanai, nosakot pienākumu atbildētājam (pakalpojuma sniedzējam) līdz brīdim, kad stājas spēkā gala nolēmums, turpināt sniegt siltumenerģijas pakalpojumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem.

Goda un cieņas aizskāruma gadījumā var liegt veikt noteikta veida darbības, piemēram, nepublicēt rakstu vai grāmatu (tostarp izņemt no tirdzniecības), kas satur goda un cieņas aizskarošas ziņas.

Strīdā par datu aizsardzību tiesa var liegt datu apstrādi.

Kas ir pagaidu aizsardzība un prasības nodrošināšana civilprocesā

Kā jau minēts iepriekš, prasības nodrošināšanu var piemērot tikai mantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Kā skaidro L. Vaļte, prasības nodrošinājuma institūta jēga ir aizsargāt prasītāja tiesisko interesi, ka lietā iespējamo galīgo spriedumu faktiski būs iespējams izpildīt, t. i., ka prasītājs reāli varēs gūt materiālu gandarījumu kā kompensāciju par to, ka ir noticis prasītāja tiesību aizskārums.

Tāpat L. Vaļte norāda: izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesai ir jāvērtē prasības raksturs pēc prasības priekšmeta, t. i., vai prasība ir mantiska rakstura vai nemantiska. Attiecībā uz nemantiska rakstura prasībām gan tiesību doktrīnā, gan tiesu praksē pašlaik ir stingri nostiprinājies uzskats, ka prasības nodrošināšana kā procesuāls aizsardzības līdzeklis nav pieļaujama.3

Savukārt pagaidu aizsardzību var piemērot gan mantiska, gan nemantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un ja pagaidu aizsardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai. Atbilstoši TM pārstāves sniegtajai informācijai pagaidu aizsardzību piemēro arī gadījumos, kad līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim jānosaka strīdīgu attiecību pagaidu noregulējums, ja tas nepieciešams prasītājam iespējama būtiska kaitējuma novēršanai.

Papildus L. Vaļte skaidro, ka mantiska rakstura prasība ir tāda prasība, kas ir novērtējama naudas izteiksmē, piemēram, prasība par parāda piedziņu. Attiecīgi nemantiska prasība ir tāda prasība, kas nav novērtējama naudas izteiksmē, piemēram, prasījums par servitūta nodibināšanu.

Valsts nodeva 70 eiro

Līdz šim valsts nodeva, kas maksājama par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu, bija 0,5% no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro.

Turpmāk CPL 34. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka valsts nodevas par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu apmērs jebkurā gadījumā būs 70 eiro.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, šīs izmaiņas veiktas tādēļ, lai sekmētu lielāku pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību. L. Vaļte skaidro, ka iepriekš noteiktais maksājums – valsts nodeva 0,5% apmērā no prasības summas, bet ne mazāk par 70 eiro – kontekstā ar jaunā regulējuma ieviešanu nav samērīgs ar sasniedzamo leģitīmo mērķi: efektīvu tiesību aizsardzību, ieviešot vispārīgu un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināmu pagaidu aizsardzības regulējumu.

Atbilstoši L. Vaļtes sniegtajai informācijai paredzams, ka grozījumi attiecībā uz valsts nodevas konstantas summas noteikšanu būtiski sekmēs tiesas procesa efektivitāti un personu pieeju tiesai. Tāpat šos tiesiskās aizsardzības līdzekļus izmantos biežāk, arī tajās lietu kategorijās, kurās līdzšinējais regulējums to piemērošanu neparedzēja.

Vienlaikus TM pārstāve vērš uzmanību, ka jaunie grozījumi ir jāvērtē sistēmiski kopā ar visu CPL: “Proti, jaunie grozījumi neatceļ CPL 43. pantu, kurā uzskaitīti gadījumi, kad personas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī to, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot viņu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.”

1 Vārna D., Gedus I. Pagaidu aizsardzība – visās civillietu kategorijās. Jurista Vārds, 07.01.2020., Nr. 01 (1111), 34.–36. lpp.

2 Sk., piemēram, Jarkina V., Tauriņš A. Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi. Jurista Vārds, 18.12.2018., Nr. 51/52 (1057/1058), 24.–31. lpp.

3 Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2015. gada Tiesu prakses apkopojums “Tiesu prakse prasības nodrošināšanas lietās”. Pieejams: http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:HRZEXm_eOrUJ:at.gov.lv/files/uploads/files/6_Judikatura/Tiesu_prakses_apkopojumi/2015/Prasibas%2520nodrosinajums-petijums.doc+&cd=1&hl=lv&ct=clnk&gl=lv.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU