Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
2021. gada 20. aprīlī stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem civilprocesā tika ieviests jauns pagaidu aizsardzības noregulējums un visu civillietu kategorijās tika paredzēta iespēja piemērot pagaidu aizsardzības līdzekļus līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. LV portāls jau iepriekš ir skaidrojis pagaidu aizsardzības noregulējuma būtību, tomēr kopš šī regulējuma ieviešanas ir apritējis teju gads, un Rīgas apgabaltiesa ir nākusi klajā ar pētījumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu civilprocesā, tāpēc ir vērts apskatīt, ko tiesas līdz šim ir būtisku secinājušas.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā tika nodrošināta iespēja piemērot pagaidu aizsardzību visās civillietu kategorijās. Tiesu prakses pētījuma “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā” atklāšanas uzrunā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norādīja: “Jaunās tiesību normas civilprocesā ir spēkā neilgu laiku, un tiesu prakse apelācijas instances tiesās šobrīd tikai sāk veidoties. Lai nodrošinātu vienotu tiesu praksi visā Latvijā, pētījuma galvenais mērķis ir jau regulējuma piemērošanas sākumposmā konstatēt, vai tiesību normu interpretācijā ir problēmas.”
Raksta turpinājumā tiks apskatītas pētījumā paustās tiesu prakses atziņas, kas ir nozīmīgas pagaidu aizsardzības regulējuma kontekstā.
Civilprocesa likuma 138. pantā ir noteikti prasības nodrošinājuma veidi, un tie ir:
Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir noteikti Civilprocesa likuma 138.1 pantā, un tie ir:
Secināms, ka prasības nodrošināšanas veidi ir ļoti līdzīgi vai pat identiski pagaidu aizsardzības līdzekļu veidiem, tāpēc, lai zinātu, kādos gadījumos ir nepieciešams prasības nodrošinājums, kādos – pagaidu aizsardzība –, jāņem vērā, ka:
Attiecībā uz prasības rakstura nošķiršanu LR Augstākā tiesa ir norādījusi: “Par kritēriju prasības rakstura noteikšanai ņemams vērā apsvērums, vai ar konkrēto prasījumu tiek aizstāvēta kāda naudas izteiksmē novērtējama tiesība un iegūts kāds mantiski novērtējams labums.”2
Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vienmēr izskata, par to nepaziņojot lietas dalībniekiem, bet, lemjot par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, tiesa var izskatīt pieteikumu:
Tomēr jāņem vērā, ka kavēšanās var radīt neatgriezenisku kaitējumu, tāpēc, ja nav nepieciešamības pēc papildu pierādījumiem, šādos gadījumos tiesai pieteikums par pagaidu aizsardzību jāizskata bez lietas dalībnieku piedalīšanās.
Interesanti, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas pētījuma datiem līdz šim neviens pieteikums par pagaidu aizsardzību nav izskatīts tiesas sēdē.3
Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību, tiesa var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kādi atbildētājam varētu rasties saistībā ar pagaidu aizsardzības nodrošināšanu, piemēram, iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniegt tiesā līdzvērtīgu garantiju (Civilprocesa likuma 140.1 panta ceturtā daļa).
Tas nozīmē, ka pagaidu aizsardzības gadījumā par zaudējumu nodrošināšanas pienākumu lemj tiesa, bet zaudējumu nodrošināšana nav obligāta prasība, atšķirībā no prasības nodrošināšanas regulējuma (skatīt Civilprocesa likuma 140. panta otro prim daļu), kas paredz prasītājam obligātu pienākumu nodrošināt atbildētājam iespējamos zaudējumus, ja kā prasības nodrošinājums tiek prasīta atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšanas attiecīgās kustamās mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, kuģa arests vai to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas trešajām personām, t. sk. naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.
Pagaidu aizsardzību ir iespējams piemērot tikai tad, ja tiesa var konstatēt, ka prasītāja tiesības varētu tikt aizskartas un pagaidu aizsardzība nepieciešama:
Ar vārdu “kaitējums” tiek apzīmētas neatļautas darbības sekas, un kaitējums var būt mantisks (konkrēti izmērāms naudas izteiksmē) vai nemantisks (neērtības, pārdzīvojumi, miesas bojājuma gadījumos arī ciešanas, goda un cieņas aizskāruma gadījumos – pašapziņas mazinājums, negatīvas emocijas)5. Šo apstākļu pierādīšanas nasta gulstas uz prasītāju, bet tiesai jāizvērtē prasītāja iesniegtie pierādījumi kontekstā ar atbildētāja izdarītajiem pārkāpumiem.6
Tiesas, lemjot par pagaidu aizsardzības noteikšanu, izmanto “četru soļu testu”, kas ir būtiska kaitējuma izvērtēšanas kritēriji:
Piemēram, prasītājs iesniedza tiesā prasību par patenta nelikumīgas izmantošanas konstatēšanu un zaudējumu piedziņu un lūdza piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli – aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības. Tiesa apmierināja pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, jo konstatēja pirmā un otrā kritērija pastāvēšanu, un atzina arī trešā un ceturtā kritērija esamību, atzīstot, ka atbildētāja darbības rada nopietnus draudus prasītāja tiesībām attīstīt un izplatīt ar patentu aizsargātu izgudrojuma objektu.8
Ņemot vērā, ka likumā ir paredzēta arī iespēja lūgt pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas tiesā gadījumā, ja pagaidu aizsardzība jāpiemēro nekavējoties, lai novērstu būtisku kaitējumu, tiesa papildus “četru soļu testam” vērtē vēl vienu kritēriju – piemērošanas neatliekamību.
Lai lemtu par pagaidu aizsardzības nodrošināšanu, tiesai jāņem vērā prasības pirmšķietamais juridiskais pamatojums, proti, ir jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par iespējamību, ka prasība tiks noraidīta9, savukārt prasītājam ir līdz saprātīgas ticamības pakāpei ar iespējamajiem pierādījumiem jāpierāda savas tiesības uz konkrētā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.
Lai pamatotu pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, kā pierādījumus lietas dalībnieks tiesā var iesniegt jebkuras ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme pieteikuma izlemšanā.10
Turpretī daļēja pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošana vai pagaidu aizsardzības piemērošanas atteikums ir iespējams gadījumos, kad prasītājs nav pierādījis savas tiesības un nepieciešamību uz pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu lūgtajā apmērā.11
Piemēram, tiesa daļēji apmierināja pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu noteikšanu, ar kuru prasītājs lietā par autortiesību pārkāpuma pārtraukšanu un dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības bija lūdzis tiesu piemērot vairākus pagaidu aizsardzības līdzekļus – noteikt aizliegumu atbildētājam lietot vairākas datorprogrammas, noteikt aizliegumu veikt darbības konkrētos serveros un izmantot konkrētas, prasītāja norādītas, IP adreses. Tiesa apmierināja pieteikumu daļā par aizliegumu izmantot datorprogrammas, bet noraidīja daļā par aizlieguma noteikšanu darbību veikšanai konkrētos serveros un IP adresēs, jo tiesa atzina, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka norādītās IP adreses eksistē un ka atbildētāji lieto konkrētos serverus.12 Prasītājs par šo tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, bet tā tika noraidīta, jo tiesa arī uzskatīja, ka prasītājs nav sniedzis tiesai ziņas par to, vai pats ir izmantojis savas tiesības ierobežot atbildētājiem iespēju veikt darbības attiecībā uz programmatūru un sistēmām. Proti, no lietas apstākļiem izrietēja, ka prasītājam bija līgumiskas tiesības pašam ierobežot atbildētāju iespējas izmantot prasītāja programmatūru, bet prasītājs nebija iesniedzis tiesā pierādījumus par to, ka viņš savas tiesības ir izmantojis, tādēļ minētais fakts bija pietiekams, lai tiesa pieteikumu par aizsardzības līdzekļu piemērošanu daļēji noraidītu.13
Priekšnoteikums pagaidu aizsardzības līdzekļu aizstāšanai, grozīšanai, atcelšanai vai samazināšanai ir lietas faktisko apstākļu maiņa vai tādu apstākļu konstatēšana, kuri tiesai nebija zināmi, pieņemot lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu.14
Pēc lietas dalībnieka lūguma piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli var aizstāt ar citu vai grozīt, bet nepieciešamības gadījumā arī pati tiesa var precizēt vai pārformulēt prasītāja lūgto pagaidu aizsardzības līdzekli, ja vien tas nav pretrunā civilprocesa pamatprincipiem (piemēram, sacīkstes15 un dispozivitātes16 principiem).
Piemēram, ja prasītājs lūdz tiesai noteikt pienākumu atbildētājam aizvākt šķēršļus, kas traucē piekļuvi īpašumam, tiesa var konkretizēt likvidējamos šķēršļus un laika periodu, līdz kuram atbildētājam ir jāveic tiesas noteiktā darbība.17
Kā norādījis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Privāttiesību sekcijas līdzpriekšsēdētājs, zvērināts advokāts Agris Bitāns: “Tiesai ir tiesības un pienākums precizēt, samazināt pagaidu aizsardzības līdzekli, ja prasītāja pieteiktais pagaidu aizsardzības līdzeklis ir pārāk plašs vai neskaidrs, vai iziet ārpus saprāta robežām. Zaudējumu kaitējuma izvērtēšana jāapskata no abām pusēm. Proti, kurā brīdī līdzsvars no prasītāja interesēm sāk nepamatoti aizskart atbildētāja intereses vai trešās personas intereses, kur pagaidu aizsardzības līdzeklis kļūst pārāk nesamērīgs.”
Pēc puses motivēta pieteikuma, atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli var tā pati tiesa, kura to ir piemērojusi, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lietas izskatīšana pēc būtības. Arī šādā gadījumā tiesai ir jāizvērtē iesniegtie pierādījumi un pamatojums.
Piemēram, atbildētājs var lūgt atcelt piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli, iesniedzot pamatojumu par zaudējumiem, kas radušies vai varētu rasties piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa dēļ.
1 Rīgas apgabaltiesas 2022. gadā veiktais pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā”. Pieejams: https://tiesas.lv/Media/Default/Page/pagaidu_aizsardzibas_lidzekli_labots_2.pdf.
2 30.08.2018. LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-179/2018.
3 Rīgas apgabaltiesas 2022. gadā veiktais pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā”. Pieejams: https://tiesas.lv/Media/Default/Page/pagaidu_aizsardzibas_lidzekli_labots_2.pdf.
4 Vaļte, L., Vārna, D. Tiesvedība Civilprocesā: jaunais pagaidu aizsardzības regulējums un citi grozījumi. Jurista Vārds, 11.05.2021., Nr. 19 (1181).
5 Torgāns, K. Saistību tiesības, I daļa, Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 179. lpp.
6 Augstākās tiesas 2014. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-2221/2014.
7 Rīgas apgabaltiesas 2022. gadā veiktais pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā”. Pieejams: https://tiesas.lv/Media/Default/Page/pagaidu_aizsardzibas_lidzekli_labots_2.pdf.
8 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 16. aprīļa lēmums lietā Nr. C30456520.
9 Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 19. janvāra lēmums lietā Nr. C33340421.
10 Rīgas apgabaltiesas 2022. gadā veiktais pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā”.
11 Turpat.
12 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 19. jūlija lēmums lietā Nr. C30639319.
13 Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 17. oktobra lēmums lietā Nr. C30639319.
14 Rīgas apgabaltiesas 2022. gadā veiktais pētījums “Pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā”.
15 Puses lietas izskatīšanā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās. Sacīkste īstenojas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs, un veicot citas procesuālās darbības.
16 Lietas dalībniekiem ir personīgas iniciatīvas tiesības un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem aizstāvēšanas līdzekļiem procesā. Lietas dalībnieki var patstāvīgi izvēlēties, ar kādiem procesuālajiem līdzekļiem aizstāvēt savas intereses, piemēram, vai iesniegt rakstveida vai tikai mutvārdu paskaidrojumus, uzaicināt vai neuzaicināt lieciniekus. Tiesa nav ieinteresēta nevienas puses lietā.
17 Likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” papildinātā anotācija. Pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/skaidrojumi?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F, pievienota 30.04.2021.
